Kurzemes Vārds

03:05 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Pieteikumus labos līdz oktobra vidum

Uzklausot lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju ierosinājumus, šonedēļ valdība akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus zemes erozijas ierobežošanai paredzētā atbalsta saņemšanas kārtībā.

Saskaņā ar noteikumiem atbalsta saņēmējiem Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs pieteikumi, norādot lauku platību un kultūru, bija jāiesniedz līdz 2.oktobrim. Arī labojumus šajos dokumentos bija atļauts izdarīt līdz šim pašam datumam. Taču tāpēc, ka šoruden daudzviet Latvijā, jo īpaši Kurzemē, bija novērojams liels nokrišņu daudzums un zeme izmirka un nebija iespējams veikt aršanu un rudens sēju, agrāk noteikto termiņu vajadzēja pagarināt. Līdz ar to, kā "Kurzemes Vārdam" vakar apstiprināja biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, pieteikumus par zemes erozijas ierobežošanas pasākumiem zemniekiem atļauts labot un precizēt līdz pat 20.oktobrim.


"Hansabanka" interesējas par Medzi

Akciju sabiedrība "Hansabanka" ir izrādījusi interesi par iespējām atvērt pagastā informācijas centru, kur iedzīvotājiem varētu sniegt arī bezskaidras naudas norēķinu pakalpojumus, pastāstīja Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele.

Dz.Cobele norādīja, ka "Hansabankas" ierosinājums ir tikai ideja, un pašlaik tiek meklēts labākais sadarbības veids. Katrā ziņā pašvaldība šādu "Hansabankas" iniciatīvu vērtē pozitīvi un ir gatava bankas vajadzībām atvēlēt telpas. Tas gan nenozīmē, ka Medzes pagastā tiks atvērta pilnvērtīga bankas filiāle. "Hansabanka" informācijas centrā piedāvās iedzīvotājiem atvērt bankas kontu, noformēt norēķinu kartes, kā arī saņemt konsultācijas par kredīta saņemšanas iespējām un noformēt iesniegumu. Bez tam "Hansabankas" informācijas centrs nestrādāšot katru dienu. Pagaidām vēl tiekot lemts arī par to, cik bieži bankas darbinieki varētu ierasties Medzes pagastā.


Skolotāji apmeklēs kinopilsētiņu

Šodien par godu Skolotāju dienai Dunalkas mācību iestāžu pedagogi un darbinieki atrodas nevis skolā, bet gan iepazīstas ar kinopilsētiņu "Cinevilla" Tukuma rajona Slampes pagastā, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

"Tā jau mums ir vairāku gadu tradīcija – dāvināt pedagogiem Skolotāju dienā ekskursiju uz kādu interesantu vietu. Kinopilsētiņu šogad izvēlējāmies, jo izrādījās, ka daudzi dunalcnieki tur vēl nav bijuši," skaidroja A.Radzevičs.

Uz "Cinevillu" skolotāji devās jau pulksten deviņos no rīta, bet vakarā viņi tik drīz mājās neatgriezīsies. Lažas pagasta viesu mājā "Lejasraķi" Dunalkas pašvaldība skolotājiem un citiem pagasta mācību iestāžu darbiniekiem pasūtījusi svētku pusdienas.


Rajona bitenieki gatavojas saietam
Pēteris Jaunzems

12.oktobrī Liepājā paredzēts rajona bitenieku saiets. Tas notiks akciju sabiedrības "Tipogrāfija Liepāja" telpās Andreja Pumpura ielā 10. Sākums – pulksten 11.

Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs pastāstīja, ka pati dzīve spiedusi izmainīt ilggadēju tradīciju – dravnieku saietus rīkot tikai sestdienās. Tam bijuši vairāki iemesli. Tā kā likvidēta Jaunliepājas bibliotēka, vajadzējis meklēt citu pulcēšanās vietu. Pretimnākšanu izrādījuši tipogrāfijas vadītāji. Taču viņiem esot ērtāk, ja sapulces nerīko atpūtas dienās. Otrs iemesls esot tas, ka par priekšlasījumiem brīvdienās ir jāmaksā, bet nodaļai nav līdzekļu, lai segtu šādus izdevumus.

