Kurzemes Vārds

01:26 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Meistara dāvana noderēja

Andžils Remess

Septembra beigās iznāks 1990.gada pavasarī atjaunotā laikraksta "Kurzemes Vārds" 5000. umurs. Gaidot šo jubileju, ieskatīsimies vairākos šāceļa starpfinišos, atgādinot, kā mainījās ne tikai laikraksts, bet arī Liepājas norises, ko tas atainoja. Šodien par to, kā pēc vairāk nekā 45 gadu pārtraukuma sāka iznākt laikraksts "Kurzemes Vārds".

Tas varēja būt pirms gadiem 35, kad laikraksta "Komunists" redakcijā parādījās metāla klucītis ar slīpiem burtiem iegravētu uzrakstu - "Kurzemes Vārds". Kas nu vairs pateiks, kāpēc tipogrāfijas laikrakstu ceha meistars Vilis Volkovskis šo avīzes galviņas klišeju bija glabājis no jaunības laikiem, no pirmskara gadiem, kad strādāja "Kurzemes Vārda" spiestuvē. Varbūt kā piemiņu, bet varbūt tā bija mētājusies starp poligrāfijas materiāliem, tā arī nepievēršot uzmanību. Lai nu kā, bet kādā vecgada vakarā, kad redakcijas ļaudis pēc tradīcijas laikraksta drukātājiem nolika vienu otru šampanieša pudeli, Volkovskis šo klucīti joka pēc uzdāvināja sveicējiem.

Klucītis bija parocīgs, lai nostiprinātu pavērtu logu un tas caurvējā nevirinātos, un tā tas stāvēja uz redaktora Jāņa Vuškāna kabineta palodzes. Kad Vuškāns pārcēlās strādāt uz Rīgu, klucītis vēl kādu brīdi mētājās pa plauktiem, bet tad to pievāca korespondente Līvija Leine. Pamanījis uzrakstu "Kurzemes Vārds", viens otrs viņas apmeklētājs pikti rauca pieri, bet cits uz to noraudzījās vienaldzīgi, un klucītis turpināja stāvēt uz galda "Komunista" redakcijā. Vai tolaik kādam varēja ienākt prātā, ka paies gadi un tas noderēs atjaunotā "Kurzemes Vārda" pirmajam numuram?

Kad astoņdesmito gadu nogalē juka un bruka vecie priekšstati un pieņēmumi, kad kādreizējos nosaukumus atguva ielas un laukumi, kinoteātri un sporta biedrības, kļuva skaidrs, ka agrāk vai vēlāk jāmaina arī pilsētas laikraksta nosaukums. Jo tā bija ačgārna situācija, ka avīze, kas aizstāvēja Atmodas idejas, saucās "Komunists", un komunistu partijas politiskais sāncensis Tautas fronte demonstrācijā nesa lozungu, pret komunistu uzbrukumiem aizstāvot laikrakstu "Komunists".

Šķita, ka vissarežģītāk būs "Komunista" redakcijai tikt vaļā no Latvijas komunistiskās partijas Liepājas pilsētas komitejas un darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas pakļautības. Taču tikpat sarežģīts izrādījās arī pēdējais solis - nosaukuma maiņa.

Tolaik daudz ko varēja panākt, balstoties uz tādu jēdzienu kā sabiedrības viedoklis. Un 1990.gada 3.aprīlī laikraksts "Komunists" pirmajā lappusē aicināja sabiedrību izvēlēties Liepājas laikraksta nosaukumu. Vēstules sūtīja atsevišķi cilvēki, sūtīja darba kolektīvi, un, ja nemaldos, variantu skaits sniedzās pāri pussimtam. Gan saistīti ar pārmaiņu laiku - "Brīvība", "Liepājas Atmoda", "Jaunais Laiks", gan neitrāli - "Liepājas Jaunumi", "Liepājas Ziņas", "Liepājas Vēstis" un tā tālāk. Visbiežāk - "Kurzemes Vārds".

