Kurzemes Vārds

06:29 Trešdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Grobiņā ierodas norvēģi

Šodien pulksten 16 Grobiņā svinīgi atklās laukumu pie domes. Sarīkojumā piedalīsies norvēģu delegācija.

Grobiņas delegācija tikai svētdien atgriezās no Jelmelannes komūnas Norvēģijā, savukārt norvēģu draugi jau šodien ierodas īsā atbildes vizītē, informēja Grobiņas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane. Norvēģiem iecerēta oficiāla pieņemšana pie pašvaldības vadītāja Jāņa Neimaņa, notiks neliels izbrauciens pa pilsētu, iepazīstinot ar izglītības iestādēm, veco ļaužu aprūpes centru un būvniecību. Pēcpusdienā Jelmelannes delegācija piedalīsies jaunā laukuma svinīgajā atklāšanā.


Darbu sāk "Riepu bloki"
Viktors Ulberts

SIA "Liepājas RAS" ir izveidojusi jaunu uzņēmumu – SIA "Riepu bloki", kas nodarbosies ar veco riepu pārstrādi, pastāstīja SIA "Liepājas RAS" ražošanas direktors Māris Grīnfelds.

"Zinot, ka ļoti daudzos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās un privātmājās krājas savu laiku nokalpojušas riepas, kas nereti tiek sadedzinātas, piesārņojot gaisu, esam izveidojuši uzņēmumu, kas nodarbosies ar šo atkritumu apstrādi, lai tos atkal varētu lietderīgi izmantot," skaidro M.Grīnfelds, kurš ir jaunā uzņēmuma valdes loceklis.

SIA "Riepu bloki" iegādājusies pārvietojamu presi, kas ražota ASV un pašlaik tāda ir vienīgā Latvijā. Lielbritānijā nopirkta bloku pārsiešanai nepieciešamā galvanizēta tērauda stieple, kuras derīguma termiņš ir līdz 20 gadiem. Pamazām krājas arī nederīgās riepas. Pašlaik tiek pieņemtas vieglo, kravas automašīnu un autobusu riepas. Personām, kas tās nodod, jāmaksā 30–60 santīmu par riepu. Nākotnē tiek plānots pieņemt arī lielās traktorriepas, bet to iestrādei blokā būs nepieciešama sagriešana, kas nav viegli.

Blokā var sapresēt aptuveni 100 riepu, un tā svars ir līdz vienai tonnai. Lai bloks būtu blīvāks, starp mazajām riepām liek autobusu un smago mašīnu riepas.

Pēc riepu sapresēšanas un sasiešanas veidojas bloks, ko var izmantot meža ceļu ierīkošanai staignās, nepārejamās vietās. Ceļu projektētāji uzskata, kā tos labāk ieguldīt ceļa pamatnē, noklāt ar ģeotekstilu un citiem ceļu būvniecības materiāliem. Iespējams, nākotnē blokus varēs izmantot celtniecībā, kanālu un upju krastu nostiprināšanai.


Kalnīšu pāra trīsdesmitā ziedu audzēšanas vasara
Pēteris Jaunzems

Grobiņnieki Gaida un Gunārs Kalnīši mūspusē pazīstami ne tikai kā kaismīgi, bet arī prasmīgi un kompetenti ziedaudzētāji. Viņu dobēs puķu simti priecē skatienu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Tulpes, hiacintes, īrisi, lilijas. Taču goda vieta dārzā ierādīta trauslajām gladiolām, kas īpaši mīļas saimniecei, un košajām dālijām, kas patīkot saimniekam. Lai ziediem ierādītu lielāku plašumu, Kalnīšu pāris nolēmis nākamgad mainīt dzīvesvietu, pārceļoties uz saimniecību Medzes pagastā. Tā Kalnīši plāno noturēties vietējā tirgū, piedāvājot pircējiem aizvien vairāk kvalitatīvu un lētāku ziedu.

Trīsdesmitais ziedaudzēšanas jubilejas gads abiem izvērties puķēm neparasti dāsns. Gladiolas, piemēram, šoruden lepojušās ar garām ziedvārpām un ziedējušas gluži kā apdullušas. Arī citas puķes jūnijā, jūlijā un augustā par varītēm centušās izrādīt audzētājiem savu krāšņumu, bet tagad dārzs ietērpies dāliju daudzkrāsainajā segā un tāds palikšot līdz pat pirmajām nežēlīgajām salnām.

Visi, kas brauc garām, dārzu apjūsmo, un tas dodot ne tikai gandarījumu, bet arī enerģiju un apņēmību darboties tālāk.

Taču reizē šī vasara bijusi ārkārtīgi sarežģīta un grūta. "Izaudzēt skaistu puķi zem klajas debess nav nemaz tik vienkārši," Kalnīši bija vienisprātis, jo lolojumu dobēs vienlīdz stipri apdraud gan spēcīgas lietavas, krusa un vēji, gan pārlieku krasas temperatūras svārstības, gan augu slimības un kaitēkļi. Šajā ziņā viņi esot pakļauti tiem pašiem pārbaudījumiem un ne ar ko neatšķiroties no lauksaimniekiem, kas ražo tirgum dārzeņus, graudus vai augļus.

"Visa kā, kas nāk puķēm par sliktu, šajā sezonā bija papilnam," raucot pieri grumbās, rezumēja Gunārs. Gan lietavu, gan sutoņas un citu nelaimju. Daudzi, piemēram, ievērojuši, ka trauslāki nekā citus gadus šovasar ir dāliju kāti. Kalnīši izmēģinājušies visādi puķēm palīdzēt. Piebarojuši tās ar kāliju, kalciju un citas minerālvielas saturošu mēslojumu, tomēr situāciju pilnīgi labot neesot izdevies.

