Kurzemes Vārds

03:18 Sestdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Var izmazgāt veļu

Latvijas Sarkanā Krusta Grobiņas nodaļā pilsētas iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja izmazgāt veļu, raksta izdevums "Grobiņas Pilsētas Ziņu Lapa".

Šāds pakalpojums Sarkanā Krusta nodaļā darbdienās no pulksten 10 līdz 13 tiek piedāvāts kopš 1.augusta. Ir cilvēki, kas tiešām nes mazgāt savu veļu, apstiprina nodaļas vadītāja Valentīna Veita. Jāmaksā esot tikai par ūdens un elektrības patēriņu. Cenu aprēķinot pēc tam, kad veļa izmazgāta un nosvērta.

Kamēr apģērbs vismaz divas stundas tiek mazgāts automātiskajā veļasmašīnā, klientiem klāt neesot jāsēž. Drēbes varot atstāt un pēc noteikta laika nākt tām pakaļ.


Tāšu muižā spēlē teātri
Viktors Ulberts

Svētdienas vakarā Tāšu muižas pagalms pildījās ļaudīm, lai vasaras izskaņā noskatītos Skrundas amatierteātra izrādi "Seši mazi bundzinieki”, pastāstīja Medzes Kultūras nama vadītāja Ligita Krasta.

Izrādes norises vietu novērtējusi arī amatierteātra režisore Inese Ceriņa, tāpēc, izdzirdot Medzes Kultūras nama vadītājas Ligitas Krastas priekšlikumu spēlēt brīvdabas izrādi Medzes pagastā, pati uzreiz ieteikusi Tāšu muižu.

I.Ceriņas vecāki dzīvo netālu no muižas, tāpēc te daudzreiz braukts garām un šī īpašā un interesantā vieta ievērota. Viņa min, ka Ādolfa Alunāna lugā aprakstītie jautrie un pamācošie notikumi muižas ļaužu dzīvē pirms gadiem simt patiešām varētu būt risinājušies arī šeit.

Tāšu muižas saimnieki – Zviedrānu ģimene atvēlēja telpas un sētu, vietējās puķu audzētājas sarūpējušas krāšņus ziedu pušķus aktieriem un dejotājiem, bet skatītāji nav nobijušies no lietus un vakara vēsuma un kuplā skaitā apmeklējuši izrādi. Sirsnīgus smieklus, līdzi jušanu un aplausus izpelnījušies gan aktieri, gan Durbes Kultūras nama dejotāji.

Ligita Krasta pastāstīja, ka šīs teātra izrādes organizēšana viņai savā ziņā bijusi debija, jo Kultūras nama vadītājas amatā viņa ir tikai no jūnija.


Lidlauks atkal atdzīvosies
Viktors Ulberts

15.septembrī pulksten 13 Vaiņodes lidlaukā atkal valdīs rosība, jo tur jau otro reizi notiks Gaismas svētki. Šoreiz svētku iniciatore Ināra Avotiņa, Vaiņodes Pagasta padome un SIA "Igo mūzikas menedžments" tos rīko sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.

Lidlauka teritorijas īpašniecei I.Avotiņai pagājušajā gadā ideja par Gaismas svētkiem radās ar domu, ka šajā vietā jau ir pietiekami postīts, tāpēc pēdējais laiks sākt atkal kaut ko radīt, dot gaismu, lai lidlauks atdzimst.

Padomju laikos Vaiņodē atradās lielākais kara lidlauks Baltijā, kur bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnās "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā Krievijas lidmašīna lidlauku atstāja 1992.gadā, un kopš tā brīža no lidlauka infrastruktūras katrs grāba sev, ko vien varēja.

Otro Gaismas svētku mērķis būs popularizēt Ceļu policijas un Valsts robežsardzes darbu, kā arī veicināt sabiedrības uzticību šīm struktūrām. Ceļu policijas pārstāvji demonstrēs jaunāko tehniku, kas ir viņu rīcībā likumpārkāpēju aizturēšanai, paraugdemonstrējumus sniegs Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes Kinoloģijas dienesta, ātrās reaģēšanas vienības dalībnieki un aviācijas speciālisti.

Īpaša programma paredzēta bērniem, lai viņi varētu pārbaudīt savas satiksmes noteikumu zināšanas, piedalīties automašīnu modeļu veidošanā un citās aktivitātēs.

Pievakarē koncertu sniegs grupas "Windlight", "Mirta&Hot Accus–tics" un "Bet Bet". Svētku nobeigumā apmeklētāji varēs vērot krāšņas ugunsskulptūras.


