Kurzemes Vārds

11:53 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Dārgais prieks

To, ka Liepājas vēsturiskās daļas ieliņas ir šauras un vietām tikpat kā neizbraucamas, mēs visi labi zinām. Pilsētas paša centra izbraukšanu apgrūtina arī posmi, kas atvēlēti tikai gājējiem un satiksmei ir slēgti, piemēram, Zivju iela un Tirgoņu iela. Te uzreiz jāsaka – tā ir tikai fakta konstatācija, nekādā gadījumā nedomājot, ka vajadzētu gājējiem šīs privilēģijas atņemt. No kājāmgājēju, tūristu un citu klejotāju viedokļa šādas gājēju ieliņas ir pozitīvs faktors, jo ļauj mierīgi izstaigāt pilsētas centru. Cita lieta, ka varētu vēlēties, lai gājēju posmi būtu atraktīvāki un pilnāki ar dažādiem interesantiem veikaliņiem, kafejnīcām, piesātinātāki ar izklaides un kultūras norisēm utt. Pagaidām – ja par šo un to var priecāties Zivju ielas posmā, tad Tirgoņu iela sen jau zaudējusi sākotnējo šarmu. Kādreiz, ja atceramies, tajā bija patīkamas āra kafejnīcas, soliņi utt., dažkārt pat izstādījās mākslinieki, tāpēc ieliņu dēvēja par Liepājas Arbatu. Tagad no vecās godības maz kas atlicis. Kaut gan šovasar rekonstrukcija vērtusi ieliņu atkal pievilcīgāku, to nevar noliegt, taču te būtu vieta vēl daudz kam intriģējošam. Cerams – veicinošs faktors ieliņas pārvērtību procesā būs arhitekta Agra Padēļa–Līņa jau izstrādātie jaunie, pārsteidzošā dizaina laternu stabi, ko paredzēts uzstādīt drīzumā.

Bet turpat netālu ir vēl viens mašīnām liegts un tikai tramvajam atvēlēts posms K.Valdemāra ielā – starp Peldu un Rožu ielu, kas kā korķis nosprosto satiksmes plūsmu un liek mašīnām gliemeža gaitā riņķot ap centru.

No šā viedokļa, šķiet, var tikai apsveikt Pilsētas domes tikko izteikto apņemšanos tikt galā ar gadiem ilgi cilvēkus baidījušo briesmīgo graustu K.Valdemāra un Rožu ielas stūrī, blakus tramvaja pieturai – ēkas nojaukt, paplašinot ielu satiksmei, un vēl, iespējams, atlicinot vietu sporta būvei, ko izmantot ap Jāņa Čakstes laukumu izvietotajām skolām, kuru audzēkņiem līdz šim sportošanas iespējas bija visai ierobežotas.

Tikai pārsteidz dārgā cena, par ko minētie labumi iegūstami. Proti, lai katastrofālā stāvoklī esošās mājas varētu nojaukt, pašvaldībai jāatpērk tur privatizētie dzīvokļi, vienu dzīvokli tā pirks par 53700, otru – par 50000 latu. Mazliet dīvaini ir, ka pussagruvušā graustā dzīvokļi jāpērk par šādu naudu, lai pēc tam ēku varētu nojaukt. Taču citu izeju pašvaldība neatrod. Iespējams, šāds pavērsiens bija jāparedz jau pirms vairākiem gadiem un situācija ar iemītniekiem jau laikus jārisina citādāk. Tagad acīmredzot nekas cits neatliek, kā plašāk atvērt mūsu kopējā budžeta maciņu.

Sarmīte Pelcmane