Kurzemes Vārds

00:31 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Ko šobrīd dara…
Ūdens motosportists Ēriks Ķiepe–Kipge

Liepājas ūdens motosporta komandas "UPB Energy" kapteinis Ēriks Ķiepe–Kipge, kā arī pārējie sportisti un ar klubu saistītie cilvēki jau tagad var būt apmierināti ar aizvadīto sezonu, jo ir izpildīts galvenais uzdevums – izcīnīt Latvijas čempionu titulu komandu vērtējumā. Tomēr Ē.Ķiepem–Kipgem atbildīgākais starts vēl ir priekšā.

Kā rit gatavošanās pasaules čempionātam?
– Tikko atgriezos no Vācijas, kur notika Eiropas čempionāta noslēdzošais posms, un šās nedēļas nogalē kopā ar Artūru Brolīti – par mehāniķi – došos uz Poliju. Pats šās valsts sacīkstēs nepiedalīšos, jo sacensību programmā O–350 laivu klase nav iekļauta. Droši vien līdz 6.oktobrim, kad Žņinā sāksies pasaules čempionāts, aizvadīšu pāris treniņu tepat Pērkones kanālā.

– Sezonas gaitā mači bija teju vai katru nedēļas nogali. Vai atlika laika arī treniņiem?
– Cik atceros, šovasar Liepājā aizvadīju tikai divus vai trīs treniņus, jo vairāk arī nebija brīvā laika. Gatavojoties lielākām sacensībām, par treniņiem var nosaukt Latvijas atklātā čempionāta sacīkstes.

– Kādas, tavuprāt, izredzes atkārtot pērnā gada lielisko panākumu?
– Pirms mačiem izdarīt prognozes nevēlos, taču Žņinā jau iepriekš esmu braucis, un man patīk šī trase. Apstākļi ir ļoti līdzīgi kā Alūksnē, kur pērn izdevās uzvarēt. Protams, ceru uz augstu vietu arī šoreiz, tomēr liela nozīme ūdens motosportā ir arī veiksmei un pēc starta ieņemtajai pozīcijai, tāpat tehnikai.

– Šosezon daudz esi eksperimentējis, mainot dzinējus. Vai sezonas beigās izdevies atrast īsto?
– Vienmēr jau var tiekties pēc vēl labākiem rezultātiem, tomēr pagaidām, šķiet, ka viss ir kārtībā. Vēl šis tas gan jāpieslīpē, taču līdz pasaules čempionātam Polijā ir pietiekami laika, lai tehnika būtu pilnīgi gatava.

– Šķiet, jau tagad šo sezonu var nosaukt par līdz šim visveiksmīgāko.
– Jā, patiesi esam noturējušies augstā līmenī – mūsu komandā ir gan Eiropas jauniešu čempions – Mārtiņš Morozs, pasaules čempions S–550 laivu klasē – Mārtiņš Bergholcs, S–550 klasē bronzu izcīnīja Lauris Gūtmanis. Protams, vissvarīgāk bija izcīnīt Latvijas čempionu titulu komandu kopvērtējumā, un to mēs arī izdarījām, beidzot apsteidzot jūrmalniekus. Cerēsim, ka man izdosies šo sarakstu papildināt.


Ap 70 dalībnieku 70. jubilejā
Andris Sudmalis

Liepājā aizvadīta par pilsētas tenisa profesoru dēvētā trenera Edgara Ernestsona balvas tradicionālā izcīņa, kas šogad pulcēja lielāko dalībnieku skaitu pēdējo gadu laikā.

Šogad sacensības notika jau vienpadsmito reizi, un desmit no tām turnīrs bijis ar pašreizējo nosaukumu. Vienīgi pirmajā reizē 1996.gadā sacensību nosaukums bija "Saldās balvas izcīņa".

Šogad pieredzējušais treneris svinēja savu 70.gadu jubileju, un par godu šim notikumam tenisa vecmeistaram tika sarūpēts pārsteigums – sveikt Edgaru Ernestsonu ieradās vairāki desmiti dažādu paaudžu viņa bijušo audzēkņu. Gaviļnieku iepriecināja arī pēdējos gados lielākais dalībnieku skaits – 73 sportisti, kas ir īpaši pārsteidzoši liels, ņemot vērā tenisam nelabvēlīgos laika apstākļus.

Turnīrs norisinājās divas nedēļas nogales pēc kārtas, un ne viens vien jaunais sportists, kas Liepājā kopā ar savu ģimeni ieradās startēt U–10 vecuma grupā, pēc nedēļas atgriezās, lai cīnītos arī U–9 vecuma grupā.