Oktobra saietam plānota plaša darba kārtība. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir kooperatīvās sabiedrības dibināšana. Vasarā sameklētas telpas, panākta vienošanās par sadarbību ar juristu. Tagad svarīgi izveidot sabiedrības dibināšanas grupu. Tikpat nozīmīga lieta pašlaik ir nacionālo subsīdiju piesaistīšana medus ražošanas saimniecībām. Par topošo valsts atbalsta programmu un dravnieku izredzēm pastāstīs šajos jautājumos kompetentākais cilvēks valstī – Latvijas Biškopības biedrības komercdirektore Rita Vītola. Viņa arī mācīšot, kā praktiski jārīkojas, kā jāraksta pieteikumi, kur un kam tie jānogādā.

Savukārt bišu slimību pētniece Iveta Eglīte, kas liepājniekiem jau sniegusi konsultācijas, kā apkarot varrozi, stāstīšot par Austrijas apmeklējuma laikā gūto pieredzi, kā arī izklāstīšot jaunākās norādes bišu slimību ierobežošanā. Bitenieki varēšot iegādāties skābeņskābi.

Nodaļas vadītājs informēja, ka Liepājas rajona dravās novērota bišu slimību saasināšanās. Par to ziņojuši bitenieki no Bunkas, Vecpils un Otaņķu pagasta. Satraucot tas, ka infekcijas perēkļu izplatības ģeogrāfija ir plaša. Vietumis ievērojami samazinājies saimju izmērs, kas pirms ziemošanas ir bīstami. Bet kompensācijas par bojā gājušām saimēm biteniekiem neesot paredzētas.


Rotaļu treileris Grobiņā darbosies arī ziemā
Viktors Ulberts

Rotaļlietu treileris, kas nu jau vairāk nekā mēnesi ceļo pa Grobiņas pagasta ciemiem, visticamāk, būs pieejams arī ziemā, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece.

"Vēl gan ir jāprecizē tehniskais risinājums, taču mūsu rīcībā ir gan ģenerators, gan sildītāji, kas varēs nodrošināt rotaļu treilera ekspluatāciju arī ziemā," sacīja E.Pirtniece.

Jau rakstīts, ka Grobiņas Pagasta padome iegādājās treileri, ko pārbūvēja par ceļojošu rotaļu istabu. Tur ir pieejami divi portatīvie datori, viens no tiem pieslēgts arī internetam, trīs divriteņi, galda spēles dažāda vecuma bērniem un rotaļlietas.

E.Pirtniece pastāstīja, ka rotaļlietu treileris jau veicis tā saucamo apli – bijis pieejams Gūžās, Keramikā, Tiltos, Ārēs un Vītiņos, katrā no apdzīvotajām vietām uzturoties vienu mēnesi. Tagad tas atkal ir ieradies pie Gūžās dzīvojošajiem bērniem.

Treileris bērniem pieejams katru vakaru no pulksten 16 līdz 20. E.Pirtniece pastāstīja, ka atsaucība ir ļoti liela un bērni ar nepacietību gaida, kad rotaļu istabu atkal atvedīs viņu pusē.


Pamatskolu nepabeidz, bet pelna tūkstošus
Ilze Lanka

Šonedēļ Liepājas rajona Izglītības pārvaldē tiek apkopota informācija par to, cik daudz bērnu ir skolu sarakstos, taču pamatizglītību neiegūst. No datiem, kas tika iesūtīti līdz septembra beigām, var secināt, ka vairāki vecāki savus nepilngadīgos bērnus paņēmuši līdzi uz ārzemēm.

Netiek tālāk par pirmo klasi

Skolu neapmeklē galvenokārt tādi bērni, kuriem vajadzētu mācīties 7.–9.klasē, uz tendenci norādīja Pārsla Ivanova, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Viens no iemesliem esot tas, ka skolēnu vienā un tajā pašā klasē atstāj vairākus gadus no vietas. Bet bērns ir daudz lielāks par citiem, tādēļ vien negribas vairs iet uz skolu. "Vecākiem var likt administratīvos sodus, bet viņi bērna vietā nevar aiziet uz skolu un mācīties," saprot P.Ivanova.

