Kurzemes Vārds

15:34 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Piemājas dīķī izaudzē brangus vēžus
Viktors Ulberts

Medzes pagasta Akmentiņu māju saimniekam Haraldam Šulcam ir paveicies. Pirms desmit gadiem viņš savā piemājas dīķī ielaida vēžus, taču negaidīja, ka rezultāts būs tik spīdošs. Nu Haralds regulāri no dīķa velk ārā tādus makanus spīļaiņus, ko nevienam nebūtu kauns galdā celt.

Iespējams nopietnāks bizness

"Tie ir vēži no "Lauktehnikas" dīķa Grobiņas pagastā," nosmej Haralds. "Tur es paņēmu pirmos eksemplārus un ielaidu savā dīķī. Protams, gribējās, lai vēži tur iedzīvojas un laiku pa laikam kādu var noķert. Taču es nebiju gaidījis, ka viņi tiktāl savairosies, ka nu jau šo to var pārdot." Nopietns bizness gan tas pagaidām neesot, jo tad vajadzīgs liels apjoms. Pašlaik Haralds vēžus pārdod kādam viesu namam vai paziņam, kas vēlas savus ciemiņus pārsteigt ar kaut ko īpašu. "Bet nākotnē varbūt tiešām ir vērts padomāt par kādu nopietnāku biznesu. Cilvēkiem pirktspēja ir augusi, tāpēc noietam vajadzētu būt. Somijā tas ir vēl ienesīgāks bizness – tur viens vēzis maksā no trim līdz četriem, komats, pieciem latiem," apgalvo saimnieks.

Akmentiņu dīķa priekšrocība ir tāda, ka tas atrodas līdzās mājai, kur pastāvīgi dzīvo Šulcu ģimene. Tāpēc pastāv mazākas iespējas tur rosīties nelūgtiem viesiem. Haralds nosmej, ka viņš pat avīzei neko nestāstītu, ja dīķis atrastos nostāk no mājām. Visticamāk, jau nākamajā dienā pēc publikācijas manīgi ļautiņi to no vēžiem iztīrītu. Jo uz vēžošanu Latvijā cilvēki ir ļoti naski. Ne jau velti pagājušā gadsimta 80.gados bija bažas, ka vēžu Latvijas ūdenstilpēs gandrīz vairs nav. Un ne jau tikai piesārņojuma dēļ. Pašu bāleliņi vien tos palīdzēja iznīcināt. "Padod tik cilvēkiem vaļu, ka te, lūk, var vēžot. Pēdējo sīkaļu izķers," prognozē Haralds.

Vēži varen kauslīgi

Lai gan pats Haralds nav konkrēti pētījis, kāda vēžu suga tik labi jūtas viņa dīķī, visticamāk, tie ir šaurspīļu vēži, ko var viegli pazīt pēc garajām un šaurajām spīlēm. Arī vēža korpuss un deguna dzelkšņa rievas atšķirībā no platspīļu vēža ir asas. Šaurspīļu vēzis ir izturīgāks pret vides kvalitātes pazemināšanos un piesārņojumu, kā arī daudz agresīvāks cīņā par barības resursiem un mājokli. Šo īpašību Haralds apstiprina. "Tas ir vesels eposs, kas redzams, kad vēži sāk plēsties. Kad viņi noķerti, tie nevis domā, kā pamukt, bet kā iekaustīt sugasbrāli. Spīles gaisā, un aiziet! Vienreiz tīklā bija iepinies līnis. Ak vai, kā vēži to bija sapluinījuši!" stāsta Haralds.

Šaurspīļu vēzim ir plaša dzīves telpa. To sastop seklos un dziļos ezeros, upēs, strautos ar plašu ūdenstilpju gultņu substrāta spektru. Tas var mitināties arī iesāļos ūdeņos un skābos purva ezeru ūdeņos, tādēļ to godā arī par purva vēzi. Vēža temperatūras tolerance arī plašāka: optimālā temperatūra ir 15 – 23 grādi pēc celsija, ziemā panes tekošu strautu un upju ūdens temperatūru.

