Kurzemes Vārds

00:35 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novadā

Arī Gramzdā mācības sāks pirmdien

Gramzdas pamatskolā mācību gada sākums arī tiks atzīmēts pirmdien, 3.septembrī, informēja skolas direktora vietniece mācību darbā Maija Bungše.

Svinīgais sarīkojums pulksten 9 notiks skolas zālē. Būs ne tikai svinīgās uzrunas, bet arī neliels koncerts. Akordeonu spēlēs Priekules Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Līga Kvāše. Iecerēts, ka svinīgajā sarīkojumā koncertēs arī skolas audzēkņi.

Informāciju par mācību gada sākumu Liepājas rajona skolās "Kurzemes Vārds" publicēja vakar. Par Gramzdas pamatskolu šīs ziņas neizdevās noskaidrot, jo ceturtdien neizdevās sazināties ne ar skolu, ne Pagasta padomi. M.Bungše skaidroja, ka uz tālruņa zvaniem neviens nav atbildējis, jo pedagogi strādājuši citās telpās.



Vietnieki mācās rakstīt scenārijus

Liepājas rajona Skolēnu interešu centrā šonedēļ notika ievadseminārs direktoru vietniekiem audzināšanas darbā, tajā tika analizēti aizvadītā mācību gada darba rezultāti un apspriestas aktualitātes.

SIC direktore Tamāra Štrausa pastāstīja, ka seminārā pārrunāti arī prioritārie virzieni audzināšanas darbībā un interešu izglītībā jaunajā mācību gadā, iespējamā nomināciju nolikuma maiņa, galvenie notikumi, kas rajona mērogā notiks pēc Valsts jaunatnes iniciatīvu centra plāna. Tika sveikti direktoru vietnieki un dažādās nominācijās apbalvoti laureāti.

Semināra otrajā daļā Kultūras koledžas doktorante Inta Rasa, kas ir arī metodisko izstrādņu skates eksperte, informēja par to, kā jāstrādā, veidojot scenāriju, kas ir tā sastāvdaļas. Sarīkojuma izveides principi ir tādi paši kā dramaturģijā, iespējams, tas skan vecmodīgi, bet dramaturģijas principi nemainās, lektores teikto noklausoties, secināja klausītāji. T.Štrausa piebilda, ka scenāriji konkursam rajona posmā būs jāiesniedz janvārī, februārī, bet VJIC konkurss paredzēts martā. "Scenārijā jābūt tēmai, idejai, uzdevumiem, epizodēm, mērķauditorijai, telpas aprakstam, sarīkojuma norisei ar teicēja tekstu un pilnu saturu, kā arī izmantotās literatūras saraksts," uzskaitīja T.Štrausa.



Iespēju projekts tuvojas nobeigumam
Anda Pūce

Vakar Durbes viesu namā "Vecā skola" norisinājās Liepājas rajona Sociālās aprūpes nodaļas īstenotā un Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta "Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku un vecāku pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nodarbināšana un nepieciešamo profesionālo sociālā darba iemaņu apguve Liepājas rajona pašvaldībās" nobeiguma forums. Pats projekts vēl ilgs līdz septembra beigām, tomēr šis sarīkojums bija zināms atskaites punkts paveiktajam.

Projekta īstenošana rajonā aizsākās 2005.gada 1.oktobrī, tika atlasīti bezdarbnieki, ko iesaistīt darbā, iekārtotas 30 subsidētās darba vietas, katram bezdarbniekam bija savs darbaudzinātājs.

"Tas, ka cilvēkus, kas iepriekš sēdēja mājās, iesaistīja darba tirgū, ir būtiskākais ieguvums no šī projekta. Tāpat ieguvums bija arī visām rajona pašvaldībām, kas aktīvi atbalstīja projektu, un man prieks, ka daudzviet izdevies piedāvāt šiem cilvēkiem pastāvīgu darba vietu pagastos, kaut gan viegli tas nav," sacīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Viņš atzina, ka, ieviešot projektu, visgrūtākais bija dažādas pārbaudes. Arī viņam vajadzējis skaidroties par nepareizi noformētiem dokumentiem. Tomēr amatpersonas darījušas visu, lai projektu veiksmīgi pabeigtu, jo novērtējušas tā nozīmīgumu. Kopumā aktivitātēm atvēlēti gandrīz 257 tūkstoši latu, no kuriem vairāk nekā 205 tūkstoši latu ir Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, bet atlikušais - valsts budžeta finansējums.

Atbalsta vārdus projektam izteica arī projekta vadītāja Gunita Laiveniece, Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane un aģentūras Eiropas Sociālā fonda departamenta Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Daina Kaufelde. "Mums ir arī dažādas citas kontroles institūcijas, tomēr to pārstāvjus redzam tikai pārbaudēs," piebilda A.Bēta.

