Kurzemes Vārds

12:45 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Svētkos uzsver latviešu un lietuviešu draudzību
Viktors Ulberts

Ar dziesmām, dejām un savstarpējām laipnībām sestdien Klaipēdā atzīmēja Baltu vienības dienu. Pasākumu latviešu un lietuviešu draudzības stiprināšanai rīkoja Klaipēdas apriņķa latviešu asociācija "Atpūta", ko vada Gotfrīds Tapiņš, un viņš regulāri uz Klaipēdu aicina Liepājas un rajona pašdarbnieku kolektīvus.

Arī lietuvieši prot latviski

Arī šoreiz Baltu vienības dienas svinībās neiztika bez Liepājas rajona kolektīviem – vokālā ansambļa "Tonuss" no Durbes novada un Bārtas etnogrāfiskā ansambļa. Tāpat bija ieradušies viesi no Rīgas – jaunieši, kuri padziļināti pēta baltu tautu kultūrvēsturisko mantojumu. Arī Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis bija izvēlējies Baltu vienības dienu svinēt Klaipēdā. "Mums pāri ir gājušas zviedru, vācu un padomju impēriju varas. Un mums bijušas arī kopīgas cīņas. Ne tikai Saules kaujā, bet arī Tautas frontes un "Sajūža" laikos. Un galu galā pašā lielākajā kaujā par mūsu tautu izdzīvošanu mēs esam uzvarējuši. Atšķirībā no zudušajām tautām, piemēram, vecprūšiem, mēs paši varam rakstīt savu vēsturi," savā uzrunā svinību dalībniekiem sacīja H.Baumanis. Viņš klātesošajiem nodeva sveicienus no Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un ārlietu ministra Arta Pabrika.

Ovācijas izraisīja Klaipēdas mēra vietnieka Benasa Šimkus runa, ko viņš teica latviešu valodā. Vēlāk sarunā ar "Kurzemes Vārdu" viņš atzina, ka Latvijā savulaik dzīvojis tikai vienu gadu. Tas bijis tālajā 1951.gadā, taču valodu viņš līdz pat šim brīdim neesot aizmirsis. B.Šimkus dzīvojis Liepājas rajona Dunikas pagastā pie mežsarga Leituka. Viņš turp atvests, lai izvairītos no padomju represijām un nenonāktu Sibīrijā. B.Šimkus tēvs bijis Lietuvas armijas karavīrs, tāpēc daudzi viņa ģimenes locekļi padomju laikā represēti vai nošauti. Bet, par sevi runājot, B.Šimkus uzsver, ka viņa dzīslās rit īstas kuršu asinis.

Turas kopā pat cietumā

Ļoti emocionāla izvērtās liepājnieka Modra Zihmaņa tikšanās ar Lietuvas Cilvēktiesību aizsardzības asociācijas goda priekšsēdētāju Viktoru Petku. Šie abi sirmie vīri iepriekš bija tikušies pirms 43 gadiem, kad viņi kā politieslodzītie atradās lēģerī Mordovijā. "Mēs tiešām viens otru pazinām, lai gan tik daudz laika jau pagājis. To izjūtu nevar aprakstīt," aizkustināts teica M.Zihmanis. Bet savā uzrunā svinību dalībniekiem viņš pauda, ka vienmēr atcerēsies, kā latviešu pretošanās kustības dalībnieki pēc Otrā pasaules kara plecu pie pleca cīnījušies kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. "Kad Latvijā gāja par karstu, mēs devāmies pie brāļiem lietuviešiem. Kad viņiem bija grūtāk, lietuvieši nāca pie mums," atcerējās M.Zihmanis. Kad čekas karaspēks likvidējis nacionālo partizānu patvēruma vietu Īles bunkurā, kaujā krituši septiņi no deviņiem lietuviešiem. M.Zihmanis norādīja, ka arī cietumos un lēģeros baltieši centušies turēties kopā, un tā viņš iepazinies ar Viktoru Petku.

Daudz sveicienu un atzinības vārdu no viesiem saņēma arī Klaipēdas apriņķa latviešu asociācijas "Atpūta" vadītājs Gotfrīds Tapiņš, kurš jau gandrīz 10 gadu veicina sadraudzību starp latviešiem un lietuviešiem, kā arī stiprina pārrobežas tautiešu nacionālo identitāti. Īpaši veiksmīga sadarbība izvērtusies ar Liepājas un Liepājas rajona nevalsts organizācijām un pašdarbnieku kolektīviem.