Edgara Ernestsona balvas izcīņas galvenais atbalstītājs bija viņa kādreizējais audzēknis Andrejs Koļesins, kura sarūpētās balvas bija šim vecumam atbilstošas – meitenēm mīkstās rotaļlietas, bet zēniem – automašīnas. Liepājas Tenisa sporta skolai vienīgā uzvara tika U–9 vecuma grupā, kurā 1.vietu izcīnīja Marta Krauze, bet U–10 vecuma grupā labākie rezultāti bija Kitijai Kļaveniecei, kas izcīnīja 2.vietu, kā arī Ģirtam Grūdupam, kas bija trešais.


Metalurgiem otrais tituls
Andris Sudmalis

"Liepājas metalurga" 1996.gadā dzimušo zēnu komanda, Liepājā uzvarot Latvijas čempionāta finālturnīrā U–11 vecuma grupā, ir devusi metalurgu Jaunatnes futbola centram otro panākumu šā gada neoficiālajā jaunatnes futbola centru kopvērtējumā.

Liepāja 12 komandu konkurencē bija pārstāvēta ar divām Mārtiņa Jaunskalžes trenētām komandām. Gan 1996., gan 1997.gadā dzimušie puikas uzvarēja savās apakšgrupās un kvalificējās pusfināla kārtai, kurā astoņas komandas tika sadalītas vēl divās grupās. Nepaveicās jaunākajiem liepājniekiem, kurus ielozēja vienā grupā ar saviem gadu vecākajiem kluba biedriem. "Liepājas metalurgs 1" pārliecinoši kvalificējās cīņai par 1.–4. vietu, bet komanda "Liepājas metalurgs 2" palika ārpus labāko četrinieka tikai mazāk gūto vārtu dēļ.

Cīņa par 1.vietu tradicionāli izvērsās starp metalurgiem un skontiešiem. Abas komandas izcīnīja divas pārliecinošas uzvaras, bet savstarpējā mačā ar 2:1 pārāki bija liepājnieki. Trīs drošas uzvaras cīņā par 5.–8. vietu guva arī otra metalurgu komanda.

Šās nedēļas nogalē Liepājā norisināsies arī Latvijas čempionāta U–12 vecuma grupas finālturnīrs.

Iznākusi grāmata par mākslas vingrošanu
Indra Imbovica

Šogad, atzīmējot 60.gadskārtu sporta veidam, kurā startē tikai sievietes, Latvijas sporta muzejs laidis klajā sportistes, treneres un tiesneses Vizbulītes Mazzālītes apjomīgo grāmatu "Mākslas vingrošana Latvijā. 1947–2001".Grāmatas autorei, kura šim sporta veidam dažādos statusos veltījusi gandrīz pusgadsimtu, pirmo reizi izdevies apkopot tik plašu un ar bagātīgu foto ilustrētu materiālu 280 lappušu apjomā par mākslas vingrošanu, sākot no pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām līdz tūkstošgades mijai. Ievērojamu vietu tajā ieņem vēstures materiāli par Liepājas mākslas vingrotājām un to ilggadējiem treneriem Ausmu un Hugo Lēmaņiem.

Liepājā mākslas vingrošana piedzima 1951.gadā, kad mūsu pilsētas vingrotāju komanda pirmo reizi piedalījās Latvijas meistarsacīkstēs. Ausma Lēmane tajā bija viena no dalībniecēm, lai gan tobrīd bija pazīstama arī kā spāņu deju dejotāja, slavenās Martas Alberingas audzēkne. Bet 1952.gadā Ausma kopā ar savu dzīvesbiedru Hugo sāka trenēt paši savas vingrotājas un audzināt meistarkomandu.

Tagad, atskatoties uz Latvijas mākslas vingrošanas vairāk nekā pusgadsimtu garo vēsturi, šī sporta veida attīstība un panākumi mūsu zemē nav iedomājami bez Liepājas vingrotājām un treneriem Lēmaņiem. Viņi izaudzināja gan Latvijas čempioni, gan izlases dalībnieces, gan ar panākumiem startēja Vissavienības čempionātos, piedalījās Tautu spartakiādes grandiozajā atklāšanas uzvedumā Maskavā. Vēlākos gados liepājnieces sekmīgi startēja kopā ar Jāni Anmani un citiem māksliniekiem 1963.gadā Latvijā iedibinātajās ļoti iecienītajās starptautiskajās mākslas vingrotāju sacensībās "Mākslas ritmi", kas kopš 2000.gada pārdēvētas par "Baltijas apli". Kad pirms 10 gadiem tika atzīmēta Latvijas mākslas vingrošanas 50.jubileja, sporta preses izdevumos rakstīja: "Tika atzīmēta Liepājas īpašā vieta Latvijas mākslas vingrošanā, Ausmas un Hugo Lēmaņu iesākta un veidota, tālāk virzīta līdz pat šai dienai, regulāri papildinot Latvijas izlasi."