Kurzemes Vārds

15:01 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Vairāk jāizmanto vietējais kurināmais
Ojārs Prelgauskis, SIA "Mans 1" līdzīpašnieks

Ir oficiāli paziņots, ka no nākamā gada Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" Latvijai gāzi piegādās par 40 procentiem dārgāk. Tātad būtiski palielināsies gāzes tarifs patērētājiem Latvijā. Tāpēc neviens vien sāk domāt, vai ir iespējams atrast kādu alternatīvu šim energoresursam.

Es uzskatu, ka valstij būtu svarīgi sākt vairāk izmantot iekšējos resursus, jo Latvijas mežos malkas netrūkst. Jā, protams, gāzes izmantošana apkurei ir daudz ērtāka, tīrāka nekā malkas nešana, skaldīšana un dedzināšana. Taču nemitīgās gāzes cenu celšanās dēļ aizvien vairāk uzņēmumu sāk interesēties par iespēju apkurē lietot šķeldu, jo tās izmatošanas izmaksas jau līdzinās gāzes patēriņa cenai.

Es piekrītu, ka gāze vienmēr būs vajadzīga lieliem rūpnieciskiem centriem, taču es neredzu iemesla, kāpēc šķeldu nevarētu izmantot nelielu ciemu vai pilsētu apkurei. No Liepājas ostas uz Zviedriju nemitīgi izved lielas kravas ar šķeldu. Vai zviedri būtu dumjāki par mums?

Kāds varbūt pārmetīs, ka es esmu personīgi ieinteresēts šajā jautājumu, jo esmu kurināmā ražotājs. Taču ieinteresētai vajadzētu būt visai valstij. Kurināmo saražos vietējais darbaspēks, tirgos vietējie uzņēmumi, kas maksās nodokļus, un nozare attīstīsies. Bet tagad – par gāzes radīto siltumu naudu samaksājam koncernam "Gazprom".

Turklāt pastāv iespēja samazināt malkas cenu, jo, manuprāt, tā augsta tiek turēta mākslīgi. Par to man radās aizdomās, kad piedalījāmies valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" rīkotajās malkas izsolēs. Tā ir kāda neizprotama sistēma. Mūs aicina nosūtīt savu piedāvājumu, cik mēs būtu gatavi maksāt par kādu konkrētu daudzumu malkas. Mēs to aizsūtam un… klusums. Itin nekādas atbildes. Pēc diviem trim mēnešiem paši sasparojamies un painteresējamies, kad tad beidzot būs tā izsole. Izrādās, tā sen jau notikusi un malka pārdota kādam citam. Nekādas skaidrības, kas un par cik nopircis. Tad nav jābrīnās, ka baļķis Latvijas mežā jau tagad maksā dārgāk nekā Vācijas mežā. Un pašvaldībām ir grūtības iegādāties malku par saprātīgu cenu, tāpēc tās ir spiestas vai nu celt apkures tarifu, vai piemaksāt no pašvaldības budžeta.