Kurzemes Vārds

09:31 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

SIA "Elpa" ierosina sadarboties
Pēteris Jaunzems

Saprotot, cik svarīgi ir turpināt apgādāt skolas un pirmsskolas mācību iestāžu mazos iemītniekus ar pienu, Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" pagājušajā nedēļā aicinājis pašvaldību vadītājus radušās ekonomiskās problēmas šķetināt kopīgi ar uzņēmējiem.

Tāpēc valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis nosūtījis Liepājas pilsētas un rajona padomju priekšsēdētājiem adresētas vēstules, kurās sacīts, ka kopš šī gada maija ekonomiskā situācija piena ražošanas un pārstrādes sektorā ir būtiski izmainījusies. Inflācijas ietekmē palielinājušās ne tikai ražošanas izmaksas un piena realizācijas cenas, bet sadārdzinājušies arī transporta izdevumi, taču Eiropas Savienības un valsts finansējums pārstrādātājiem palicis iepriekšējā līmenī. Tādēļ, piegādājot pienu skolām un bērnudārziem, uzņēmēji cieš zaudējumus. Taču problēmu varētu atrisināt, ja talkā nāktu pašvaldības.

SIA "Elpa" vadītājs ierosinājis noslēgt papildu līgumus, un saskaņā ar tiem par katru pirmsskolas un skolēnu patērēto piena litru piemaksāt piegādātājiem 10 santīmus, veicot šo apmaksu līdz nākamā mēneša 10.datumam. Šāds solis, uzskata Gundars Sisenis, ļautu turpināt programmas "Skolas piens" īstenošanu. Viņš teica "Kurzemes Vārdam", ka runājis ar daudziem pagastu padomju priekšsēdētājiem, un tie esot gatavi atbalstīt ierosinājumu.


Visvairāk izvēlas studēt Tehniskajā universitātē
Ilze Lanka

Šogad pēc 12.klases beigšanas mācības Latvijas augstskolās turpina pēdējos gados lielākais skaits Liepājas rajona jauniešu. Visvairāk iestājušies Rīgas Tehniskajā universitātē, pēc apkopotiem datiem pastāstīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda. Savukārt pēc pamatskolas beigšanas daudzi jaunieši izvēlas mācīties profesionālajās vidusskolās.

Seši sākuši strādāt

Tāpat kā iepriekšējos gados, aptuveni vienāds skaits pusaudžu pēc 9.klases beigšanas turpina mācīties vidusskolā vai mācās, iegūstot vidējo izglītību un arodu reizē. Tādu ir attiecīgi 43 un 51 procents no 593 bērniem.

Populārākās profesionālās vidusskolas ir RTU Liepājas filiāle, Liepājas 48., 31., kā arī Cīravas arodvidusskola. Daudzi dodas mācīties uz Saldu vai Skrundu. Kazdangas profesionālās vidusskolas piedāvājums rajona jauniešiem šķiet mazāk saistošs. Nedaudzi turpina mācības arī Liepājas Mākslas vidusskolā un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā.

G.Lagzda pastāstīja, ka aizvien palielinās to jauniešu skaits, kuri izvēlas mācīties profesionālajās vidusskolās, un vērtēja to kā labu tendenci. "Visur pasaulē jaunietis, kurš zina, ko vēlas darīt pēc skolas beigšanas, iegūst specialitāti, nevis trīs gadus kavējas vidusskolā. Bet tas notiek valstīs, kur ir stipras profesionālās vidusskolas. Pie mums pašlaik tā vēl nav," skaidroja Izglītības pārvaldes speciāliste. Liepājas rajonā esot arī gadījumi, kad jaunietis pabeidz vidusskolu, un tikai pēc tam dodas mācīties uz arodskolu, kur var apgūt izvēlēto profesiju.

Trīs procenti jeb 15 jauniešu ir tādi, kuri izvēlējušies iegūt arodu, neiegūstot vidējo izglītību.

Laba tendence esot arī tā, ka samazinās to pusaudžu skaits, kas pēc 9.klases beigšanas dodas strādāt. Šogad tādi ir tikai viens procents jeb seši cilvēki. Viņa piebilst, ka iemesli tam var būt dažādi. Iespējams, vecākiem nav finansiālu iespēju sūtīt bērnu mācīties tālāk. "Bet kur cilvēks var strādāt ar deviņu klašu izglītību? Mežā, mājās, saimniecībā," uzskaita G.Lagzda.

