Kurzemes Vārds

02:51 Trešdiena, 26. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Vai veģetārieši glābs pasauli?

Kamēr vieni uzskata, ka kļūt par veģetārieti ir gan moderni, gan veselīgi, tikmēr citi pilnā balsī sauc, ka cilvēki ir gaļēdāji un neko nepadarīsi – bez gaļas nevar! Un diezin vai starp abiem viedokļiem jebkad izdosies atrast pareizo. Taču interesants ir secinājums, kas atklāts Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā. Izrādās, ka mājlopi ir viens no galvenajiem vides problēmu cēloņiem. Tas nozīmē, ja gribam glābt pasauli, jāatsakās no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Kāpēc tā?

Mājlopi – iemesls globālajai sasilšanai un ūdens piesārņojumam

Iedomājoties vecmāmiņas piemīlīgo kūtiņu, kur mīļi sadzīvoja gotiņa, teliņš, ruksis, pāris aitiņu, vistas un vēl citi dzīvnieki, mums ne prātā neienāk, ka šie labsirdīgie radījumi kaut kādā veidā varētu apdraudēt mūsu zemeslodes ekoloģiju. Kā tas ir iespējams? Izrādās, ka ir, turklāt pavisam nopietni. Kā skaidro Apvienoto Nāciju Organizācijas apkopotā informācija, tieši lopkopības nozare ir tā, kas rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports kopumā. Turklāt ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais iemesls, kāpēc ar katru gadu pasaulē palielinās ūdens patēriņš. Ir veikti aprēķini, kas apliecina, ka šobrīd 30 procentu no visas zemeslodes sauszemes tiek izmantoti tieši lopkopības vajadzībām. Mūsdienās mājlopi veido 20 procentu no sauszemes kopējās dzīvnieku masas. Tāpēc speciālisti brīdina, ja turpināsies lopkopības attīstība, iespējams, tieši ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nāksies saskarties ar nopietnām problēmām, no kurām daļa saistīta ar dabas bojāeju, bet daļa ar cilvēku pašu veselības pasliktināšanos. Piemēram, nejūtību pret antibiotikām. Tas tāpēc, ka, lai nodrošinātu mājlopus pret slimībām un sērgām, tiem profilakses nolūkos barībai pievieno antibiotikas. ANO ziņo, ka Amerikā jau šobrīd puse no visām saražotajām antibiotikām tiek izbarotas mājlopiem un vēlāk ar pienu, gaļu un citiem produktiem nonāk cilvēka organismā.

Ko mums darīt? Ja vadāmies no šī pētījuma un gribam rūpēties par pasaules ekosistēmu, ir jāsamazina piena produktu, gaļas, olu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana pārtikā. Jo mazāk to lietosim, jo mazāk to ražošanā būs vajadzīgi lopiņi.

Var uzlaboties veselība

Vēsti par to, ka pasaules glābšanas nolūkos ieteicams pēc iespējas mazāk lietot dzīvnieku izcelsmes produktus, pārtvēruši diētas speciālisti, kas pārstāv veģetāro novirzienu. Viņi nākuši klajā ar paziņojumu, ka veģetārs uzturs ir veselīgs un sniedz vairākas priekšrocības, turklāt tas ir piemērots visu vecumu cilvēkiem bez jebkādiem izņēmumiem. Savukārt mediķi uzsver, ka dzīvnieku valsts produktu pārmērīga lietošana ir iemesls sirds asinsvadu un daudzām citām nopietnām slimībām, arī nu jau par globālu kļuvušās problēmas – aptaukošanās – iemeslu. Tāpēc, samazinot šo produktu lietošanu, ir reālas iespējas likvidēt lieko svaru, līdz ar to mazināt paaugstināta asinsspiediena un 2.tipa diabēta risku, kā arī nesaslimt no citām slimībām un, protams, izvairīties no nejūtības pret antibiotikām.

Ja nu gadījumā esam nolēmuši, ka varbūt ir iemesls ne gluži pasaules glābšanas nolūkos, bet kaut vai savas veselības dēļ mēģināt atteikties no dzīvnieku valsts produktiem, kā stimuls noderēs tas, ka daudzi pasaulē pazīstami cilvēki to jau ir izdarījuši, piemēram, dziedātāji Braiens Adams un Stīvens Patriks Morisejs, aktrise Gvineta Paltrova un citi. Starp citu, jau vairāk nekā 20 gadu veģetārietis ir arī liepājnieks, bijušais Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļas bijušais vadītājs Visvaldis Gūtmanis.

Mana pieredze

No malas izklausās patiešām rosinoši un pārliecinoši. Kas tur liels – neēst gaļu, nedzert pienu vai neēst olas. Taču ne tik viegli to realizēt. Tāpēc "Brīvbrīdis" pajautāja tiem, kas to jau izdarījuši – vai to vispār var izturēt?

Brigita (33 gadi):
– Es esmu no tiem, kas neēd gaļu. Pienu dzeru un olas arī negribu no savas ēdienkartes izslēgt, jo man tās ļoti garšo. Protams, ka bez gaļas var izturēt! Cilvēki tikai iedomājas, ka tas ir briesmīgi. Mans ieteikums – ja neēd gaļu, tad dari to ar pārliecību, nevis svārstoties. Vai – jā, vai – nē!

Uldis (46 gadi):
– Es arī neēdu gaļu. Sākumā domāju, ka tā tikšu vaļā no liekajiem kilogramiem. Un tiku arī! Tiesa gan, sāku arī iet uz sporta zāli. Kad gadu tā bez gaļas biju dzīvojis, nodomāju – kāpēc labi iesākto sabojāt? Nu ir pagājuši jau 4 gadi, un jūtos ideāli, vienīgi ir problēmas sabiedriskajā ēdināšanā, kaut gan tagad jau kļūst arvien labāk.

Sagatavoja Kristīne Pastore