Šaurspīļu vēži izplatīti arī Baltkrievijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, Lietuvā, Nīderlandē, Somijā, Turcijā un Ukrainā.

Ne visos ūdeņos iedzīvojas

"Es savulaik dīķī ielaidu visādus vēžus – gan lielākus, gan mazākus. Taču es nezinu, cik ilgā laikā tas izaug par tādu monstru, ka var likt katlā. Es tādus dīķī sāku manīt pirms trim gadiem, tātad, iespējams, lai tie izaugtu, vajadzīgi kādi septiņi gadi," lēš Haralds.

Akmentiņu dīķis ir arī sertificēts kā visām prasībām atbilstošs zivju dīķis. Kāpēc tas tik ļoti iepaticies vēžiem, ka tie strauji savairojušies, Haralds var tikai minēt. "Skaidrs ir tas, ka ūdens tīrība ir ļoti augsta. Dīķa baseinā ieplūst vairāku avotu ūdens. Un galu galā dīķis ir diezgan dziļš – līdz pat trim metriem. Vēžiem tas ir ļoti svarīgi, jo seklākā ūdenī ziemas laikā tie nosalst."

Haralds ir mēģinājis dot vēžus citiem paziņām, lai tie savairotos viņu dīķos. Taču bieži čiks no tā vien iznācis. Vēži pēc laiciņa izrāpušies krastā un nobeigušies. Haraldam atkal prasīti vēži, taču viņš vairs nav devis. "Ne jau tāpēc, ka man žēl. Vienkārši neredzu tam jēgu. Vispirms vajag pārbaudīt ūdens kvalitāti, noskaidrot, kas tam vainas. Vēzi vajag nevis ielikt ūdenī, bet ļaut tam pašam tur ierāpot. Ja vēzis to darīs, tad viņš ar šo vidi ir apmierināts. Vēzis nav govs, kuru saimnieks var piesiet jebkurā kūtī, un tā tur arī dzīvos," uzskata Akmentiņu dīķa saimnieks.

Cilvēka pirkstu nokniebt nevar

Haralds vēžus neķer, kā ierasts, ar krītiņu. Viņš to dara ar visparastāko zivju tīklu. Un spriež: "Ja viņi ielien parastajā zvejas tīklā, tātad to tur ir pietiekami daudz." Protams, laimīgā dīķa dzīve tiek pārtraukta tikai lielākajiem eksemplāriem, mazākajiem tiek dota iespēja citreiz izvairīties no šāda likteņa, proti, tos palaiž atpakaļ.

Grūti gan esot vēžus izpiņķerēt no tīkla, bez tam tie pamatīgi knaibās. Haralds nosmej, ka bieži vien bērni tiek baidīti, ka, lūk, ūdenī nedrīkst bāzt roku, jo tur vēzis ar spīli nokniebs pirkstus. "Nu nav vēzim tik liela spēka. Jā, viņš var diezgan jūtami iekniebt, ja ar spīli izdodas saķert cilvēka ādu, bet no tā nekāda kaitējuma nav." Viņa paša bērni no vēžiem nebaidoties. Lai gan labos laika apstākļos, kad kāds iet peldēties, vēži uz dīķa grunts esot ļoti labi saskatāmi. Ja ir laiks un vēlēšanās, var aizrautīgi vērot vēžu dzīves gaitas, kas notiek atmuguriski, un savstarpējās attiecības.

Bet, kas attiecas uz vēža pagatavošanu maltītei, jāatzīst, ka tā ir diezgan nežēlīga. Proti, spīļaiņus dzīvus met verdošā ūdenī. Jo galu galā nav jau ruksis, ko pirms vārīšanas vai cepšanas var nokaut. Vēl nežēlīgāk būtu tos likt remdenā ūdenī un tad sākt vārīt.