Uzziņai

Latvijā un Lietuvā 22.septembrī atzīmē Baltu vienības dienu. Par to Latvijas un Lietuvas parlamenti pieņēma lēmumu 2000.gada 18.maijā.
Baltu vienības dienas būtība ir veicināt latviešu un lietuviešu – šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju – tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.
Baltu vienības dienas datuma izvēle saistās ar 1236.gada Saules kaujas norises laiku, kad lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni.


Somi dod vairāk nekā Latvijas valsts
Viktors Ulberts

Kultūrkapitāla fonds ir finansiāli atbalstījis Apriķu muižā esošās holandiešu krāsns pirmsrestaurācijas izpēti. Tāpat naudu piešķīrusi Somijas valsts, lai pilnveidotu somu karavadoņa Kārļa Gustava Mannerheima piemiņas istabu muzejā.

Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra pastāstīja, ka Apriķu pamatskolā, kas ir bijusī muižas ēka, no tās uzcelšanas laikiem saglabājusies viena vērtīga holandiešu krāsns. Bijušas vairākas, taču tās aizvestas uz Rundāles pili.

Krāsns ir jārestaurē, tāpēc Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane iesniegusi Kultūrkapitāla fondam projektu par izpētes darbiem. Projekts ir atbalstīts, un Kultūrkapitāla fonds sola piešķirt 1350 latu. Naudu izlietos speciālistu algošanai, kas novērtēs krāsns stāvokli un ieteiks, kā vislabāk veicama restaurācija.

3000 eiro jeb aptuveni 2100 latu saņemti arī no Somijas valsts. Apriķu muzejā vesela istaba veltīta ekspozīcijai par slaveno somu karavadoni K.G.Mannerheimu, kura vadībā Ziemas karā pret iebrūkošo PSRS militāro armādu somi izcīnīja uzvaru un saglabāja neatkarību. Ekspozīcija iekārtota tāpēc, ka savulaik Apriķu muiža bija saistīta ar Mannerheima dzimtu. "Lūdzām somiem tūkstoti eiro, viņi iedeva trīs reizes vairāk. Latvijā parasti ir otrādi," smejot piebilda M.Vētra.


Modernizē Priekules maizes ceptuvi
Daiga Lutere

Šogad Priekules maizes ceptuves ražošanas iekārtu modernizācijā bija plānots ieguldīt apmēram 100 tūkstošus latu. Pašlaik puse no šīs naudas jau apgūta, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja direktors Raivo Blumbergs.

Ir iegādāts jauns mīklas mīcītājs, apaļotājs, jaunas iekārtas konditorejas cehā u.c. Līdz gada beigām pilnīgi būs modernizēta baltmaizes ražošanas līnija.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka 13.jūnijā Priekules maizes ceptuvē notika ugunsnelaime. Aizdegās jumts, cieta ventilācijas sistēma, bet ražošanas iekārtas palika neskartas. Bojājumi nebija tik lieli, lai uz ilgu laiku pārtrauktu Priekules iecienītās maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu. Uguns nodarītos postījumus novērsa operatīvi, un jau 18.jūnijā atsāka baltmaizes, 30.jūlijā – rupjmaizes ražošanu. Tā kā konditorejas cehs nebija cietis, konditorejas izstrādājumus turpināja ražot bez pārtraukuma.

Pircēju iecienītākie kārumi ir "Augļu torte", "Ķiršu torte", kūciņas "Gundega" un "Ābolītis". Runājot par maizes klāstu, vispopulārākā ir "Druvienas rupjmaize", baltmaize "Pūpēdis" un ķiploku grauzdiņi "Zacīte".

Dienā Priekules maizes ceptuvē izcep līdz piecām tonnām maizes un 700 kilogramu dažādu konditorejas izstrādājumu. Apmēram 40 procentu saražotās maizes tiek pārdots veikalu tīklā "Top!", bet pārējā – citos veikalos ne tikai Liepājā un rajonā, bet arī Saldus, Ventspils un tagad arī Kuldīgas rajonā.

Priekules maizes ceptuve saražotās produkcijas apjoma ziņā ir 11.vietā Latvijā 80 citu maizes ceptuvju konkurencē.