Vēl divi procenti jeb 10 pusaudži ir tādi, kas nemācās, nestrādā vai arī skolai nav ziņu par to, ko viņi dara, lai gan ir ieguvuši pamatizglītību.

Labāk iet uz citu skolu

G.Lagzda priecājās, ka samazinās to bērnu skaits, kas skolu beidz ar liecību. Pērn tādu bijis vairāk nekā 40, šogad – 38. "Par viņiem sirdij jāsāp visvairāk," uzsvēra G.Lagzda. Par to, ka ar bērnu tā noticis, atbildība jāuzņemas gan pašam bērnam, gan skolotājiem, gan vecākiem, norādīja speciāliste.

19 pusaudžu mēģina vēlreiz pamatizglītību iegūt tajā pašā skolā. G.Lagzda apgalvoja, ka tas nav labākais variants. Ja bērns vienreiz bijis neveiksminieka statusā, iespējams, arī nākamgad viņam negatīvā slava nāks līdzi. Sākot mācīties citā skolā, bērns var sākt jaunu dzīvi. Un tad bieži vien izdodoties panākt vēlamo rezultātu. Kā labus piemērus G.Lagzda min Krotes, Vecpils, Dzērves pamatskolu, kur gadu no gada tikpat kā nav skolēnu, kas 9.klasi beidz ar liecību. Šajās skolās pedagogi ir gatavi strādāt ar bērnu papildus.

Daļa to skolēnu, kuri 9.klasi beiguši ar liecību, aiziet mācīties arī uz arodskolām, kurās ir korekcijas programma. Paralēli pamatizglītībai tādā gadījumā var iegūt arī specialitāti.

Strādāt un nekur nemācīties nolēmis viens bērns, kam nav izdevies pabeigt pamatskolu. Taču likums valstī nosaka – līdz 18 gadu vecumam pamatizglītība ir jāiegūst. Par to atbild pašvaldība, kurā viņš dzīvo.

Statistikas rādītājos netiek ietverti speciālo pamatskolu audzēkņi. Liela daļa no viņiem turpina mācīties turpat arodklasēs vai iet uz skolām, kur piedāvā apgūt speciālās programmas, zina teikt G.Lagzda.

Uz Īriju neraujas

Savukārt no visiem 12.klašu beidzējiem mācības augstskolā nolēmuši turpināt 82 procenti. Tas ir pēdējos gados lielākais skaits. "Vairāk par septiņdesmit procentiem ir vienmēr," piebilda Izglītības pārvaldes speciāliste. Studējošo skaita pieaugums tiek skaidrots arī ar labajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pavisam vidusskolu šogad beidza 183 skolēni. Augstskolās iestājušies arī 14,4 procenti Liepājas rajona neklātienes vidusskolas beidzēju.

26 procenti vidusskolas absolventu izvēlējušies studijas RTU, nedaudz mazāk – Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Vēl iecienīta ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Universitāte. Daudzi jaunieši aizgājuši mācīties arī uz Rīgas Stradiņa universitāti, Ventspils augstskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Iepriekš visvairāk jauniešu gājuši mācīties uz Liepājas Pedagoģijas akadēmiju.

Strādāt uzreiz pēc skolas beigšanas izvēlējušies 12 procenti jauniešu. Peļņā uz ārzemēm daudzi nebraucot. Zināmi gadījumi, kad bērni pēc 8. un 9.klases dodas līdzi vecākiem uz Lielbritāniju vai Īriju. "Tas ir labāk nekā tad, ja viņus atstāj vienus šeit pie tantēm vai kaimiņiem," uzskata G.Lagzda. Trīs procenti absolventu dzīvo mājās, nekur nestrādā vai audzina bērnus.


Rucavnieki meklē vērtīgu pieredzi un neparastības

Vakar sakoptāko Rucavas lauku sētu un viesu namu īpašnieki apmeklēja kolēģus Grobiņas pagastā. Kā izteicās Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe un Saieta nama vadītāja Valda Stadgale, viņi atbraukuši nevis tādēļ, lai meklētu blusas novadnieku kažokā, bet gan tāpēc, lai pārņemtu vērtīgu pieredzi un iegaumētu jaukas neparastības, kas vienmuļo dzīvi spēj vērst savdabīgu. Kaut gan diena bija lietaina un nemīlīga, saistošu vērojumu un iespaidu nav trūcis, bet rudenīgās krāsas mitrajā gaisā izskatījušās jo košākas un mirdzošākas.