Patlaban tiek apkopota informācija par bērniem, kuri šogad atstāti tajā pašā klasē trešo gadu. "Strādāsim pie tā, lai šīs problēmas notvertu agrīnā stadijā," atklāja speciāliste. Katrs gadījums tikšot pētīts atsevišķi.

Jau zināms, ka četri rajona skolu audzēkņi šogad trešo reizi mācās 1.klasē. "Bet arī programmu prasības ir ļoti augušas. Mammas reizēm saka – nesaprot, kā tikt galā ar uzdevumu, kas ir pirmās, otrās klases darba burtnīcā. Bērniem vairs nav jāprot tikai lasīšana un rakstīšana," skaidroja speciāliste.

Daudz skolēnu, kuri neiet uz skolu, ir arī Grobiņas vidusskolā. Tas skaidrojams ar Liepājas tuvumu. Durbes vidusskolu neapmeklē divi bērni, kurus vecāki paņēmuši līdzi uz Īriju. Tā gan ir neoficiāla informācija, atzina P.Ivanova. Ziņu par to, vai bērni tur mācās vai ne, pagaidām nav. Kāds cits puisis, kuram vajadzētu mācīties 9.klasē, portālā "Draugiem.lv" norādījis, ka viņš Īrijā strādā. Citus vecāki iekārtojuši darbā tepat Latvijā, jo nepieciešams pelnīt ģimenei iztiku.

Kļūst par labu strādnieku un tēvu

Pagājušajā nedēļā P.Ivanovai bijusi saruna ar vairāku bāriņtiesu vadītājām par bērniem, kuri tā arī pamatskolas izglītību nav ieguvuši. "Stāsti bija priecīgi, bet reizē rosināja uz pārdomām par obligāto pamatizglītību," viņa atzina. Ar vairākiem bērniem strādājušas skolas, pašvaldības, Izglītības pārvaldes speciālisti, izmēģinājuši visu, ko vien var, lai bērns pamatizglītību iegūtu, taču tas nav izdevies. Tā viņi arī palikuši ar sešu, septiņu vai astoņu klašu izglītību.

Sasniedzot pilngadību, šie jaunieši kopā ar draudzenēm bieži vien dodoties laimes meklējumos uz Īriju. Viņi tur strādājot un alkoholu tādā daudzumā kā Latvijā vairs nelietojot. "Tāpēc jāsaka: labi, ka mums tāda Īrija ir," iesmejas P.Ivanova. "Bet stāsts jau nav tikai par materiālo nodrošinājumu. Latvijā ir Eiropas Savienībā augstākais vardarbības aktu skaits, Īrijā šai ziņā situācija ir vislabākā. Mums neiecietība ģimenē, skolā, sabiedrībā, uz ielas, darbavietās ir sasniegusi tādu līmeni... Tikko tu esi citādāks, visi domā, kur tevi likt, nevis kā sadarboties. Cilvēki dodas uz ārzemēm, kur ir smagi jāstrādā, bet visi kā viens saka – es tur jūtos kā cilvēks."


Vērgalnieku ātrā palīdzība zemniekiem
Pēteris Jaunzems

Šogad kooperatīvā sabiedrība "Vērgale 1", kas savās rindās apvieno aptuveni sešus desmitus dalībnieku, atskatās uz pastāvēšanas 15 gadiem. Izpilddirektors Ēriks Lūks uzskata, ka tie aizvadīti lietderīgi un ļāvuši sniegt nepieciešamo atbalstu ne tikai sava, bet arī citu pagastu lauku ļaudīm, jo īpaši tiem, kam nav savas traktortehnikas. Tomēr valsts institūcijas neesot novērtējušas šo labumu, jo palīdzīgu roku sabiedrības attīstībai līdz šim nav sniegušas.