Vairāki iesaistītie arī bija izteikuši savu vērtējumu projektam. Virgas Pagasta padomes sociālā darba vadītāja Zenta Frickope vērtēja, ka ieguvums ir jauna iekārtota darba vieta cilvēkiem, kas citādi nespētu pagastā atrast darbu, tāpat ļoti būtiski tas, ka projekts piedāvājis 10 mēnešus strādāt pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kas sajūtas noderīgi sabiedrībai, un tas, ka šis projekts atvieglojis darbu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kam pietiek rūpju. Viņa atzina, ka pēc projekta beigām mazās pašvaldības diemžēl šos labos palīgus nevarēs paturēt darbā, taču priecājās par tiem, kas tomēr atraduši darbu pašvaldībā. Runājot par citiem projekta trūkumiem, viņa pieminēja pārāk stingrās prasības dokumentu noformēšanā un dažādas rēķinu pārbaudes, kas nereti pārāk ieilgušas. Taču katrā ziņā projekts daudziem devis vēl vienu iespēju, stiprinājis materiāli un morāli.

Par projekta pieredzi forumā runāja arī citi rajona sociālie darbinieki, kas piedāvāja idejas arī jauniem projektiem. Pēcpusdienā notika diskusijas par citām sociālā darba aktualitātēm. Foruma darbu vērtēja arī divas ekspertes - rajona Jaunatnes lietu organizatore Inita Ate un Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode. Viņas sagatavoja atzinumus par pārrunātajiem jautājumiem un iepazīstināja ar tiem foruma dalībniekus.



Skolotāja Santa lielā ceļa sākumā
Pēteris Peičs

Nepacietīgi mācību gada sākumu gaida Grobiņas ģimnāzijas jaunā skolotāja SANTA LĪGUTE. Apzīmējums jaunā šoreiz lietojams nosacīti. Grobiņas skola pirms dažiem gadiem iepazīta pedagoģiskās prakses laikā, bet pērn arī iemīļota, klātienē studējot augstskolas pēdējā kursā un reizē strādājot ģimnāzijā. Šoruden Santa ir pedagoģe ar diplomu, tātad ar vēl lielāku atdevi darbā, ar jaunām atziņām un iecerēm.

Par pedagogu jāpiedzimst

Santas atziņa, ka par skolotāju ir jāpiedzimst, sarunai caurvijās kā sarkans pavediens. "Tikai sajūtot pedagoga darbu kā aicinājumu, nevis naudas pelnīšanas avotu vai laika aizpildīšanas līdzekli, būs gandarīts darba darītājs un viņu sapratīs jaunā paaudze," ir pārliecināta skolotāja.

Viņas ceļš līdz augstskolas diplomam nav bijis no vieglajiem. Sarežģītu ģimenes apstākļu dēļ Vaiņodes meitenei vecāku glāstus un mīlestību kopš bērnības aizstājuši vecvecāki no tēva puses. "Vienmēr būšu pateicīga omammai Valijai un opītim Edgaram, kuri visu laiku rūpējās par mani. Lai atvieglotu viņu vecumdienas Vaiņodē, esmu pūlējusies pēc iespējas agrāk nostāties uz savām kājām un atbalstīt savus labdarus."

Palīdzēt citiem, īpaši saviem vienaudžiem, Santa centusies jau Vaiņodes bērnudārzā, vēlāk Vaiņodes vidusskolā un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolā. "Sākumā tīri instinktīvi, vēlāk jau apzināti sajutu, ka šī palīdzība citiem vislabāk varētu izpausties pedagoga profesijā. Vajadzēja tikai padomāt, kurš mācību priekšmets man vistuvākais. Liepājas 5.vidusskolā to atklāja divas lieliskas skolotājas - angļu valodniece Māra Runde un latviešu valodas un literatūras speciāliste Valda More. Tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas bez svārstīšanās iestājos Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Humanitārajā fakultātē, specializējoties abās valodās. Prioritāti tomēr ieguva skolotājas Rundes mācītais priekšmets," stāsta Santa.

Palīdz centība un Vinnijs Pūks

"Nelielā Grobiņas pilsēta man ilgu laiku bija maz pazīstama, skatīta tikai kā caurbraucējai. Akadēmijas ceturtajā kursā nokļuvu šeit pedagoģiskajā praksē. Toreiz šejienes vidusskolā nepietika angļu valodas skolotāju, tāpēc prakses laikā dabūju mācīt šo priekšmetu vairākās klasēs. Tas man bija izdevīgi gan profesionālā, gan materiālā ziņā," atceras Santa. Īpaši atzinīgi viņa izsakās par savu prakses vadītāju, pieredzes bagāto skolotāju Indru Kalniņu. "Metodiku, stundu dažādošanu, intereses radīšanu skolēnos mācījos no viņas," apgalvo jaunā skolotāja. Pēc tam skolas direktore Vizma Vītoliņa izteikusi vēlēšanos arī nākamajā gadā sagaidīt viņu ģimnāzijā, piedāvājot angļu valodas skolotājas vietu ar pilnu slodzi.