Konferencē par karjeras izvēli sveic jaunos direktorus
Ilze Lanka

Ar divu skolu direktoru uzņemšanu savā pulkā vakar tika atklāta ikgadējā vadošo izglītības darbinieku konference, kas Liepājas rajonā notiek pirms katra jaunā mācību gada. Šoreiz konferencē tika runāts par karjeras izvēli.

Ikgadējās konferences tēma tiek izraudzīta atbilstoši izvirzītajām prioritātēm. "Rajonā esam īstenojuši arī divus projektus par karjeras izvēli," paskaidroja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Malovka. Grobiņas vidusskolā vakar bija sapulcējušies ne vien mācību iestāžu vadības pārstāvji, bet arī skolu padomju priekšsēdētāji, metodisko apvienību un pašvaldību vadītāji.

Vēl pirms lektoru uzstāšanās tika sveikti divi jaunie direktori – Vecpils pamatskolas vadītāja Kristīne Karele un Bārtas pamatskolas direktors Dzintars Kudums. K.Karele savulaik strādājusi par Rudes pamatskolas direktora vietnieci, pastāstīja E.Malovka. Krotes pamatskolas direktors Ilgvars Veļika uz konferenci nebija ieradies, jo vakar bija viņa pirmā darbdiena, savukārt Dunalkas pamatskolai vadītājs vēl joprojām nav atrasts. Vakar beidzās pieteikšanās termiņš, tādēļ to nolemts pagarināt līdz 14.septembrim.

Konferenci ar uzrunu atklāja rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus. Pēc tam Brigita Miķelsone runāja par karjeras attīstības atbalsta sistēmas koncepcijas pamatnostādnēm Latvijā. Savukārt par izglītības iespēju piedāvājumu un pieprasījumu no absolventu, vecāku un darba devēju pozīcijām stāstīja Vaiņodes vidusskolas bijušais audzēknis un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes absolvents Raimonds Papļausks, Grobiņas ģimnāzijas padomes priekšsēdētāja Ginta Kampare un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs.

Par pieredzi, realizējot projektu "KIPNIS", runāja projekta multiplikatore Liepājas rajonā Silvija Leja un Kazdangas pamatskolas direktores vietniece Natālija Andriekus. "Šī skola ļoti veiksmīgi veica projektā paredzēto procesu," novērtē E.Malovka. Projekta "Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā" mērķis bija uzlabot profesionālo orientāciju un karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamību izglītības iestādēs. Speciāli izstrādāto mācību programmu apguva 3700 Latvijas pedagogu, kas karjeras izglītības pasākumus īstenoja izglītības iestādēs, teikts mājaslapā www.piaa.gov.lv/Euroguidance/kipnis.

Vēl tika runāts par skolēnu karjeras izvēli un stereotipiem, kā arī karjeras izglītību reģiona attīstības kontekstā. Konferences dalībniekiem dalīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes darba pārskatu par 2006./2007.mācību gadu.


Gaida pašvaldības rūpes
Ilze Lanka

Kad viena no Nīcas pagasta daudzdzīvokļu mājas "Uzvaras" iedzīvotājām gājusi izžaut veļu bēniņos, grīda nav izturējusi, un viņa izkritusi tai cauri. Pa jumta šķirbām spīd gaisma, logi birst, no skursteņa krīt ķieģeļi. Piedevām visam tur dzīvo ģimene, kas nopludina kaimiņus, apgāžot spaini ar urīnu. Toties par īri šeit jāmaksā 26 santīmi no dzīvokļa.

Pašvaldība skaidro, ka remontam pašlaik naudas nav.

Dzeramais ūdens kā dīķī

"Uzvaras" atrodas aptuveni simt metru aiz Nīcas centra robežas uz Rucavas pusi. Tā ir balta divstāvu ēka no ķieģeļiem. Šķūnīši sagāzušies, sētā mētājas veca vanna. Pie ieejas durvīm sēž pieklājīgi ģērbts vīrietis un ir gatavs tūlīt izrādīt māju un tās apkārtni.

Vispirms Ēriks Šteindāls ved uz akas pusi. "Varu iedot nogaršot, bet labāk varbūt ne," smeldams ūdeni, saka vīrietis. "Tāds pats kā dīķī," viņš rāda uz zaļganbrūno šķidrumu spainī. Kaimiņš dzērājs ieradis 30 metru attālumā izliet piečurātos spaiņus. "Pa zemes dzīlēm taču viss nāk akā," ir sašutis vīrietis. Uzturā lietojamo ūdeni piecu litru plastmasas traukos viņš braucot pirkt uz centru. Veļu gan mazgājot ar to pašu, kas akā.

