Kurzemes Vārds

16:26 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Tumsonībai – nē!

"Zivs sāk pūt no galvas," – latviešiem ir tāda paruna. Te atļaušos mazu atkāpi vēsturē. Pirmo reizi to izdzirdēju kaut kad pamatskolā. Toreiz bijām nogrēkojušies, un cienījamā 5.vidusskolas matemātikas skolotāja Olga Kržanoviča mums pajautāja, kurš ir klases vecākais. Piecēlās puisis, kurš, neskatoties uz lielākoties sekmīgo cīņu ar sarežģītākajiem matemātikas uzdevumiem, vienlaikus bija arī viens no lielākajiem resgaļiem. Tad skolotāja nopūtās un izteica šo spārnoto frāzi. Jāsaka, toreiz jēgu tā īsti nesapratām – kāda zivs, kāda galva?

Ir pagājis laiks, bet teiciena aktualitāte nezūd. Joprojām ētika un godaprāts daudziem šķiet tumša bilde, vispirms jau valsts priekšgalā. Tāpēc kāds brīnums, ka izpratnes nav arī pārējā sabiedrības daļā, tā sakot – astesgalā.

Precedentu bijis, cik uziet, kad mūsu valsts augstākā ešelona darboņi, pat ministri, iesaistīti korupcijas, uzpirkšanas skandālos, Jūrmalas, Ventspils un dažādās citās geitās, tomēr neatkāpjas. Ne mazāk nožēlojami, kad ministri neatkāpjas pat pēc milzīgām traģēdijām, kas rāda, ka viņu pārraudzītajās nozarēs galīgi nav kārtības. Vēl joprojām grūti saprast, kā darbu ar mierīgu sirdsapziņu var turpināt, piemēram, labklājības ministre Dagnija Staķe pēc Reģu pansionāta nelaimes. Tāpat jābrīnās par izglītības ministres Baibas Rivžas nesatricināmo mieru savā amatā, zinot skolu neapskaužamo stāvokli un sagaidot pedagogu kārtējos streikus. Šajā kontekstā ar labu vārdu jāatceras mūsu Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, kura savulaik tieši samilzušās situācijas dēļ atkāpās no izglītības ministres amata, tādējādi demonstrējot politisko atbildību.

Tagad dienaskārtībā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša ķibeles, kurš, nabadziņš, neremdināmi vēlēdamies iegādāties traktoru, it kā aizņēmies 10000 ASV dolāru un bijis spiests šo smago nastu staipīt pa Saeimas gaiteņiem, kamēr viņam to nozaga, bet tagad spiests taisnoties, kur īsti šo naudu ņēmis. Bet kārtējā noklausīšanās epopeja metusi tumšu ēnu uz Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.

Neremdināmākie cīnītāji nebeidz atgādināt valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanas divdomības, kad grēciņi tika norakstīti uz vispārējās situācijas rēķina. Bet varbūt tieši tas pārvilka treknu svītru pēdējiem izpratnes iedīgļiem Latvijā par tādu jēdzienu kā ētika, reputācija, labais vārds?

Jācer, ka, gadiem ejot un arvien vairāk iepazīstot citu, attīstītākas demokrātijas valstu pieredzi, nonāksim pie striktākas goda jēdziena izpratnes un izrausimies no tumsonības.

Sarmīte Pelcmane