Šis nosaukums vilināja, liekot atcerēties divdesmito un trīsdesmito gadu Liepājas laikrakstu, kas bija kļuvis par tādu pašu pilsētas simbolu kā Svētās Trīsvienības baznīcas tornis vai Rožu laukums. Taču šī maiņa arī radīja bažas. Un ne jau tikai tāpēc, ka kompartijas funkcionāri jau tā gānīja laikrakstu par tā virzību un aicināja norīkot jūrnieku vadu no Karostas, lai tie iztīra Pasta ielas 3.namiņu no, kā viņi teica, buržuāziskiem nacionālistiem. Galvenie draudi vēl tikai bija priekšā, kad janvāra notikumu laikā žurnālisti naktīs sargāja redakcijas telpas, bet dienās aicināja palīgā uzticamus miličus, un ne viens vien redakcijas apmeklētājs sarāvās, ieraudzījis otrā stāva kāpņu galā sēžam vīrus ar automātiem. Taču PSRS bruņoto spēku Liepājas veterānu padome jau bija izplatījusi draudīgu paziņojumu, ka mēģinājums atteikties no nosaukuma "Komunists" ir ņirgāšanās par padomju karavīru un revolucionāro cīnītāju gaišo piemiņu, spļāviens partijas veterānu dvēselē, un jāņem slota un jāizmēž redakcija no deģenerātiem, kuri atjaunojot fašisma simboliku (?!).

Pie tādām ķengām jau bija pierasts, toties vairāk bažīja kas cits. Proti, ka, atsakoties no "Komunista" nosaukuma, Pasta ielas namiņu ar visu inventāru var mēģināt pārņemt kompartija un redakcija ar visu savu jauno nosaukumu paliek uz ielas. Atbildīgā sekretāra atvilktnē jau atradās gan vecais metāla klucītis ar "Kurzemes Vārda" nosaukumu un jaunā laikraksta pirmās lappuses makets ar redaktora Gunāra Baloža emocionālo uzrunu lasītājiem un Latvijas Žurnālistu savienības Liepājas nodaļas vadītāja Friča Plostnieka patētiskiem vārdiem par Atmodas iebrāzmotajiem spirgtajiem vējiem Pasta ielā, bet īstas drošības laist klajā "Kurzemes Vārdu" vēl nebija.

Un tad kādu rītu kā Dieva saukts redakcijā ieradās viens no tautfrontiešu līderiem Jānis Lagzdiņš. Izdzirdis par bažām, šis jurists, kas kolekcionēja Latvijas laika preses izdevumus un pārzināja to statusu, cēla augšā savu arhīvu un pierādīja, ka tiesības uz Pasta ielas 3.namiņa telpām nav nevienam citam kā "Kurzemes Vārdam", kura izdošanu 1940.gadā pārtrauca nelikumīgi.

12.aprīļa pēcpusdienā redakcijas darbinieku sapulce nobalsoja par jauno nosaukumu,un nākamajā rītā 25920 eksemplāru metienā latviešu valodā un 19770 eksemplāru metienā krievu valodā iznāca atjaunotā laikraksta "Kurzemes Vārds" pirmais numurs. Katrā valodā apjoms tikai četras lappuses, numura cena 3 kapeikas. Saturs neitrāls - lappuse par vides aizsardzību, lappuse par starptautisko sarīkojumu deju festivālu, nepilna lappuse ar televīzijas programmu un sludinājumiem, un viss. Fotoattēli tādas kvalitātes, ka ļaudis nevar pazīt.

Tas bija interesants rīts. Vieni apsveica, bet citi lādējās. Nāca sievietes ar ziediem, bet nāca arī tādi, kuri atteicās no "Kurzemes Vārda" abonēšanas un prasīja naudu atpakaļ. Diriģents Miervaldis Ziemelis jūsmīgi krita ap kaklu žurnālistiem, bet viens no 1940.gada "Komunista" vadītājiem Fricis Arnis ārdījās, sak, vai mēs saprotot, ko esot izdarījuši.

Vislietišķākais redakcijas apmeklētājs bija mākslinieks Rihards Stankēvičs. Viņš rāmi apsēdās pie galdiņa redaktora kabinetā un ar tušu pielaboja laikraksta nosaukuma burtus, kas bija apdrupuši un apdiluši, metāla klucim ar "Kurzemes Vārda" galviņu desmitiem gadu mētājoties te šur, te tur.