"Sapratu, ka grūti būs apvienot studijas klātienes pēdējā kursā un pedagoga darbu tikko izveidotā ģimnāzijā. Taču uzvarēja tiekšanās pēc patstāvības un spītīgais raksturs parādīt savu varēšanu," atzīst Santa.

Bez mācāmā priekšmeta pārzināšanas un metodiskajām gudrībām viņai izdevies apgūt vēl vienu svarīgu lietu - pareizu kontaktēšanos ar skolēniem. "Domāju, ka tas izdevās visās klasēs. Taču īpašs prieks par vienpadsmit audzēkņu lielo grupu 11.b klasē, ar kuriem izveidojās patiesi sirsnīgas attiecības arī ārpus stundām. Skolēni, nonākuši problēmu krustcelēs, ne vienreiz vien izkratīja savu sirdi un prasīja padomu. Tradicionālajā svešvalodas sarīkojumā kopējiem spēkiem angliski iestudējām ludziņu par Vinniju Pūku. Pasaku lācēns mūs satuvināja vēl ciešāk."

Atrast īsto vārdu

Mācību gada priekšvakarā Santa jūtas kā pirms tāla ceļojuma: daudz kas norādīts ceļvedī, bet vēl vairāk saista nezināmais - interesants, taču noteikti arī grūts. Iedrošina Pedagoģijas akadēmijas diplomdarba teicamais novērtējums, kurā, aplūkojot tēmu par grupu darbu angļu valodas stundās, plaši izmantota pašas pieredze.

Santai pirmo reizi mūžā būs sava audzināmā klase - viena no desmitajām. Vairums skolēnu gan tajā jau pazīstama - angļu valoda mācīta pērn, bet audzēknim Reinim Garkalnam palīdzēts sagatavoties braucienam uz Starptautisko vides projektu olimpiādi Turcijā. "Klasē būs arī vairāki jaunpienācēji. Tāpēc par galveno uzskatu saliedēta kolektīva veidošanu, lai skolēni pareizi izprastu gan savas tiesības, gan pienākumus. Šim nolūkam skolotāja kabatā vienmēr jāatrodas īstajam vārdam," uzskata jaunā audzinātāja.



Varēs rāpties un slidināties
Ilze Lanka

Priekules bērnudārza "Dzirnaviņas" pagalmā ir iekārtots jauns rotaļu laukums. Šonedēļ notika tā svinīga atklāšana.

"Tas zilonītis manā laukumā ir lieliem bērniem?" pamanījis jauno objektu, cenšas noskaidrot sešus gadus vecais Jānis Šēlis. Pēc tam puikam strauji attīstās fantāzijas lidojums, un viņš stāsta par pērtiķiem un žirafēm, kas bēg no draudīgiem plēsējiem.

Vēl Jānim patīkot slīdkalniņš un rāpšanās siena. Smilšu kaste esot pašam. "Uz lauka man ir maza smilšu kaste," viņš apgalvo.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ina Dalbiņa stāsta, ka SIA "Jūrmalas Mežaparki" par pieciem tūkstošiem latu pagalmā ierīkoja divas koka konstrukcijas - namiņu ar dažādām iespējām rāpties un kāpelēt, kā arī slīdkalniņu un režģu sienu. Savukārt otrā ēkas pusē tagad atrodas divi jauni objekti uz atsperēm. Līdzekļus bērnu laukuma labiekārtošanai piešķīrusi Latvijas Pirmā partija un "Latvijas ceļš". Savukārt audzēkņu vecvecāki sarūpējuši materiālus smilšu kastu apmalēm un soliņu virsmai.

Svinīgajā bērnu laukuma atklāšanā ceturtdien piedalījās ne tikai bērni, viņu vecāki, vecvecāki un audzinātājas, bet arī Priekules Pagasta padomes vadītāja Arta Brauna. "Viņa mums ir arī Anniņas māmiņa," piebilda I.Dalbiņa. Bija ieradusies arī Priekules domes kancelejas vadītāja Vizma Rēriha un Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Juris Radzevičs. Viņš bērnudārza vadītājai pasniedza grāmatnīcas dāvanu karti.

Līdz šim Priekules pirmsskolas izglītības iestādes bērnu laukumā atradās metāla konstrukcijas. Tas nebija labiekārtots kopš 1988.gada - laikiem, kad dārziņš tika uzbūvēts.

