Kurzemes Vārds

18:04 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Divi datumi Latvijas vēsturē

Vakar pavisam ikdienišķi aizritēja 16 gadi, kopš Latvija faktiski atguva neatkarību. Tā kā 21.augustā karogiem pie namiem obligāti nav jāplīvo, diez vai daudzi Liepājā atcerējās, ka tā ir viena no gaišākajām dienām mūsu valsts vēsturē.

Droši vien rīt tikpat ikdienišķi aizritēs 68 gadi, kopš divas lielvaras vienojās Latvijai atņemt neatkarību. Tā kā 23.augustā nav jāplīvo karogiem ar sēru lentēm, diez vai daudzi Liepājā zinās, ka šī ir viena no tumšākajām dienām mūsu valsts vēsturē.

Nebūt nedomāju, ka vakar vajadzēja skanēt taurēm, rībēt bungām un ļaudīm gavilēt. Vairs nav 1991.gada 21.augusts, kad vēl rīta pusē armija draudēja pret nepaklausīgajiem lietot spēku, vēl dienas vidū Latvijas neatkarības pasludināšana šķita nekas vairāk kā spīts vai savas attieksmes demonstrēšana, un tomēr pēcpusdienā kļuva skaidrs, ka, komunisma režīms beidzis pastāvēt.

Tāpat nedomāju, ka rīt visiem vajadzētu staigāt noliektām galvām vai sēru mītiņos atgādināt par PSRS un Vācijas vienošanos 1939.gadā, kas ievadīja Latvijas neatkarības zaudēšanu. Jo nav vairs 1987.gads, kad 23.augustā režīms brutāli izklīdināja akciju pie Brīvības pieminekļa Rīgā un plaša sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja par Molotova – Rībentropa paktu.

Toreiz tas bija kaut kas neparasts – protestēt pret režīmu, un kaut kas jauns bija arī izdzirdētais par Maskavas un Berlīnes slepeno vienošanos. Protams, arī līdz tam tikai naivais bija ticējis, ka Latvija labprātīgi ļāvusi sevi pakļaut Padomju Savienībai, taču šis datums – 23.augusts – neko daudz nebija izteicis. Ja nu par to runāja, tad pusčukstus.

Tagad visos sīkumos zināms, kāpēc tapa šī noziedzīgā vienošanās un kā tā tapa. Zināms, cikos 23.augustā Maskavā PSRS un Vācijas delegācijas sēdās pie sarunu galda, uz kādiem noteikumiem savā starpā sadalīja Poliju, Latviju, Lietuvu, Igauniju un Somiju, cikos novērsa pēdējās domstarpības – kam piederēs Liepāja un Ventspils, un cikos Staļins uzsauca tostu uz Hitlera veselību.

Tagad visos sīkumos zināms arī tas, kā risinājās notikumi varas gaiteņos 1991.gada 21.augustā gan Rīgā, gan Maskavā, kad Latvija savā gājumā pretī neatkarībai sasniedza galamērķi.

Jā, tagad tas viss liekas tik zināms, tik parasts, tik ikdienišķs. Bet vai tāpēc šie datumi nebūtu atceres vērti? Ne jau lai jūsmotu vai sērotu, bet gan lai turētu godā savas valsts vēsturi.

Andžils Remess