Ciemiņus sagaidīja un par viņu labsajūtu, pagastu iepazīstot, rūpējās lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele. Rucavnieku uzņemšanas programmu grobiņniece bija izplānojusi tā, ka pagasta zemnieku saimniecības un interesantākos objektus viesi varēja vērot, apmeklējot tos uz vietas. Tādēļ pēc neilgas uzkavēšanās un iepazīšanās pagastnamā visi atkal sēdās busiņā un devās ceļā.

Vispirms braucēji iegriezās lauku sētā "Viļņi" pie Ajitas Līvas. Viņa ne tikai nodarbojas ar eksotisko putnu audzēšanu, bet ir arī prasmīga stāstītāja un ar saviem piedzīvojumiem prot aizraut gan mazus, gan lielus klausītājus. Par spīti lietusgāzēm, lielu interesi rucavniekos izraisīja Vensko ģimenes īpašuma un lauku sētas "Sudmaļi" apmeklējums.

Pats pēdējais apskates objekts vakardien programmā bija Dainim Ozoliņam piederošā kokaudzētava "Īve". Tā kā pats audzētavas īpašnieks bija devies ar stādiem uz Rīgu, gida lomu, izrādot siltumnīcas un košumdārzu, uzņēmās Bulduru Dārzkopības tehnikuma absolvente un dendroloģijas speciāliste Skaidrīte Meijere. Kokaudzētava daudziem izrādījās liels atklājums. Piemēram, agronomijas veterāns Jānis Laugalis pat iedomāties neesot varējis, ka Grobiņas pievārtē atrodas tik plaša un sugām bagāta dekoratīvo koku un krūmu audzētava, kas tagad rudenī, kad lapas sāk krāsoties, izskatījās īpaši skaista. "Te nu gan var izvērsties! Stādu – miljons! To šeit ir vairāk nekā Rīgas botāniskajā dārzā!" viņš priecājās.

Bijusī rucavniece, tagad – Grobiņas pagasta pašvaldības darbiniece Laima Liepiņa, kas arī bija pievienojusies novadnieku pulciņam, atzina, ka katrs Daiņa kokaudzētavas apmeklējums pamudina cilvēkus pievērsies skaistuma vairošanai. Gluži kā piekrītot viņas paustajai domai, daudzi rucavnieki izvēlējās retus augus, ko iegādāties saviem dārziem. Liela piekrišana šoreiz bija klinšu rozītēm un no baltas līdz violeti sarkanas krāsas ziediem tērptajiem virsīšiem.

Valda un Staņislava pastāstīja, ka arī turpmāk vēloties uzturēt ciešus kontaktus ar Grobiņas pagasta sakoptāko sētu saimniekiem. Tādēļ viņi nākamā gada pavasarī uzaicināti apciemot Rucavu un pagasta ciemus. Rucavnieki saviem jaunajiem draugiem uzdāvinājuši arī nule iznākušos Rucavas un Papes bukletus.

Pirms doties mājupceļā, Valda un Staņislava pastāstīja, ka šādi lauku ļaudis apkārtējo vidi sakopt stimulējoši braucieni Leišmales pagastā esot kļuvuši par tradīciju. Turklāt vispirms viņi kārtīgi iepazinuši tuvāko apkārtni, bet tikai tad devušies uz citiem rajona pagastiem. Pērn iepazīti priekšzīmīgie Nīcas puses dārzi, tagad – Grobiņas apkārtne. Nākamgad esot paredzēts doties līdzīgās ekskursijās, bet vispirms vēlreiz tikšot apskatīts pašu pagasts, kur notikušas daudzas patīkamas izmaiņas. Rucavā ar šo gadu atjaunots arī sakoptāko sētu vērtēšanas konkurss, un labāko pulkā izvirzījušies viesu namu "Šimji", "Saktas" un "Bajāri" īpašnieki, kā arī "Liepnieki", kur saimnieko Pērkonu ģimene.


Samierinās ar iekļaušanu Vaiņodes novadā

Vairs nav dzirdamas embūtnieku bažas par to, ka Embūtes pagastu plānots iekļaut Vaiņodes novadā, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs.

