Kurzemes Vārds

15:57 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pilsētplānošana

Ezera un kanāla krustpunktā gaidāmas lielas pārvērtības
Sarmīte Pelcmane

Kopš SIA "Liepājas sērkociņi" mainījusi īpašniekus un to iegādājusies SIA "Rītava holdings", ar jauno īpašnieku saistītais uzņēmums – akciju sabiedrība "Dominante capital" – nav turējis sveci zem pūra un nekavējoties vērsies pašvaldībā ar piedāvājumu jauniegūtajā zemes gabalā Liepājas ezera un Tirdzniecības kanāla malā divu gadu laikā uzsākt mūsdienīgu biroju, ekskluzīvu dzīvokļu un mazumtirdzniecības objektu attīstību.

Tā paiet vecā godība…

Teritorija blakus Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera savienojuma vietai vēsturiski bija veidojusies kā rūpnieciskā zona. Netālu esošais K.Zāles laukums savulaik pat lepojās ar nosaukumu Zāģeru laukums, jo te blakus pludināja kokus, šķiroja, brāķēja, apstrādāja, veda tālāk. Ganību ielas galā bija lielas plostu piestātnes. Netālu izveidojās Sērkociņu fabrika, jo vieta bija ļoti izdevīga, tā varēja darboties ar atpludinātajiem kokiem. Vēlākos gados izveidojās vairākas ar kokapstrādi saistītas ražotnes, kas padomju laikos apvienojās zem kokapstrādes kombināta "Baltija" karoga, vēlāk tās atkal sadalījās dažādos uzņēmumos.

Nu gan no iepriekšējās godības atlikusi vien mēbeļu ražotne "Erke", jo uzņēmums "Liepājas sērkociņi" jau nopirkts un pārstājis darboties, tāpat darbību izbeigušas citas ražotnes, no tām vēl kā piemiņa plašajā teritorijā rēgojas gan labāk saglabājušies, gan pussabrukuši korpusi.

Jauni laiki, jauni tikumi

Kā jau minēts, SIA "Rītava holdings", kur 90 procentu kapitāldaļu pieder Rafailam Deiftam un 10 procentu Arnoldam Koņevņikovam, iegādājusies "Liepājas sērkociņus", bet ražošanas atjaunošana jaunajiem īpašniekiem nav ne prātā. Jaunie kompleksa īpašnieki Pilsētas domē vērsušies ar attīstības plāniem pārvērst gan ražošanas teritoriju, gan tās apkārtnes teritorijas, kas izvietotas Liepājas ezera un Tirdzniecības kanāla malā. Iecere paredz ap 50 hektāru platībā attīstīt jaukta tipa apbūvi.

Pašvaldībā iesniegti Feniksa un Ādu ielas rajona apbūves un attīstības iespējamie varianti. Nekustamā īpašuma attīstības projekta "LiePark" ietvaros apmēram 50000 līdz 60000 kvadrātmetru lielā teritorijā nākotnē paredzēts izveidot biroju, dzīvojamo māju, atpūtas un izklaides zonas, izvietot veikalus un uzcelt ēkas izglītības iestāžu un augsto tehnoloģiju uzņēmumu vajadzībām. Paredzēts, ka jaunajā un modernajā apbūvē iekļausies saglabātie un restaurētie bijušās Sērkociņu fabrikas korpusi. Ezera krastā varētu būt arī zvejnieku osta, laivu piestātnes, parka un promenādes zona.

Bet kā ar uzņēmumiem?

Vecās ostmalas un Ganību ielas apkārtnes teritorijā, kur plānotas pārmaiņas, atrodas vairāki rūpniecības uzņēmumi. Dome atzinusi, ka šiem ražošanas uzņēmumiem ir liela ietekme uz blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem un to attīstības iespējām, tāpēc nepieciešams uzsākt pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu projekta izstrādi.

Šajā teritorijā atrodas gaļas pārstrādes uzņēmums, kā arī alus ražotne, kas nu jau tikko pārdota. Šķiet, ka vienoties par jaunām vēsmām šajā teritorijas daļā nebūtu problemātiski. Bet turpat tuvumā joprojām darbojas un nākotnes plānus spītīgi kaļ mēbeļražotāja – SIA "Erke", kurā nenoliedz, ka pēdējā laikā manīti arvien uzstājīgāki pircēju piedāvājumi. Tomēr ražotnē ir pilni apņēmības turpināt darbu. Tikai tad, ja izmaksas šajā pilsētas daļā kļūs arvien dārgākas, pieļauj iespēju, ka ar laiku varētu meklēt izdevīgāku mājvietu, proti, īrēt ražošanas telpas lētākā pilsētas zonā.

30.augustā pilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu uzsākt plānojuma grozījumu projekta izstrādi teritorijai starp Veco ostmalu (sākot no Ganību ielas, austrumu virzienā), zemesgabalu Ganību ielā 1/3 un Ganību ielā 9/11 robežu (iekļaujot tos) un Ganību ielu (ziemeļu virzienā līdz Vecajai ostmalai), kā arī apstiprināja darba uzdevumu grozījumu projekta izstrādei minētajai teritorijai.

Būvvaldes Pilsētplānošanas daļas vadītājs Arvīds Vitāls skaidro: "Grozījumu izstrādes mērķis ir nepalielināt vai pat samazināt tur izvietoto ražošanas objektu ietekmi, kas savukārt ļautu īstenot SIA "Liepājas sērkociņi" īpašnieku jaunās ieceres." "Tas atbilst arī pilsētas interesēm – Tirdzniecības kanāla mala un Liepājas ezera krastmala ir daudz piemērotāka darījumu iestāžu būvei, dzīvojamo ēku celtniecībai, izklaides un atpūtas aktivitātēm, nevis rūpniecības objektiem."

Par minētās teritorijas grozījumu projektu šā gada oktobra sākumā tiks izsludināta sabiedriskā apspriešana – tās laikā ikviens pilsētas iedzīvotājs ir aicināts izteikt savu viedokli par iespējamām pārmaiņām.

Projekti turpat tuvumā

Jāsaka, ka jau labu laiku jūtamas tendences mainīties visam šim pilsētas nostūrim. Piemēram, akciju sabiedrība "Mēs Liepājai" jau iesniegusi turpat netālu esošās Liķieru fabrikas pārbūves ieceres, plānojot rekonstruēt to par modernu darījumu centru. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, Tirdzniecības kanāla malā, kas novērtēta kā stratēģiski svarīga vieta Vecās ostmalas attīstības kontekstā.

Turklāt pirms laika tā pati akciju sabiedrība "Mēs Liepājai" prezentēja projektu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību K.Zāles laukumā, starp pilsētas abiem tiltiem. Te bija paredzētas koncerta un izstāžu zāles, bibliotēka, komercplatības, daudzdzīvokļu nami, viesnīca, laivu piestātne. Lai gan runas par šo ambiciozo projektu pieklusušas, nav noliedzams, ka interese par šo pilsētas daļu un tās pārmaiņām turpinās.