Tāpat kukaiņi kļūstot grūti apkarojami, ja iestājusies to invāzija. Šovasar nemaņā bija savairojušās ne tikai Kolorādo vaboles un maijvaboles, bet arī tripši, kas izsūc sulu gladiolu ziediem, lapām un kātiem, bet pēc tam pārvietojas uz to sīpoliem. Gunārs domā, ka tripšu invāziju radījuši neapsaimniekotie lauki, no kurienes kaitēkļi uzbrūk dārziem. Viņš mudināja mazdārziņu īpašniekus pirms novākšanas apstrādāt puķu dobes ar "Fastaku" vai "Deci", jo citādāk gladiolu un citu puķu sīpoli ziemā aiziešot bojā. Puķuaudzētājs piekodināja, ka apsmidzināšanu drošības labad vajadzētu veikt divkārt un pat trīskārt, jo augu aizsardzības līdzekļi tagad vairs netiek tirgoti koncentrētā veidā, tādēļ brīžiem izrādoties nepietiekami efektīvi.

Audzējumu Kalnīši realizē Liepājas tirgū. Tur daudzus gadus darbodamies, Gunārs secinājis, ka pilsētā, kurā piedzimst vēji, dzīvo cilvēki, kam ziedi patīk vairāk par visu. Skaistumam par labu iedzīvotāji esot gatavi atsacīties no viena otra nepieciešama pirkuma. Tikai tā varot izskaidrot faktu, ka lielais piedāvājums, ko nodrošina daudzie puķkopēji, gandrīz vienmēr atrod īpašnieku un tirgum nogrieztās puķes mājās nav jāved. "Ziedus liepājnieki patērē vezumiem, nevis klēpjiem," viņš novērojis. Priekšroka allaž tiekot dota vietējam audzējumam, jo tas ir gan smaržīgāks, gan svaigāks un ilgāk saglabājas vāzē. Interesanti, ka savi uzticamie klienti ir arī puķkopējiem. Kalnīšiem tādu netrūkstot, un viņi ar to lepojas, jo uzskata, ka cilvēku uzticība ir vislabākais audzējuma kvalitātes apliecinājums. Reiz šovasar kāda Gunāram vēl nepazīstama pircēja esot apšaubījusi viņa godīgumu, sakot, ka gleznās lilijas ir ievestas no ārzemēm. Grobiņnieks neesot strīdējies pretī, tikai norādījis uz mazu gliemezīti, kas, pieķēries puķei, netīšām bijis atvests līdzi no dārza. "Sakiet, cienītā, vai arī šis radījums ir atvests no Holandes?" viņš pavaicājis pircējai. Tā puķkopis ieguvis vēl vienu jaunu klienti.


Nīderlandiešus interesē guļbūves
Ilze Lanka

Lai pārrunātu sadarbības iespējas ar vietējo ražojošo uzņēmumu vadītājiem, pagājušās nedēļas beigās Nīcas pagastā viesojās delegācija no Nīderlandes. Visvairāk viesus ieinteresējusi guļbūvju ražotne.

Nīderlandes valsts, pašvaldību un privāto institūciju pārstāvju delegācija 15 cilvēku sastāvā Nīcā uzturējās 13. un 14.septembrī, informēja pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.

Pirmajā dienā Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis ciemiņus iepazīstināja ar pagasta darbu un attīstību, bet par tendencēm Liepājas rajonā pastāstīja Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle. Tika apskatīts pagasta lielākais ražošanas uzņēmums – elastīgo medicīnas materiālu ražotājs "Tonus Elast" –, kā arī viesu māja "Aizpuri", Pūsēnkāpa un Bernātu pludmale, ko nopietni ietekmē krasta erozija. "Viesus visvairāk no redzētā saistīja tieši mūsu neskartā daba, kādas viņu zemē vairs nav," novēroja G.Šime.

Otrajā dienā nīderlandiešus ar savu darbību prezentācijās iepazīstināja dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji. Vislielākā interese bijusi par guļbūvju ražotni SIA "Monte K", ko vada Augusts Rukuts. Viesus ieinteresējušas arī sadarbības iespējas ar firmu "Lataks", kas ražo kamīnmalku. Otaņķu pagasta dārzeņu pārstrādes uzņēmums "O Rika" viņus pārsteidzis ar to, ka dārzeņu konservus gatavo nevis metāla kārbās, bet stikla burkās. Ar interesi uzklausīts arī viesu mājas "Šķiperi", kempingu "Ērgļi" un "Gaiļi" piedāvājums. Ciemiņi pat solījuši palīdzēt publiskot Nīcas tūrisma informāciju starptautiskā tūrisma gadatirgū, kas notiks Nīderlandē.

Tā kā Nīderlande ir otra lielākā lauksaimniecības produkcijas eksportētājvalsts, ārzemnieki norādījuši, ka sadarbība ar "Nīcas Rukšiem" un "Nīckrastiem" gan diez vai varētu izveidoties. Arī Latvijas ziediem tur būtu grūti konkurēt ar vietējo produkciju, viņi atzinuši, noklausoties Kluču ģimenes stāstījumu par puķu audzēšanu.

Ciemiņi nakšņoja jaunākajā Nīcas pagasta viesu mītnē – viesnīcā "Jūrnieka ligzda" Pērkonē. Delegācijas dalībnieki saņēmuši arī dāvanu – tautas daiļamata meistares Regīnas Kalniņas adītās zeķes ar etnogrāfiskajiem Nīcas rakstiem.