Kurzemes Vārds

05:25 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ir ko pamācīties

Cik nav būts pie brāļiem lietuviešiem, bet arvien atrodam jaunas atziņas. Tā arī šovasar, apmeklējot Klaipēdu un Kuršu jomu, nācās atzīt, ka kaimiņi atkal spēruši milzu soli uz priekšu, un vēlēties, kaut arī mūsu pašvaldībai un biznesmeņiem būtu tikpat laba sadarbība, izdoma un uzņēmība, nemaz nerunājot par valsts institūcijām, tāpat politiķiem, kam būtu derīgi dārgo komandējumu, piemēram, uz Kanāriju salām, Ķīnu vai Ziloņkaula krastu vietā palūkoties tepat aiz robežas.

Runa, protams, ir par tūrisma attīstību, kur lietuvieši mums pavisam noteikti izgriež pogas, uzskatāmi to nodemonstrējot jau uz pašas robežas. Kauna lieta, ka te, Rucavas kontrolpunktā, lietuviešu gludā šoseja tik krasi apraujas un Latvijas pusē iebraucējus sagaida izdangāts, bedrains ceļš, kur grants švirkst zem riteņiem. Aina kā diena pret nakti. Lietuvieši gan nav bijuši slinki un kādu metru aiz robežlīnijas paturpinājuši savu gludo šoseju, acīmredzot, lai saudzētu ceļotāju nervus un labsajūtu, pārbraucot robežu, taču vienalga turpmākais ceļa posms ir tik krasā pretstatā, ka nedara godu Latvijai un veido atpūtnieku ne to labāko viedokli par mūsu valsti jau pašā sākumā.

Ja vēl to papildina tūrisma izklaides samērojums, kas Latvijas pusei salīdzinājumā ar Lietuvu nudien nav labvēlīgs, tad atliek tikai skumji nopūsties un atkal meklēt iemeslus, kāpēc kaimiņi var, bet mēs ne.

Kamēr dzīvojamies pa Liepāju un nebāžam degunu ārā, mums pašiem šķiet, ka tūrisma jomā viss kārtībā. Jauka pludmale atpūtai, Karostas cietums ekstrēmai izklaidei, pa reizei vasarā kāds apjomīgāks mūzikas festivāls. Bet ko tūrists Liepājā var pasākt pārējā laikā? Apmeklēt tos pāris krogus vai ganīties pa Rožu laukumu? Perspektīva nav diezko kārdinoša.

Pašlaik Eiropā arvien lielākā cieņā tiek celtas dabiskās vērtības, pilsētu straujā ritma nomocītie cilvēki priecājas par iespēju atgriezties pie dabas krūts. Lietuvā acīmredzot to sapratuši, Kuršu jomā tūristi masveidā izmanto velosipēdu nomu un apbraukā visu piekrasti. Nidā izveidoti daudzi veloceliņi. Un tūristi tik tiešām braukā rindu rindām, klejo pa neapdzīvotām un arī apdzīvotām vietām, piestāj krodziņos, izpērk suvenīrus, ar sajūsmu iepērkas zivju tirgotavās, kur piekrastes zvejnieku ģimenes pārdod gan tikko ķertās zivis, gan jau nokūpināto lomu. Kāpēc mēs ar savu daudzkārt garāko jūras piekrastes līniju to nevaram?

Sarmīte Pelcmane