Kurzemes Vārds

08:22 Svētdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Par vienu sāpošu zobu mazāk

Šis Ministru kabinets izšķīries par to, ko nespēja daudzas iepriekšējās valdības, - sperts būtisks solis administratīvās reformas īstenošanā, jo nu vismaz ir tikts skaidrībā ar mūsu valsts novadu skaitu un robežām.

Daudzu gadu garumā valdības ministri, kuru atbildībā ietilpa rūpes par administratīvi teritoriālās reformas virzīšanu, braukāja pa pagastiem, lēca vai no biksēm ārā, cīnoties (šī vārda patiesajā nozīmē) ar pašvaldību vadītājiem, pārliecinot iedzīvotājus. Taču šī pārliecināšana kaut cik prognozējamu virzienu ieguva tikai tad, kad valstsvīri skaidri lika noprast, ka "nekur jūs mīlīši nedēsities - agrāk vai vēlāk, ar vai pret jūsu gribu mēs jūs apvienosim". Tad vēl valdība labprātīgas apvienošanās gadījumā pašvaldībām sāka iebarot arī finanšu konfektes, un Liepājas rajonā vairākas pašvaldības tas pamudināja stāties aprēķinu laulībā ar kaimiņiem.

Liepāju, kas tāpat kā agrāk saglabā republikas pilsētas statusu, novadu izveidošana skar ļoti nebūtiski. Taču teritoriāli lielāku administratīvo vienību izveidošana ap Liepāju, manuprāt, tikai vairos lielās pilsētas un lauku sadarbības produktivitāti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pie sarunu galda, runājot līdzībās, jāsēdina nevis viss kolhozs, bet gan kolhozu vadītāji - tā gan ir virspusēja, neniansēta pilsētas un lauku attiecību šķautne.

Rajonā pesimistiem, iespējams, liekas, ka, apvienojoties vairākām pašvaldībām, kaut kas viņiem nozagts, piemēram, samazinājusies patstāvība un neatkarība lēmumu pieņemšanā, tā teikt, nevarēs vairs strādāt pēc principa, ko gribam, to savā pagastā arī darām. Taču optimisti droši vien gaida, ka robežu paplašināšana ļaus paraudzīties tālāk par sava mazā pagasta ārītēm un varbūt saskatīt jaunas iespējas, arī to, kā sekmīgāk piesaistīt naudu, kā ietaupīt, optimizējot administratīvos izdevumus. Tas ir arī zināms izaicinājums.

Tomēr pats galvenais pašlaik ir fakts, ka vairs nebūs jālauž šķēpi par to, cik un kādi novadi veidojami un apstiprināmi. Šīm zobu sāpēm nu ir pielikts punkts, un tagad pašvaldību vadītāji var trīt savus zobenus turpmākajam darbam novadu modeļa ieviešanai. Nu varēs pievērsties praktiskākām lietām, nevis izšķiest spēkus politiskos robežstrīdos.

Ints Grasis