Kurzemes Vārds

08:43 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vai atvadas "Liepājas dzintaram"?

Rīt pilsētas Kultūras pārvaldē spriedīs par "Liepājas dzintara" nākotni. Tikai ne par to, kad rīkot nākamo festivālu, kur to rīkot un ko aicināt piedalīties. Spriedīs citās kategorijās. Vai šim sarīkojumam saglabāt kaut vai šauru atgriešanās taciņu, vai arī tam pārvilkt svītru un festivālu tikai paturēt atmiņā kā leģendām apvītā pilsētas popmūzikas aizsākuma pieminekli, lai vienai paaudzei būtu kur pakavēties nostalģiskā atcerē, bet citai paaudzei apzināties, uz kādiem pamatiem Liepājas popmūzika tapusi.

Droši vien rīt šim jautājumam nepieliks punktu – vai nu tā, vai tā. Iespējams, domas dalīsies, jo "Liepājas dzintars" savulaik bija viens no mūsu pilsētas spožākajiem simboliem, un vienā rāvienā pārvilkt tam svītru neceļas roka.

Tikai – vai uz skaistu pagātnes atmiņu drupām vien var būvēt festivāla nākotnes ēku? Jo tas bija cits laiks, "Liepājas dzintaram" bija citas, tikai tam laikam nozīmīgas vērtības un zemteksti, kas festivālam lika iemirdzēties. Galu galā tolaik tas bija kaut kas jauns, neparasts, kas vilināja ar savu uzdrīkstēšanos un atraisītību, ceļot "Liepājas dzintaru" augšup pa popularitātes kāpnēm.

Ar ko "Liepājas dzintars" varētu kļūt par notikumu tagad, kad festivāli skan malu malās, cits par citu atraktīvāki? Un vēl – kad mums ir pludmales festivāls? Es negribētu pludmales festivālu nosaukt par "Liepājas dzintara" pēcteci vai aizstājēju. Katram no tiem ir savas vērtības. Ne labākas, ne sliktākas kā otram, bet citas. Katrs trāpīja savā laikā un savā vietā, un ar to arī ieguva.

Tas tā, pafilozofēšanai. Taču ir arī citi, lietišķāki aspekti, kas liek ļoti uzmanīgi skatīties uz "Liepājas dzintara" nākotni. Vai abi no vienas vasaras ietvaros rīkotiem diviem festivāliem spēs piesaistīt uzmanību, un vai galu galā nezaudēs kā viens, tā otrs? Vai koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" vairs atbilst tām prasībām, kādas ir mūziķiem un klausītājiem. Jo toreiz, pirms gadiem četrdesmit, mūziķiem pietika ar to, ka ir skatuve, un skatītājiem pietika ar to, ka ir krēsli, kur sēdēt. Bet "Liepājas dzintars" jebkurā citā vietā vairs nav "Liepājas dzintars".

Par to visu mūziķi spriedīs rīt, liekot domai par "Liepājas dzintara" nākotni aizķerties arī sabiedrībā, bet varbūt arī mūziķu jaunās paaudzes prātos, kuri ar laiku varētu atrast festivālam jaunu pavērsienu.

Andžils Remess