Novērš tehnikas un ēku izlaupīšanu

Būtisks notikums jau esot bijusi pati kooperatīvās sabiedrības izveidošana. Tas notika toreiz, kad juka un bruka paju sabiedrība, kad lauku cilvēki atguva mantojumu, arī zemi. Līdz mielēm izbaudījuši kolhozu un padomju saimniecību nospiedošo sistēmu, viņi negribēja par kopdarbu pat runāt, jo vēlējās būt brīvi un patstāvīgi. Daudz enerģijas un prasmes vajadzēja "Vērgales 1" dibinātājiem, lai apvienotu cilvēkus kooperatīvā. Te nu lielu pateicību esot pelnījis līdzšinējais sabiedrības vadītājs Aivars Grava, kā arī pašreizējais valdes priekšsēdētājs Normunds Ozols un viņu domubiedri, kuriem izdevies paglābt no izlaupīšanas ēkas un tehniku, novietot to zem jumta, sakārtot darbam. Ja tas nebūtu paveikts, traktori un kombaini būtu izvazāti un iztirgoti kur kurais un tikai vējš tagad svilpotu pussagruvušu krāsmatu tukšajās logu ailēs, kā tas redzams, piemēram, Bārtā un dažās citās rajona vietās.

Apņēmīga un mērķtiecīga rīcība toreiz devusi iespēju kooperatoriem sekmīgi strādāt visus šos gadus, ļāvusi, kā "Kurzemes Vārdam" raksturoja dibinātāji, noturēties virs ūdens, jo viņu noieto ceļu par vieglu saukt nekādi nav iespējams. Pašam jaunākajam kombainam, kas pašlaik ir graudkopēju rīcībā, esot 16 gadu. Tātad par gadu vairāk nekā kooperatīvam. Arī pārējā tehnika ir veca un savu laiku nokalpojusi. Pastāvēšanas gados sabiedrība iegādājusies tikai vienu jaunu traktoru un dažas ierīces, bet patlaban, cerot uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, gatavojas ņemt kredītu, lai pirktu modernu kombainu. Projekts par to esot jau uzrakstīts un iesniegts Lauku atbalsta dienestam. Ja izdošoties to īstenot, strādāt kļūs vieglāk un nebūs tā kā šoruden, kad 10 hektāros vasaras mieži palika nenokulti un tos pārauga sarkanais āboliņš. Protams, tajā var vainot arī ražas novākšanai nepiemērotos laika apstākļus.

Prioritāte ir pakalpojums zemniekiem

Ē.Lūks un N.Ozols ir pārliecināti, ka arī turpmāk kooperatīvajai sabiedrībai jāietur līdzšinējais darbības kurss, proti, iespēju robežās jānodarbojas ar augkopību un jānodrošina pakalpojumi tuvākas un tālākas apkārtnes zemniekiem, jo īpaši tiem, kam nav savas tehnikas un kas ir gados vecāki ļaudis.

Graudus – ziemas kviešus un vasaras miežus – "Vērgales 1" mehanizatori audzē aptuveni pustūkstoša hektāru platībā. Taču viss notiek uz nomātas zemes. Līgumi ar īpašniekiem esot noslēgti uz trim gadiem. Tādēļ plašāk izvērsties nav iespēju, drīzāk jau druvu kopējo lielumu nākotnē vajadzēs samazināt, jo zemes cena ceļas un īpašnieki skatās, kā viņiem izdevīgāk.

Kaut gan lietavas radījušas zaudējumus, graudkopība šogad atmaksājusies, jo bijis labs ziemāju birums. No hektāra izkultas 4,7 tonnas labības. Ievērojami zemāka bijusi vasarāju raža. Taču apcirkņos pavisam izdevies iebērt aptuveni tūkstoš tonnu graudu. "Ņemot vērā šī rudens augstās cenas un lielo pieprasījumu – pēc graudiem pie mums tagad brauc pat lietuvieši –, tas jau ir kaut kas," sacīja izpilddirektors, piebilstot, ka nākamgad tādu birumu nez vai izdosies sagaidīt, kaut gan ziemājus paguvuši iesēt laikā un 125 hektāru platībā.

