Kurzemes Vārds

15:50 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu saimniecība

Mainot vietām saskaitāmos, summa mainās?
Kirils Bobrovs

Visi saimniecisko patstāvību ieguvušie nami ar kaut ko līdzinās cits citam, bet ar kaut ko nenoliedzami atšķiras. Šoreiz aplūkosim 85 dzīvokļu namu Reiņu meža ielā 18. No adreses radies arī šeit izveidotās biedrības nosaukums. Par savu pieredzi un problēmām mums pastāstīja valdes priekšsēdētāja ILGA PAGĀJEVA. Līdz savai ievēlēšanai šajā amatā viņa bija nama vecākā un tādēļ viņas rīcībā ir izsmeļoša informācija.

Sākumā dažus vārdus par to, kā jūs izveidojāt biedrību?
– Process nebija ilgstošs. Martā notika dibināšanas sapulce, aprīlī – reģistrācija, jūnijā tika pieņemts nepieciešamais lēmums Pilsētas domē. Bet no 1.jūlija mēs pārņēmām visas lietas no namu pārvaldes "Vecliepāja". Norēķinājāmies par parādiem, atdevām visus un pārņēmām bankas kredītu, kas agrāk bija noformēts siltummezglu ierīkošanai – to mums ir divi. Praktiski sākām no nulles. Mēneša laikā, apzinīgi maksājot, varam savākt aptuveni 1200 latu. Valdē ir septiņi cilvēki, tajā kopā ar mani vēl ir pārstāvis no katras sekcijas. Visi lietišķi ļaudis. Vēl ir ļoti svarīgi paveikt pēc iespējas vairāk līdz nama pārņemšanai.

Tātad viss kārtībā, atliek tikai strādāt.
– Ne gluži tā. Kam gan nav problēmu! Šajā sakarībā gribu pastāstīt par diviem mūsu lielākajiem piegādātājiem – uzņēmumiem "Liepājas enerģija" un "Liepājas ūdens". Es biju labi informēta, kādas attiecības ar tiem namu pārvaldei bija agrāk. Prātoju arī par to, kā izmainīt norēķinus ar tiem pēc mūsu biedrības izveidošanas. Jau divus gadus namu pārvalde "Vecliepāja" saņem no "Liepājas enerģijas" komisijas naudu par iedzīvotāju maksājumu akumulēšanu – divus procentus no visiem maksājumiem par siltumu un karsto ūdeni. Šādi līgumi bija noslēgti ar domes klusējošu svētību. Tur bija arī vēl viena bezierunu nostādne – ekspluatācijas uzņēmumiem jānorēķinās par pakalpojumiem simt procentu apmērā, neņemot vērā to, cik daudz norēķinājies patērētājs. Taču namu pārvalde tomēr ir komercuzņēmums, tam var gadīties šādam nolūkam arī zināma rezerve. Bet, ja analoģiskas prasības tiek izvirzītas atsevišķiem namiem, tad tā ir pavisam cita situācija. Jo mūsu rīcībā ir tikai dzīvokļi, telpas veikalu vajadzībām mēs neiznomājam, logus un durvis neizgatavojam. Tādēļ jau minētā komisijas nauda mums ir jo svarīgāka. Taču mums to atsaka.

Droši vien tas tiek pamatots?
– Kad es jūlijā parakstīju līgumu, redzēju, ka tur šāda punkta nav. Tā kā dokuments vēl bija pie manis, es pierakstīju vēl lūgumu iekļaut līgumā nosacījumu par kompensāciju par maksas iekasēšanu no iedzīvotājiem. Pēc tam devos uz uzņēmumu "Liepājas enerģija" pie Suškova kunga, bet viņš sacīja, ka sīkiem klientiem par šādu vidutājdarbību nemaksā. Tātad jo vairāk namu atdalīsies, jo bagātāks kļūs uzņēmums. Vēl bija minēts, ka gadījumā, ja mums šādi pakalpojumi būtu kompensēti, tad tas palielināšot izdevumus un izraisīšot nepieciešamību paaugstināt tarifus. Es nesāku diskutēt, jo zināju, ka, mainot saskaitāmo kārtību, summa nemainās. Bet mani oponenti to neņem vērā. Tas taču ir ārpus katras kritikas. Vēl Suškova kungs minēja, ka, iespējams, arī namu pārvaldes šo naudu nesaņems, jo process ir labi apgūts un neprasa nekādus izdevumus. Droši vien gaidāma jaunu līgumu slēgšana.

