Kurzemes Vārds

11:29 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ar dzimto valodu nepietiek
Inita Gūtmane

"Latviešu jaunieši starptautiskiem projektiem vēl nav gatavi," – tik skaudru atziņu pauda Liepājas Jaunatnes centra vadītājs Pāvels Jurs. Mēs ar viņu runājām par projekta "Dažāda vēsture –vienota nākotne" aktivitāti "Iecietības brauciens", kas notika Dānijā un Vācijā. Tajā piedalījos kopā ar četriem mūsu pilsētas jauniešiem.

Galvenais iemesls, kāpēc vēl neesam gatavi projektiem, kuros piedalās jaunieši no dažādām valstīm, ir mūsu angļu valodas zināšanas. Lielākoties šādās aktivitātēs, kas notiek ārzemēs, iesaistās skolēni un studenti, kuri mācās angļu valodu. Taču gandrīz ikreiz izrādījies, ka vairumam iegūtās zināšanas ir nepietiekamas, lai varētu aktīvi iesaistīties diskusijās un klausīties vairāku stundu garas lekcijas, jo tās lasa mācībspēki, kuri ikdienā pieraduši runāt angļu mēlē un kuru vārdu krājums ir ļoti plašs.

Par to, ka Pāvela Jura teiciens ir patiess, pārliecinājos "Iecietības braucienā". Arī mēs, Liepājas komandas dalībnieki, esam apguvuši angļu valodu un to turpinām darīt, tāpēc bijām visai droši, ka valodas barjera raizes nesagādās. Kā nekā skolā kārtojām eksāmenus, esam pabijuši ārzemēs, kur spējām gan pajautāt ceļu, gan izlīdzēties kafejnīcās, gan saprast gidu teikto tūristu iecienītajās apskates vietās. Taču izrādās, ka tas nav tas pats, kas diskusijā runāt par lietām, kas, piemēram, skar politiku un ekonomiku.

Paklausoties, cik labi par minoritāšu problēmām, iecietības jautājumiem angliski runā citu valstu pārstāvji, brauciena laikā mūsu, liepājnieku, pārliecība palēnām sāka zust un diskusijās uzvedāmies visai klusi. Kāpēc mūsu angļu valodas zināšanu līmenis tik ļoti atšķiras? To katrs sev un cits citam jautājām ceļojuma laikā. Iespējams, vainīga skolas sistēma, jo angļu valodas stundu ir maz un jaunieši no pedagogu un vecāku puses netiek pietiekami motivēti, kāpēc nepieciešams apzinīgi apgūt svešvalodu. Pieņemu, ka daudz labākā situācijā pēc gadiem būs tie, kas svešvalodas sāk apgūt jau no pašām mazākajām klasītēm.

Iecietības brauciena laikā varēja secināt, ka daudzi citzemju jaunieši ir pabijuši nometnēs, kur tiekas vienaudži no visas pasaules, ir piedalījušies dažādos projektos, kā arī ikdienā lieto angļu valodu, jo draugu pulciņā ir dažādu tautību pārstāvji. Diemžēl Latvijā pagaidām tikai retais var atļauties atvasei algot privātskolotāju, sūtīt to kursos un uz nedēļu vai mēnesi garām nometnēm, kas notiek ārzemēs. Tāpat nav nemaz tik daudz starptautisko projektu, kuros jauniešiem iesaistīties. Un par projektiem atbildīgie parasti skatās, lai nebūtu tā, ka viens jaunietis apmeklējis vairākus pasākumus, bet citiem nav bijis tādas iespējas.

Vai atteikties no dalības starptautiskos projektos un gaidīt, kad nāks nākamā paaudze, kura angliski runās brīvāk? Laikam tomēr ne. Jo šādi projekti jauniešiem dod iespēju iepazīt jaunus draugus, krāt iespaidus un zināšanas, ļauj apskatīt citas zemes un gūt motivāciju mācīties svešvalodas. Tikai vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kādus jauniešus sūtīt pārstāvēt mūsu valsti. Lai nebūtu tā, ka cilvēks dodas tikai ķeksīša pēc, projekta aktivitāšu laikā jūt diskomfortu, garlaikojas, jo saprot tikai pusi no teiktā. Pēc Pāvela Jura sacītā, turpmāk notikšot rūpīgāka atlase.