Katrā ziņā vēži latviešiem vienmēr bijusi augstvērtīga delikatese. Un vislabākā to pagatavošanas recepte ir pati vienkāršākā. Katlā ar ūdeni ieber sāli un dilles, kad ūdens uzvārījies, tajā iemet dzīvus vēžus un vāra vēl kādas 15 minūtes. Novārīti vēži iegūst sārtu nokrāsu. Ēdamās gaļas viņos gan nav pārāk daudz. Pati labākā daļa ir nolobīta aste, gaļa ir arī spīlēs. Tāpēc vēžu ēšana ir mielošanās process, nevis sātīga maltīte. "Toties vēža gaļa ir ārkārtīgi garda. Īpaši, ja sāls un dilles ūdenī bijušas pareizās proporcijās. Nav nekā labāka par to," piebilst Haralds.

Uzziņai

Latvijā sastopamas trīs vēžu sugas: platspīļu jeb upesvēzis, šaurspīļu vēzis un signālvēzis jeb Amerikas vēzis.
Vēzis ir ūdens vides nakts dzīvnieks, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni un dienu pavada slēptuvēs. Vēzis ir visēdājs, pārsvarā augēdājs.
Vēžu prasības ūdens ekosistēmu kvalitātei ir ļoti augstas.
Ja dabīgajā ūdenstilpē vēžu nav, tā ir mirusi.


Mācās veidot izlases cirti

Šodien Rucavas pagasta "Bajāros" beidzas divu dienu seminārs, kura laikā meža īpašnieki apgūst praktiskas iemaņas nekailciršu mežsaimniecībā.

Pasaules dabas fonda pārstāve Dārta Treija paskaidroja, ka seminārā meža īpašnieki tiek pārliecināti izvēlēties tādas apsaimniekošanas metodes, ar kurām koksnes resursi iegūti regulāri, izlases veidā, neizmantojot kailcirti. Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Bauskas rajona meža īpašniekiem tiek piedāvāta iespēja noklausīties vairākas teorētiskās lekcijas un piedalīties praktiskās nodarbībās. Meža īpašnieki mācās izvērtēt, kurš koks un kādu iemeslu dēļ būtu jāatstāj, kurš – jānocērt. Izlases cirte saimniekam nodrošina regulārus ienākumus un nesamazina īpašuma vērtību, uzsvēra D.Treija.

"Bajāri" ir Pasaules dabas fonda meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorija.


Joprojām meklē Kultūras nama vadītāju

Pēc vairāku konkursu izsludināšanas tā arī nav izdevies atrast Dunalkas Kultūras nama vadītāju, tāpēc tiks izsludināts vēl viens konkurss, pastāstīja Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā tika pabeigta Dunalkas Kultūras nama rekonstrukcijas pirmā kārta un šogad otrās kārtas laikā tika veikta promenādes izbūve pie dīķa, kā arī sakārtotas bēniņtelpas. Taču, lai arī Kultūras nams ir savests kārtībā, pēc tam, kad līdzšinējā Kultūras nama vadītāja Sandra Lējēja uzņēmās pašvaldības grāmatvedes pienākumus, viņas vietā cilvēku līdz šim atrast nav izdevies.

A.Radzevičs atzīst, ka atalgojumu par ļoti lielu nevar nosaukt – Kultūras nama vadītājam paredzēti 200 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Taču ar iesaistīšanos projektos iespējams nopelnīt vairāk. Jaunā konkursa nolikums nebūs būtiski mainīts. Kultūras nama vadītāja amatā tiek gaidīts radošs cilvēks ar māksliniecisku domāšanu.

Līdz 14.septembrim pietiekties iespējams arī Dunalkas pamatskolas direktora amatam, jo līdzšinējā direktore Taisa Sorokina kļuvusi par Liepājas 11.vidusskolas galveno amatpersonu. A.Radzevičs apliecināja, ka viens iesniegums šim amatam jau saņemts, vēl daži iespējamie kandidāti domājot.


Samazina bijušās armijas ēkas sākumcenu

Vaiņodes Pagasta padome nolēmusi par 2000 latiem samazināt bijušās padomju armijas ēkas sākumcenu izsolē. Tagad sākumcena būs 11 tūkstoši latu, raksta ziņu aģentūra LETA.