Jau rakstīts, ka 4.septembrī valdība apstiprināja jauno Latvijas novadu karti, kurā akceptēta Vaiņodes un Embūtes pagasta apvienošanos vienā novadā. O.Jurjevs pastāstīja, ka līdz tam embūtnieki ne gluži iebilduši pret šāda novada izveidi, taču ļoti aktīvi diskutējuši, vai tas viņiem ir labākais variants. "Es domāju, ka arī svārstīgie tagad ir sapratuši, ka mums tas patiešām ir labākais variants. Vismaz sākumā. Jo lielākā novadā mēs būtu vēl vairāk nomalē. Vai nākotnē Embūte iekļausies vēl kādā lielākā novadā, to rādīs laiks. Vispirms vajadzēs izjust, kāda ir dzīve Vaiņodes novadā," sprieda O.Jurjevs.


Līdz gadumijai apkure dārgāka nebūs

Aizputes pagasta Kūdras ciema iedzīvotājiem, kuri saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, līdz Jaunajam gadam par apkuri dārgāk nebūs jāmaksā. Taču pēc tam tarifs būs jāceļ, informēja Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Aizputes pagastā apkures sezonā tikai četras daudzdzīvokļu mājas siltumu saņem centralizēti. Pašlaik jāmaksā 39 santīmi par apsildāmo kvadrātmetru. A.Šilis norādīja, ka līdz Jaunajam gadam tarifs netiks mainīts, jo pašvaldībai ir nelieli skaidu uzkrājumi, ko izmantot kurināšanai. Taču malkas cena ir strauji palielinājusies, tāpēc neizbēgami arī apkure būšot dārgāka.

Pašlaik strādnieki Kūdras ciema katlumāju pārbauda un sagatavo apkures sezonai. A.Šilis sola, ka, iestājoties aukstākam laikam, ar siltuma piegādi problēmu nebūs.


Spriež par aktualitātēm

Nesen notikušajā biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes sēdē tika spriests par vairākiem neatliekamiem jautājumiem.

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome panākusi, ka izmēģinājuma projektam par aizvietotājiem zemnieku saimniecībām ir atteikts no subsīdijām paredzētais finansējums. Līdz ar to izveidojusies diezgan absurda situācija, jo projekta īstenošana jau sākusies, drīz pienāks laiks, kad jāorganizē aizvietotāju pretendentu mācības, bet naudas nebūs. Tāpēc svarīgi bijis dzirdēt, kāda ir valdes locekļu nostāja. Valde apliecinājusi, ka atbalsta projekta finansēšanu no subsīdiju līdzekļiem. Tādu pašu viedokli paudusi arī Zemnieku federācija un citu rajonu lauksaimnieku apvienības. Tāpēc Ā.Jerumane cerot, ka finansējums projektam tomēr tiks nodrošināts.

Otra problēma saistīta ar Eiropas Savienības maksājumiem erozijas apkarošanai. Lai saņemtu atbalstu, zemniekiem, kuri iesaistījušies šajā projektā, platības ir jāapsēj līdz 2.oktobrim, tomēr laika apstākļi kavē to izdarīt. Tādēļ pausts apvienības aicinājums pagarināt sējas termiņu līdz 15.oktobrim. Divas nedēļas esot pietiekami ilgs laiks, lai nosacījumu izpildītu.

Trešais jautājums, ko apsprieda valdē, saistīts ar gadatirgiem un Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumiem. Kaut gan pēdējos gados noteikumi ir kļuvuši mazāk stingri, zemnieki tomēr nevarot piedalīties gadatirgos ar visu, ko izaudzējuši. Tādēļ valde uzskata, ka noteikumi būtu vēl vairāk jāvienkāršo.


Lauksaimnieks tur līdzi riteņbraukšanas veterāniem
Viktors Ulberts

Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Cērpiņi" īpašnieks Nikolajs Pušņickis, kas ir viens no rajonā labi pazīstamiem kartupeļu audzētājiem, šogad jau trešo reizi piedalījās pasaules čempionātā riteņbraukšanā pa šoseju veterāniem.

Čempionāts notika Austrijā, Sanktjohannas pilsētā. Šīs sacensības rīko Starptautiskā riteņbraukšanas federācija sadarbībā ar Sanktjohannas pilsētu, tās notiek jau 39.gadu. Čempionātā tiek noskaidroti uzvarētāji trīs dažādās nominācijās – Pasaules kausa ieguvējs un pasaules čempions riteņbraukšanā šosejā vecuma grupu braucienos, kā arī pasaules čempions riteņbraukšanā pa šoseju ar atsevišķu startu.