Tomēr pat šādas veiksmes apstākļos par prioritāti kooperatīvā tiekot uzskatīta pakalpojumu sniegšana. Jo vairāk tādēļ, ka tā palīdz nodrošināt kooperatīva strādniekus ar darbu visa gada garumā.

Savukārt laukums pie sabiedrības darbnīcām bieži tiek izmantots traktoru un piekabju apskašu rīkošanai. Tad tas līdzinās tehnikas gadatirgum.

Ielaužas skābsiena tirgū

Līdz šim sabiedrības ļaudis pelnījās ar zemes aršanu un kulšanu, kā arī gāja meža darbos. Tas parasti notika ziemā. "Mēs meklējām mežu īpašniekus, kam nepieciešama palīdzība, slēdzam ar viņiem līgumus par lietkoksnes un malkas sagatavošanu. Tādējādi tiekam arī pie mūsu ēku remontam nepieciešamajiem kokmateriāliem un malkas. Apkure darbnīcās un graudu ventilējamajā šķūnī tiek nodrošināta tikai ar koksni," paskaidroja izpilddirektors.

Šogad sabiedrība "Vērgale 1" sākusi palīdzēt piena ražotājiem arī skābsiena sagatavošanā. Šajā nolūkā iegādāts pļāvējs un rituļu tinējs, nodibināta strādnieku brigādīte, kā arī izpētītas tirgus iespējas. Zinot, ka SIA "Ezermaļi" Durbes novadā sašaurinājuši skābsiena ražošanas pakalpojumu apjomu, vērgalnieki ņēmuši viņu klientus savā aprūpē. Tādējādi šovasar strādāts Bunkas, Vecpils pagasta zemnieku saimniecībās, nemaz jau nerunājot par Dunalku, Medzes pagastu un Vērgali.

Ē.Lūks sprieda, ka tirgu uzņēmumam iespējams iekarot, sniedzot pēc iespējas lētākus, operatīvākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Par to viņi šovasar jau pārliecinājušies un nākamgad noskaņoti tāpat turpināt. Jau pēc Jaungada tikšot likts sludinājums avīzē, apzināts klientu loks un slēgti ar viņiem līgumi, lai varētu ieguldīt kooperatīva līdzekļus, laikus un par zemāku cenu iepērkot plēvi un zāles ietinamos tīklus, kā arī citus piederumus. Tāpat plānots iegādāties papildu zāles pļāvēju un rituļu tinēju.

Plāno izmantot viesstrādniekus

Kāds nelielā apjomā strādājošs kazdandznieks pauda nožēlu, ka pērn ņēmis kredītu un iegādājies pats savu skābsiena sagatavošanas tehniku, jo nav zinājis, ka šogad tādu pakalpojumu piedāvās Vērgales kooperatīvs. Tagad viņam esot jāmaksā bankai prāvi procenti, turklāt grūtības sagādājot tehnikas darbināšana. Divatā ar sievu to apkalpot ir ļoti grūti, bet nepieciešamos palīgus pagastā sameklēt esot aizvien problemātiskāk.

Stāstu par to, ka strādātājus ne tikai pilsētā, bet arī laukos atrast ir tikpat kā neiespējami, "Kurzemes Vārds" dzirdēja arī kooperatīvajā sabiedrībā. Īpaši sarežģīti esot ar sezonas darbaspēku. Tādēļ Ē.Lūks neizslēdz iespēju, ka nākamgad, lai laikā tiktu galā ar pavasara un rudens darbiem, vajadzēs uzaicināt viesstrādniekus. Uz tādu rīcību savā ziņā pamudinot arī valsts attieksme. Tā vērgalniekiem liekoties absurda, jo atbalsts ir paredzēts tikai tiem kooperatīviem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, taču nepienākas sabiedrībām, kuras veic lauksaimniecisko ražošanu. Arī vērgalnieki, kas ar savu darbības veidu pilnīgi neatbilst nedz vienam, nedz otram kooperatīvu veidam, subsīdijas nesaņem. Tādēļ sprieduši – lai saņemtu valsts palīdzību, vajadzēšot sadalīt sabiedrību un izveidot kooperatīvus "Vērgale 1" un "Vērgale 2".