Par atkārtotas izsoles datumu Vaiņodes Pagasta padomes deputāti lems septembra sēdē.

Iepriekš paredzētā kādreizējās padomju armijas ēkas izsole nenotika pretendentu trūkuma dēļ. Pagasta padome divstāvu būvi Ceriņu ielā 2, kam nav logu, durvju un grīdu, vēlējās pārdot atklātā izsolē ar augšupejošu soli.

Izsolē ar sākumcenu 10000 latu bija plānots pārdot arī bijušo armijas divstāvu dzīvojamo ēku Ķiršu ielā 1a, kā arī nekustamo īpašumu Kungu ielā 31 ar sākumcenu 21000 latu. Arī šiem abiem īpašumiem sākumcena samazināta – attiecīgi 8000 un 19000 latu.


Āboli šogad būs dārgāki
Ilze Lanka

"Normāli!" par šā gada ābolu ražu saka Mārcis Jukša. Viņam Gaviezes pagasta Vēžos pieder divus hektārus liels ābeļu dārzs. Pusei koku šogad zari vai lūst, pusei – ābolu tikpat kā nav. Bet tas ir gudras saimniekošanas rezultāts.

Katrai šķirnei savs labums

Saulainajā atvasaras dienā vedot rādīt savu jauno ābeļdārzu, apkārt spriņģojot trim šuneļiem, Mārcis prātīgi stāsta, ka ražas novākšana sāksies nākamnedēļ. Viņam ir vecais un jaunais dārzs. Hektāru liels viens, un tikpat arī otrs.

Jaunajā dārzā aug tikai puspundurābelītes. "Te viskaut kas ir sabakstīts," Mārcis saka. Pašā dārza pievārtē aug "Forele". Saimnieks gan īpaši pozitīvi par šo šķirni neizsakās. "Es to īpaši augstu nevērtēju. Ziemā baigi bojājas." Kaut vai blakus augošā "Telesāre" esot labāka. Tai āboli līdzīgi "Sīpoliņiem", tikai lielāki. Vēl tiek pieminēta poļu "Kružonka". Bet vienu, labāko šķirni Mārcis nenosauc. "Katra izceļas citādāk," Vēžu saimnieks uzskata.

Daudzām jaunajām ābelītēm stumbri tuvojas zemei, zari noliekušies. Mārcis skaidro, ka pirmajiem potcelmiem, ko dabūjis, saknes bijušas sliktas, stingri neturas zemē. Lietus un vējš kociņus izgāž.

Mārča ābeles vienu gadu ražo, otru atpūšas. Lai nav tā, ka vienā rudenī ābolu tik daudz, ka nav, kur likt, bet nākamajā dārzs tukšs, saimnieks izmanto savas metodes. Puse ābeles ražo vienu gadu, puse – otru. Jautāts, kā to var panākt, Mārcis smaida: "Vienkārši koks kārtīgi ir jākopj, jāmēslo." Agrāk bijusi tāda ābele, kas ražojusi reizi trijos gados. Kad sācis aplikt ar govju mēsliem, āboli bijuši biežāk.

Vēlais pavasaris ābelēm kaitējis maz. Vajagot pareizi dārzu iestādīt, tad viss būšot kārtībā. "Tiem, kam ābeles ielejā, viss ir nosalis. Man aug kalnā, nekas nekaitēja. Varbūt kāda vecā ābele drusciņ apsala."

Iepuvušos pērk plātsmaizēm

Ābeles esot gan Mārča bizness, gan vaļasprieks. Pats uz tirgu ar āboliem nesēžot. Pirms diviem gadiem gan mēģinājis vest ābolus uz Rīgu. "Ai," viņš atmet ar roku. Tagad tepat esot noņēmēji. Tie gan viņu sākot meklēt tikai, tuvojoties ziemai – novembrī, kad rudens ābolu kokos vairs nav. Pērkot gan tādi, kas ved uz tirgu, gan ēstuves, bērnudārzi, gan konditorejas. "Viens čalis iepuvušos ņēma plātsmaizēm," to atceroties, Mārcis smejas. "Metu ārā, viņš sauca – dod šurp, samaksāšu."