Sacensībās piedalījās vairāk nekā 3000 dalībnieku. N.Pušņicka rezultāti ir apsveicami – pasaules čempionātā grupu braucienos viņš bija 45.vietā 120 dalībnieku konkurencē, bet Pasaules kausa izcīņā ierindojās 33.vietā 110 dalībnieku konkurencē. Disciplīnā, kurā noskaidrots pasaules čempions sacensībās ar atsevišķu startu, no 74 dalībniekiem N.Pušņickis ierindojies 17.vietā, no 7.vietas atpaliekot tikai par 30 sekundēm. Īpaši gandarīts sportists ir par to, ka Eiropas šā gada čempionam portugālim Silvam Silvino zaudējis nepilnas 12 sekundes. Viņš brauciena kopvērtējumā ieņēma 13.vietu. N.Pušņickis arī pats ir apmierināts ar paveikto, jo šogad līderiem bijis stipri tuvāk.

Sportists par atbalstu izsaka pateicību Grobiņas Pagasta padomei un priekšsēdētājam Aivaram Priedolam personīgi, kā arī Rajona padomes Sporta nodaļai.

Atskatoties pagātnē, jau 1962.gadā N.Pušņickis ieguva PSRS sporta meistara nosaukumu, bet pēc pieciem gadiem ģimenes apstākļu dēļ sportošanu uz 30 gadiem pārtrauca. Tikai 1997.gadā vecie kolēģi viņu uzaicināja piedalīties vietējas nozīmes riteņbraukšanas sacensībās Aizputē, pēc kurām sportists atsāka regulārus treniņus, jo atzīst, ka šis sporta veids viņam ir mīļš un palīdz uzturēt fizisko un garīgo formu. Kopš tā laika viņš ar labiem rezultātiem piedalās gandrīz visās riteņbraukšanas sacensībās veterāniem Latvijā un nereti arī ārzemēs.

Viens no svarīgākajiem faktoriem labam startam ir tehnika un aprīkojums. Jaunākā modeļa velosipēdi maksā vairāk nekā sešus tūkstošus latu. N.Pušņicka rīcībā ir Itālijas firmas "Olmo" velosipēds, kas ievērojami atpaliek no pašlaik modernās velotehnikas. Spices vīri savus velosipēdus maina katru gadu, bet tas nav iespējams latviešu zemniekam. 2003.gadā sacensībās Austrijā N.Pušņickis gandrīz nav pielaists startēt ar viņam piederošo Atlantas olimpiskajās spēlēs izmantoto velosipēdu, kas jau uzskatīts par novecojušu un neatbilstošu laikmetam. Tad palīdzīgu roku sniedzis slavenais vācu riņbraukšanas veterāns Manfreds Neps, ar kuru Grobiņas pagasta zemnieks braucis vienā vecuma grupā.


Jūrmalciemā pilnā sparā zied ābele
Zane Freidenfelde

Nīcas pagasta Jūrmalciema mājās "Vecie jātnieki" nelielu izbrīnu izraisa divas nedēļas ziedošā ābele. Dendrologiem gan otrais pavasaris dabā vairs nešķiet sensacionāla parādība.

Saimniece Anna Ziemele stāsta, ka piecus līdz sešus gadus vecā ābele katru gadu tiek apzāģēta. Šogad tā ne tikai otro reizi uzziedējusi, bet arī no pavasara ziediem devusi lielākus ābolus ar īpatnēju garšu. Starp rudens ziediem parādījušies arī daži aizmetņi. Blakus ābelei "Vecajos jātniekos" uzziedējis arī pīlādzis.

Saimniece, kura ir cienījamā vecumā, šādu parādību piedzīvo pirmo reizi. Taču Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns skaidro: "Ne pārāk bieži tā notiek, taču pēdējos gados šādas dabas anomālijas vairs neliek brīnīties." Šogad jau vairākkārt dzirdēts par gadījumiem, kad rudenī augļu koki piedzīvo otro pavasari. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka Nīcas pagasta Laurciemā, Saliņu mājās, četrus ziedus atvērusi bumbiere. Ābele uzziedējusi arī kādā pagastā Zemgalē, vēsta informācija internetā.

Ne tikai Latvijā, bet arī citur, piemēram, Polijā, Ungārijā, tagad redzēti ziedoši koki. A.Svilāns stāsta: "Dabā pēc sausuma perioda, kad atkal iestājas mitrs un silts laiks, tiek izjaukti dabiskie procesi, kas ne par ko labu neliecina." Dažiem kokiem iestājas otrais veģetācijas periods, kad attīstās jauni ziedu pumpuri. "Loģiski, ka šie dzinumi nespēs līdz ziemai nobriest," piebilst botāniskā dārza direktors.