Kurzemes Vārds

06:34 Pirmdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Melo. No zīdaiņa līdz sirmgalvim

Pētījumi rāda, ka cilvēks melo apmēram 13 reizes nedēļā. Tas nozīmē apmēram divas reizes dienā. Taču, kā apgalvo speciālisti, ne vienmēr nepatiesību saka ar ļaunu nodomu. Reizēm cilvēks vienkārši noklusē kādus faktus vai kaut ko nepasaka līdz galam, lai saglabātu labas attiecības ar citiem, vai patur dusmas un aizvainojumu sevī. Arī to varētu saukt par meliem – meliem pašam sev. "Brīvbrīdis" mazliet papētīja, ko par melošanu secinājuši psihologi un citi speciālisti un ko saka cilvēki: kāpēc viņi melo vai nesaka patiesību?

Melo jau no zīdaiņa vecuma

Nenoliedzami, ka visaktuālākā melošanas problēma ir ģimenēs, kurās aug bērni. Vortāls www.medicine.lv raksta, ka Portsmutas Universitātes Psiholoģijas katedras speciālisti, veicot pētījumus ģimenēs, secinājuši – lai arī agrāk pastāvēja uzskats, ka bērni ar meliem iepazīstas apmēram četru gadu vecumā, tā tas tomēr nav. Izrādās, ka bērni melošanas prasmi apgūst jau… dažu mēnešu vecumā. Cilvēka uzvedības psiholoģijas eksperti uzskata, ka bērniem jau pusgada vecumā piemīt spēja krāpt pieaugušos: viņi ir iemācījušies, piemēram, raudāt vai pat notēlot histērijas lēkmes, lai šādā veidā saņemtu vēl vairāk uzmanības, nekā viņiem tās jau ir. Un, augot lielākiem, mūsu mazuļi savas melošanas un tēlošanas iemaņas pilnveido un papildina ar jauniem paņēmieniem.

Kas notiek ar pasaku tēliem?

Katrs no mums bērnībā ar interesi klausījies un pats lasījis pasakas un stāstiņus par Buratīno, Īkstīti, karaļiem, princesēm un citiem brīnumainiem tēliem, to piedzīvojumiem un neticamajām dēkām. Un iespējams, ka tikai retajam ienācis prātā iesaukties – nu kas tie par meliem? Lielākā daļa tic šiem stāstiņiem un priecājas par labā uzvaru tajos. Žurnāls "Psiholoģijas pasaule", apgalvo – cilvēkam ir nepieciešams ticēt brīnumam, jo saskarsme ar fantāzijas tēliem un viņu neiedomājamiem piedzīvojumiem dod cilvēkam atpūtu no dažkārt tik garlaicīgās ikdienas realitātes. Un tur nav nekā slikta, lai gan teorētiski taču tie ir meli, tomēr tie attīsta mūsu domāšanu, fantāziju, humora izjūtu, radošo garu un daudz ko citu.

Kāpēc melo pieaugušie?

Kas tad īsti ir meli? Kā tos definē portāls www.philos.lv, meli ir apzināta un savtīgos nolūkos izdarīta nepatiesas informācijas sniegšana un īstenības izkropļošana. "Brīvbrīdi" interesē gadījumi, kāpēc melo pieaugušie. Psihologi skaidro, ka cilvēks visbiežāk to dara brīdī, kad viņu piemeklējušas grūtības vai nepatikšanas. Tad viņš jūtas iedzīts stūrī un mēģina visiem līdzekļiem no turienes ar godu izkļūt. Turklāt tā, lai to nepamanītu citi situācijā iesaistītie cilvēki. Un tad arī visbiežāk cilvēks ķeras pie meliem. Reizēm tie patiešām ir nelietīgi un kaitējoši gan pašam, gan citiem. Taču ir situācijas, kad meli ir ja ne nu gluži attaisnojami, tad vismaz piedodami. Īpaši gadījumos, ja par meliem var uzskatīt nevis nepatiesības teikšanu, bet patiesības noklusēšanu, lai kādu nesāpinātu. Cits jautājums – kā katrā no šīm situācijām jūtas pats melis? Un vai meli ir attaisnojuši mērķi? Uz šo jautājumu katram jāatbild pašam.

Kāpēc es meloju?

Zane (39 gadi): – Es varētu piekrist par to, ka cilvēks melo divas reizes dienā. Pieļauju iespēju, ka es to daru pat biežāk. Bet ne jau tāpēc, ka gribētu kādam ko ļaunu. Nepavisam arī ne! Es nezinu, kāpēc, bet man tā sanāk. Es nevis meloju, bet mazliet sagrozu patiesību: kaut ko nepasaku līdz galam, kaut ko mazliet sagrozu, lai interesantāk, kaut ko mazliet pārspīlēju. Un tad nereti ir tā, ka baidos, lai citreiz, runājot par to pašu, neizgāžos un nepasaku ko citu. Bet pats trakākais, ka to visu daru ne jau reizēs, kad patiešām vajadzētu noslēpt patiesību, bet pilnīgi nesvarīgos gadījumos. Kāpēc – to es pati nesaprotu.

Ivars (36 gadi): – Nevarētu teikt, ka bieži meloju, bet dažkārt sanāk. Dažkārt sievai, kad ļoti negribas kaut ko darīt, samānos par lielo darba slodzi. Dažreiz dēlam, ja saprotu, ka nevarēšu izpildīt kādu solījumu – jau laikus piezvanu un atkal aizbildinos ar darba pienākumiem. Darbs vispār mūsdienās ir lieta, ar ko izmeloties no dažādām situācijām. Es zinu, ka nav labi, bet sanāk.

Sagatavojusi Kristīne Pastore