Ziņu aģentūra LETA raksta, ka šogad Latvijas ābolu audzētāji var cerēt uz augstāku cenu savai produkcijai, jo Polijas augļkopjiem raža šogad nebūs liela. Tā cietusi no pavasara vēlajām salnām. Arī Mārcis pieļauj, ka cena šajā sezonā būs laba: "Ar katru gadu maksā vairāk." Cik par ābolu kilogramu varētu saņemt šogad, viņš vēl neņemas spriest.

"Ja izdosies normāli novākt, neuznāks kāds draņķa laiks, viss būs kārtībā," Mārcis optimistiski saka. Ražu novācot saviem spēkiem. Reizēm palīdzot brālis. Ar puspundurābelēm vieglāk – blakus noliek kasti, pielasa, ķerrā iekšā un uz pagrabu prom. Vecajā dārzā jāložņā pa kokiem ar grozu rokās. "Esmu jau piešāvies. Mierīgi!" kāpelēšana Mārcim rūpes nemaz nesagādājot. Tomēr kādu reizi gadījies arī nokrist. "Bet cik tad tur ir ko krist! Kādi trīs metri," viņš ir bezrūpīgs.

Mēneša laikā ābeļdārzs parasti esot novākts. Pagājušajā gadā pagrabā sanestas četras tonnas ābolu. Šogad, iespējams, būšot mazāk, skaidri vēl nevarot zināt.


Sacerēs darbus par godu skolas jubilejai
Ilze Lanka

Tuvojoties Kalētu pamatskolas 125.jubilejai, bijušie skolēni, skolotāji, pārējie kalētnieki un tie, kam Kalēti ir tikai tuvi, aicināti piedalīties literāro sacerējumu konkursā. Tas būs arī viens no Dzejas dienu notikumiem.

Konkursa devīze ir "Debesīs un zemē saknēm gaismu smelt", pastāstīja Kalētu bibliotekāre Mirdza Liepiņa. Katrs var paust to, kā izprot šo devīzi, rakstīt, piemēram, par skolu, Kalētiem, pagasta dabu. Darba forma strikti nav noteikta, varot tapt gan esejas, gan dzeja.

Literārie sacerējumi jāiesniedz līdz 21.septembrim. To var izdarīt personīgi Kalētu bibliotēkā vai pa pastu, adresējot: "Liepavoti", Kalētu pagasts, LV 3486. Darbus var sūtīt arī pa e–pastu liepavoti2@inbox.lv vai m.serg@inbox.lv ar norādi "Konkursam". Autoriem jāmin arī savs vārds, uzvārds un adrese.

Iesūtītos materiālus izvērtēs pamatskolas skolotāji un pašvaldības pārstāvji. Labākos darbus paredzēts apkopot jubilejas speciālizdevumā, bet autoriem tiks pārsteiguma balvas. 28.septembrī šos literāros sacerējumus lasīs skolēni.

Kalētu pamatskolas jubilejas sarīkojums notiks 6.oktobrī. "Septembris mūsu skolā paies, gatavojoties tam," informēja skolas direktore Agrita Purviņa.

Pirms jaunā mācību gada skolā izremontēta 1. un 5. klase, skolotāju istaba, mazās skolas ēkai uzlikts jauns jumts, labiekārtota virtuve. "Uzskatām, ka skolā paveiktie darbi ir pašvaldības dāvana jubilejā. Esam pateicīgi Pagasta padomes priekšsēdētājai un darbiniekiem par ieguldīto darbu," priecājās A.Purviņa. Saņemta arī dāvana no skolas draugiem Rīgā. Haralds Putniņš kopā ar autoru kolektīvu uzrakstījis dziesmu, kas veltīta skolas 125 gadu jubilejai. Direktore piebilda, ka vēl top skolas karogs.