Ja uzņēmumā "Vecliepāja" izlasīs šīs rindas, uzbangos kaislības.
– Nezinu, taču gribu aprunāties domē. Jo pašvaldība taču ir dzīvokļu fonda īpašniece. Vai tiešām tas viss nevienu nesatrauc? Ar savu klusēšanu dome atbalsta šādu neloģisku rīcību. Mans nākamais solis bija līgums ar uzņēmumu "Liepājas ūdens", arī jūlijā. Piedāvājumu es neparakstīju. Klāt pieliktajā shēmā atklājās, ka mainītas namam pievienotā cauruļvada piederības robežas. Agrāk tās sakrita ar nama sienu, bet tagad atrodas zināmā atstatumā no tā. Tādējādi uzņēmums it kā nodod mūsu pārziņā daļu no savas caurules, un, ja pienāks laiks remontam vai notiks avārija, tad mūsu biedrības biedriem vajadzēs maksāt nezin par ko. Kādēļ gan? Atbildi saņēmu no sekretāres, turklāt mutiski: "Uzņēmums "Liepājas ūdens" nolēmis ieguldīt līdz namam jaunu cauruli." Lai tā arī notiek, mēs taču neesam vainīgi, ka, būvējot namu 1988.gadā, kaut kas nepareizi aprēķināts.

Tad sāka no manis prasīt parakstu piekrišanai. Bet kur gan garantija, ka pēc tam mūs nepadarīs par pasūtītājiem un nepieprasīs samaksāt par darbu? Un šeit domei vajadzētu aizstāvēt liepājnieku intereses. Kopumā mēs pastrādājām labi, taču nomāc tas, kad redzi, ka visi cenšas iedzīvoties uz visnabagāko rēķina. Starp citu, no deputātiem tikai Elita Kosaka nodarbojas ar šādiem jautājumiem. Saeimā jau ilgi dzimst jaunais likums par namu apsaimniekošanu. Gribētos cerēt uz labāko.

Ja gribat kaut kā apvienot dzīvokļu biedrības šādu problēmu risināšanai, palīdzēt var Valsts mājokļu aģentūras filiāles vadītājs Jānis Gailis. Derētu aprunāties. Un kā jums ar atkritumu izvešanu?
– Līdz šim, šķiet, bija normāli. Namu apkalpo firma "Sikari". Kaut gan jauns līgums arī jau ilgāku laiku nav noslēgts. Norēķināmies visu laiku bez līguma. Es arī viņiem atdevu atpakaļ projektu. Neapmierināja grafiks, kurā nebija norādītas četras konkrētas dienas un izvešanas laiks. Taču ierodas pirmdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās.

Vai jāpārvar arī iedzīvotāju psiholoģiskā pretestība?
– Protams! Piemēram, pirmā sapulce mums bija jūlija beigās. Es sagatavoju visus nepieciešamos skaitļus, arī par siltummezgla efektivitāti, lai neviens nevarētu teikt: kam mums šādi mezgli? Tādēļ ka zināju – publika pie mums ir visai smaga. Ir pat tādi, kuri iestājušies biedrībā, taču līgumus par kopējo apsaimniekošanu nav parakstījuši. Kādam nepatika tas, ka līgumā minēts punkts, ka speciālisti var apmeklēt dzīvokļus, lai aplūkotu komunikācijas un pārbaudītu skaitītājus, – dzīvoklis, sak, mana pils. Citē pat Satversmi. Vēl kāds kaimiņš saka, ka šāda biedrība vispār neesot vajadzīga, ka, viņaprāt, šeit notiekot vienīgi naudas atmazgāšana!

Pavisam aplams spriedums. Tagad mēs sarīkojām pa visiem laikiem vienīgo talku, un viens no tiem, kas nevēlējās tajā piedalīties, aizrunājās pat tiktāl, ka, lūk, piespiedu darba nedrīkst būt.

Bet kā tad ar pašlaik modīgajiem siltuma zudumiem?
– Ar namu pārvaldes metodiku daudzi ir neapmierināti. Jau minētajā jūlija sapulcē mēs nolēmām noteikt visiem pastāvīgu un vienādu maksu par vannasistabas apsildi, izslēdzot to no tā dēvētajiem zudumiem. Pāri palikušo lielumu no skaitītāja sadalām proporcionāli patērētajam ūdenim. Tas kļuvis nedaudz dārgāks, taču nav nekā nesaprotama.

Vēl svarīgi ir pieradināt visus pierakstīt skaitītāju rādījumus vienā laikā. Daži to dara pirms rēķina samaksāšanas, teiksim, 15.datumā. Pagaidām par apsaimniekošanu mēs maksājam 24 santīmus par kvadrātmetru. Maksu vajadzēs paaugstināt tādēļ, ka brīvo līdzekļu vairāk par 200–300 latu mēnesī nemēdz būt. Tas ir tikai sīkumiem. Bet vēl taču jāpadomā arī par nama kopējo siltināšanu. Kāda jēga aizdrīvēt spraugas gadu pēc gada?