Kurzemes Vārds

07:11 Svētdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Izcirstos mežus negrib atjaunot

Andris Zaļkalns,
Sakas mežniecības mežzinis

Gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir konstatēti 725 meža apsaimniekošanas pārkāpumi. Lielākā daļa no tiem nav par patvaļīgu mežu izciršanu, kā tas bija agrāk, bet par meža atjaunošanas prasību neievērošanu. Valsts meža dienests šim jautājumam tagad pievērš pastiprinātu uzmanību, lai īpašnieki pilda saistības un uzņemas atbildību. Tiek rakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli, uzlikti sodi.

Taču sodīšana nav pašmērķis. Īpašniekiem, kuriem pieder neatjaunotie izcirtumi un ir pagājis atjaunošanas termiņš, sūtām nopietnas vēstules. Meža atjaunošanas termiņš parasti ir trīs līdz pieci gadi, retos gadījumos - pat desmit gadu. Dotais laiks ir pietiekami liels, tomēr daudzi apzināti ignorē prasības. Pasākums ir darba un līdzekļu ietilpīgs. Individuālie īpašnieki nocērt nelielu cirsmu, naudu iztērē, un pēc pāris gadiem vairs nav līdzekļu, par ko iestādīt kociņus. Citi prasības nepilda apzināti, jo mežs ir nocirsts un nekādi saimnieciskās darbības apgrūtinājumi vairs nedraud, tikai administratīvais sods. Ir gadījumi, kad kopšanas dēļ nevaram pieņemt, ka prasības izpildītas. Ir noteikts ne tikai tas, cik kociņiem uz hektāra jābūt, bet arī kā tiem jābūt apkoptiem. Sevišķi svarīgi tas ir, stādot saulmīlošās sugas, mūspusē, piemēram, lielākoties stāda priedes. Ap tām ir jāappļauj zāle, jāapravē, jāatēno, jānocērt saaugušie krūmi.

Taču kopumā situācija ir uzlabojusies. Pirms dažiem gadiem šādus sodus nemaz nepraktizēja. Lai gan domāju, ka patiesībā meža apsaimniekošanas prasību pārkāpēju ir vairāk. Arī mēs nopietni strādājam pie šīs lietas, tomēr mūsu mežniecībā šogad vēl nav bijis neviena meža atjaunošanas prasību pārkāpuma. Bija vienas nelikumīgas medības un viens gadījums, kad notikusi patvaļīga ciršana. Tas gan notika kļūdas pēc - mežstrādnieki izgāja ārpus savas cirsmas robežām. Tūdaļ noformēsim protokolu par vēl vienu šādu pārkāpumu.

Nelikumīgās ciršanas gadījumu skaits ir samazinājies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēki kļuvuši apzinīgāki. Otrkārt, pirmajā brīdī, kad privātīpašnieki sāka darboties, viņi to darīja brutāli. Kā suns, kas norāvies no ķēdes. Liela daļa sīko īpašnieku par tādiem kļuva gadījuma rakstura dēļ - viņi atguva senču īpašumu. Tagad meži koncentrējas lielo īpašnieku rokās. Tas nāk tikai par labu. Lielās firmas mežus kopj. Treškārt, likumdošana pamazām tiek sakārtota. Pirms desmit gadiem vainīgos nevarēja nopietni sodīt, tagad patvaļīgie meža izcirtēji pat sēd cietumā.

Vispār cilvēki sāk apzināties, ka mežs nav vienai dienai, tam ir ilglaicīga vērtība, tas jāsaglabā arī nākamajām paaudzēm.