Bērnudārzā "Dzirnaviņas" ir 97 audzēkņi vecumā no divarpus līdz septiņiem gadiem. Darbojas četras grupiņas, notiek piecus un sešus gadus veco bērnu obligātā apmācība. "Dzirnaviņas" apmeklē ne tikai Priekules pilsētas, bet arī pagasta bērni, kā arī mazuļi no apkārtējām pašvaldībām - Vaiņodes, Gramzdas un pat Liepājas.



Lauksaimnieki degustē pūdēto sieru franču gaumē
Pēteris Jaunzems

Pa ceļam uz Lietuvu, kur šās nedēļas sākumā bija plānots iepazīties ar kaimiņzemes ļaužu pieredzi vīngliemežu audzēšanā, Liepājas rajona lauksaimnieki un brauciena organizatore Maija Lankupa nolēma vispirms paciemoties Jelgavas rajona Elejā. Tur atrodas franču siera meistara Lisjēna Heribēra uzņēmums - SIA "Franču gaume", kas ir vismazākais Latvijā, taču strādā stabili un ražo kvalitatīvu un savdabīgu produkciju.

Kaut gan ražošana ritēja pilnā sparā un piena pārstrādes ražotnes īpašnieks un vadītājs ieradis visur būt klāt, lai produkcija sasniegtu augstu kvalitāti, viņš ciemiņus uzņēma viesmīlīgi un ar francūžiem piemītošo humoru. Tādējādi tika kliedēta neuzticības barjera, un saruna raisījās pati no sevis.

Lisjēns pastāstīja, ka pirms pārcelšanās uz Latviju bijis zemnieks Francijā. Tomēr, kad sasniegts pensionāra vecums, valsts likumi viņam lieguši strādāt lauksaimnieciskajā ražošanā. Tādēļ 1992.gadā viņš ieradies Rīgā, kur, dzīvodams draugu ģimenē, sarunu līmenī apguvis latviešu valodu. 2002.gada sākumā ārzemnieks Elejā noskatījis un ražotnes vajadzībām iegādājies nodegušas maizes ceptuves ēku, ko, izmantojot kredītu, pienācīgi sakārtojis un sācis strādāt.

Sieru meistars atzina, ka nelielais ražošanas apjoms saistīts ar centieniem sasniegt augstu kvalitāti un tikt ievērotam citu siera darinātāju aprindās. Uzsākot ražošanu, viņš ne tikai izstudējis Latvijas likumu un noteikumu kaudzes, nokārtojis formalitātes un saņēmis nepieciešamās atļaujas, bet arī apguvis uzņēmuma vadītāja, siera meistara, grāmatveža, sagādnieka, šofera, gida, sarga un vienkārša strādnieka pienākumus. Tas dodot iespēju pilnīgi kontrolēt ražošanu, kurā bez viņa nodarbināti vēl trīs cilvēki. Garšvielu pievienošanu gan Lisjēns neuzticot nevienam, jo tas ir visatbildīgākais uzdevums, kam vajadzīga ne tikai pieredze, bet arī smalka izjūta.

Liepājas rajona zemnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību, tūdaļ vēlējās noskaidrot, kur uzņēmējs iepērk izejvielas. "Labam sieram vajadzīgs labs un dzīvs piens," neslēpa Lisjēns. Viņš izraudzījies saimniecības, kur ražošanā nelieto ķimikālijas, un pats ik rītu apbraukājot tās, savākdams svaigu un vēl siltu slaukumu, kura apstrādē nepielieto konservantus.

Siera meistars uzsvēra, ka labprāt izmantotu arī kazas pienu, taču pārliecinājies, ka Latvijā šos dzīvniekus neprot pareizi barot. Arī tas, ka ziemā govis tiek barotas ar skābsienu, viņu neapmierinot. "Piena lopiem ir jāēd siens," viņš strikti sacīja, piebilstot, ka piens ir smalka lieta un tā kvalitāti spēj ietkmēt pat vēja pūšanas virziens.

SIA "Franču gaume" ražotne dienā saražo simt kilogramu siera. Produkciju ar visai pikanto garšu Lisjēns piegādājot lielveikaliem "Stockmann" un "RIMI", to iespējams nogaršot arī restorānā "Vincents" pie Mārtiņa Rītiņa un Elejā, kur to pirms iegādāšanās var degustēt. Arī liepājnieki izmantoja šo iespēju, un vērtējums bija visai dažāds. Vieni bija stāvā sajūsmā un iepirkās, naudu nežēlojot, citi teica, ka produkts neesot pa prātam. To dzirdot, Lisjēns paskaidroja, ka franču gaumē darinātais "Elejas siers" ir delikatese, ko jāprot pareizi ēst. Tikai tad iespējams izjust tā īsto aromātu un vērtību. Meistars šo pelēkā pelējuma apvalkā ietērpto gardumu iesaka baudīt mazām sloksnītēm, uzliekot uz maizes gabaliņa, piedzerot sarkanvīnu un piekožot klāt kādu olīvīti.