Nākamais apskates objekts ir skurstenis, kam ķieģeļi vienkārši sakrāmēti cits uz cita. Skursteņslauķis atbraucis, pateicis, ka tādu dūmeni netīrīs, un aizbraucis. Reiz, pļaujot zāli, vienu ķieģeli Šteindāls atradis mētājamies zālē. "Bet apkārt skraida bērni!" viņš stāsta.

Logi laiž cauri aukstumu. "Padrupiniet jebkurā vietā! Tas ir logs? Pat malkai vairs neder," uzskata Ē.Šteindāls. Elektroinstalācija atgādina zirnekļa tīklus. Otrajā stāvā vadi vēl palikuši karājamies, kaut gan nesen te esot bijis meistars. Māja ir celta pagājušā gadsimta 50.gados un sākotnēji bijusi no koka, dažus gadus vēlāk apmūrēta ar ķieģeļiem.

Caurums griestos nosegts ar melno plēvi. Tā esot vieta, kur kaimiņiene izkritusi cauri, bēniņos žaujot veļu. Lietus laikā ūdens šajā vietā tekot Šteindāla dzīvoklī, jo arī jumts ir caurs. "Kas ir vieglāk – astoņām ģimenēm ierādīt jaunu dzīvokli vai salabot māju, glābt, kas vēl glābjams? Līga Roga man saka – ja tu strādā pagastā, domā, vari izvirzīt visādas prasības?" sarunu atstāsta "Uzvaru" iedzīvotāja Katrīna Zāle, kura Nīcā strādā par sētnieci.

Neesot arī pagraba. Cik zem gultas burciņu var salikt, tik ir, saka K.Zāle. "It kā esi laukos, bet dzīvo kā pilsētā. Paņem tīkliņu un ej uz veikalu pēc kartupeļiem, burkāniem."

Ieliek plastmasas logu

"Pašvaldībā velti muti virināt. Līga Roga te atbrauc, apskatās, pasaka: tagad nav naudas, – un aizbrauc," Ē.Šteindāls apgalvo. Viņš aizrāda, ka pagasta centrā ierīkoti daudzi jauni soliņi vairāk nekā 150 latu vērtībā, pagastnamam ielikti plastmasas logi un durvis, bet "Uzvarās" jādzīvo tā, kā ir. Solot no mēneša uz mēnesi, ka kaut ko darīs, bet nekas nemainās.

Nīcas pagasta komunālās saimniecības vadītāja L.Roga dienu pirms tam, kad Šteindāls sazinājās ar "Kurzemes Vārdu", aizgājusi atvaļinājumā. Saimniecības daļas vadītājs Andris Malkevičs atzina, ka viņam uz jautājumiem par ēkas iespējamo salabošanu ir grūti atbildēt, jo ar problēmu neesot iepazinies. Tomēr viņš norādīja, ka mājas remonts atkarīgs ne vien no pašvaldības, bet arī no pašu iedzīvotāju ieinteresētības.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka visas vasaras garumā pagastā notiek konkurss "Nīcas sakoptākā daudzdzīvokļu māja". Vērtēšanas komisija pēc pirmās kārtas priecājusies par sakoptajām centra mājām. Šosezon izveidotas vairākas puķu dobes, iesēts zāliens, pie Saules ielas 6.mājas no akmeņiem izveidoti interesanti vides elementi. Aktīvi tiekot veikts profilaktiskais remonts kāpņu telpās, mainīti logi un ārdurvis, daudz līdzekļu ieguldīts, pilnīgi vai daļēji mainot jumta segumu.

Pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime informēja, ka lielākā daļa dzīvokļu Nīcas centrā ir privātīpašums. Līdz ar to remonts galvenokārt tiek veikts par personīgajiem līdzekļiem. Pašvaldība līdzfinansējumam piešķīrusi 3229 latus.

Savukārt "Uzvarās" nav privatizēts neviens dzīvoklis, pastāstīja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Remonts šādās mājās tiekot veikts saskaņā ar plānu un budžeta līdzekļiem. Pavisam gadā no īres maksas Nīcas pagasts saņem aptuveni 3200 latu. "Šā gada pavasarī "Uzvarās" veicām steidzamākos darbus – gaiteņa ieejas remontu un nostiprināšanu un ārdurvju remontu," viņš teica.

Ē.Šteindāls rāda, ka durvis piebriedušas un neturas ciet, kaut jau pāris reižu mēģinājis noēvelēt. Lietus laikā gaitenī vienalga ieplūstot ūdens. Toties ķieģeļi pie ārdurvīm nostiprināti. "Te viss bija pavēries. Bērni tepat spēlējās, labi, ka neuzkrita kāds bluķis virsū," nosaka vīrietis. Savukārt otrā stāva gaitenim ielikts plastmasas logs. "Laikam gribēja acis aizmālēt, ka viņi kaut ko izdarījuši, lai mēs nebļaustāmies," uzskata Šteindāls. Petermanis skaidroja, ka logs nomainīts pie vienām sāpēm.

Kaimiņus alkoholiķus izlikt nevar

Ja būtu savs īpašums, arī būtu citādāka attieksme, apstiprina Ē.Šteindāls. Arī A.Petermanis bilda, ka pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu iemītnieku dzīves apstākļu kvalitāte ir atkarīga no tā, vai cilvēkam ir saimnieka apziņa. "Tas, kuram saimnieka apziņa ir lielāka, redz, ko citi dara vai nedara," viņš sacīja.

Sava dzīvokļa remontu nopludināto griestu un izpuvušo grīdu dēļ Šteindāls gatavojas veikt jau ilgāku laiku. Tomēr tas netiek darīts, gaidot, kad pašvaldība veiks ārdarbus. "Es visu izdarīšu, pēc tam nāks onkuļi ar lomikiem, ņems vecos logus ārā, un kas tad būs? Apkārt logiem remonts jātaisa otrreiz."

Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka Pagasta padome pieņēmusi lēmumu – īrētajos dzīvokļos ir iespējams nomainīt logus, saņemot īres maksas atlaidi.

Ē.Šteindāls uzsver, ka dzīvokļa remontu kavē veikt arī tas, ka otrajā stāvā dzīvojošie kaimiņi jau četras reizes nopludinājuši griestus. Pēdējā reize bijusi pagājušās nedēļas sākumā, tad izgāzts spainis, kurā bijis urīns. Smakojis pamatīgi. Šteindāla dzīvesbiedre Iveta Sproģe secinājusi, ka pieprasīt kaimiņiem kompensāciju par sagandētajiem griestiem nav vērts. Kad aizrādot par šādu rīcību, viņi jūtoties apvainojušies – kāpēc sakot tādas lietas? Nekādu spaini neesot gāzuši, brūnganie pleķi uz griestiem esot no lietus ūdens. Kaimiņi mēdzot naktīs arī skaļi lamāties un citādi huligāniski uzvesties. Vairākas reizes rakstīts iesniegums Pašvaldības policijai un Bāriņtiesai, bet tas neko nelīdzot. "Ja cilvēki savas saistības nokārto, viņus izlikt no dzīvokļa nevar," atgādināja Petermanis.

Moru–Moricu ģimenei "Uzvarās" ierādīts dzīvoklis pēc tam, kad nodegusi pašu mājas. Pārējie iedzīvotāji stāsta, ka jaunpienācēji dzer katru dienu, vīrs nekur nestrādā, pa dienām guļ. Sieva ejot darbā pie saimniekiem, bet mājās nākot jau streipuļodama. "Kurzemes Vārdam" ar ģimeni neizdevās sazināties. Tās dzīvokļa durvīm priekšā aizliktas vēl vienas durvis, bet uz klauvējieniem neviens nereaģē.

Gatavi maksāt vairāk

Mājas iedzīvotāji, ko sastapa "Kurzemes Vārds", visi kā viens teica, ka 26 santīmu vietā par dzīvokli būtu gatavi maksāt kaut 10 latu. "Viņi saka – kurš tad maksās? Ko tad saliek tādus dzērājus, kas nav spējīgi samaksāt? Lai liek viņus citur!" ierosina Ē.Šteindāls. Paši savākt līdzekļus remontam nevarot. Tik bagāts arī šajā mājā neviens neesot.

Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka normatīvajos aktos noteikts – īres maksas palielināšanai jābūt pamatotai. "Mēs esam domājuši par to, ka īres maksa jāpalielina, izvērtējot maksātspēju," apstiprināja A.Petermanis. Viņš uzsvēra, ka konkrēta lēmuma vēl neesot.