Kurzemes Vārds

20:47 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Talkai arī Medzē liela atsaucība

Aptuveni 80 Kapsēdes pamatskolas audzēkņu, skolas darbinieku un citi Medzes pagasta ļaudis pagājušās nedēļas nogalē piedalījās piekrastes sakopšanas talkā, pastāstīja Medzes Pagasta padomes priekšsēdētājas vietniece Inese Pumpure.

"Tas tomēr ir liels skaits talcinieku," atsaucību vērtēja I.Pumpure. Piekrastes sakopšanā piedalījās četras vecākās Kapsēdes pamatskolas klases. Zēni vilkuši ārā no jūras pat smagus dzelzs gabalus, kas tur samesti. Ļoti daudz bijis arī plastmasas iepakojumu. "Pie jūras Medzes pagastā esam novietojuši atkritumu konteineru, taču atpūtnieki tāpat daudz drazu pamet, kur pagadās. To redzot, paliek skumji," atzina I.Pumpure.

Taču pati talka uzskatāma par izdevušos, jo bijis ļoti labs laiks. Pēc darba talcinieki tikuši pie karstas tējas un siltām desiņām.

Talku piekrastes sakopšanai rīkoja valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži", Latvijas Pašvaldību savienībā un vēl virkne dažādu organizāciju. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka talka notika jūras piekrastē no Rucavas līdz pat Ainažiem un tajā iesaistījās simtiem cilvēku.


Aicina domāt par pagasta attīstību

Līdz 15.oktobrim jaunieši tiek aicināti radīt jaunas idejas sava pagasta attīstībai un pieteikties konkursam "Lauki – manas mājas", informēja biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" izpilddirektore Skaidrīte Dzene.

Konkurss no 24. līdz 27.oktobrim notiks piecos Latvijas reģionos.

Ar ideju par savu uzņēmējdarbību vai kādas sava pagasta vietas attīstības vīziju tiek aicināti piedalīties 7.–12.klašu skolēni. Komandā jābūt četriem jauniešiem. Sīkāka informācija par piedalīšanās noteikumiem meklējama interneta mājaslapā www.jzk.lv.

Konkurss tiek rīkots ar Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu. Kopējais balvu fonds ir 6000 latu. Rīkotāji piebilst, ka dalībnieki naudu nesaņems, viņiem tiks dažādas dāvanas. Savukārt skolotājs, kurš būs uzraudzījis radošā darba tapšanas gaitu, gan saņems prēmiju.


Ieradīsies Kornēlija Apškrūma

Piektdien Liepājas rajonā viesosies iecienītā dzejniece Kornēlija Apškrūma, uzzināja "Kurzemes Vārds".

Tikšanās ar K.Apškrūmu Bunkas Kultūras namā tiek rīkota pulksten 18, informēja Kultūras nama vadītāja Malda Andersone. Dzejnieces darbi izmantoti arī par dziesmu tekstiem. Šīs dziesmas izpildīs Lilita Kauliņa un Mētra Kalniņa no Alūksnes rajona Gaujienas pagasta. M.Andersone piebilda, ka sarīkojuma laikā varēs iegādāties arī dzejnieces grāmatas.

Bet pirms tam ar K.Apškrūmu jau būs tikušies nīcenieki. Viņa Nīcas Kultūras namā viesosies pulksten 13, pavēstīja pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.


Par tevi, Tēvzeme, kritušie un dzīvie
Pēteris Jaunzems

Zilpelēkā granītā iecirsti uzvārdi un vārdi. Juris Dejus. Vilnis Vecvagars. Ernests Trankalis. Miķelis Dejus. Alfreds Tilibs un daudzi citi. Pavisam 18 kritušo Latvijas nacionālo partizānu un nezināmu patriotu no Lietuvas mežu cīnītāju Antana Milvida un Justīna Strakša vadītajām grupām. Godinot viņu drosmi, pagājušās nedēļas nogalē Rucavas centrā pie luterāņu baznīcas atklāja piemiņas akmeni un Balto krustu. Tas uzjundīja atmiņas, lika pāršķirstīt vēstures drūmākās lappuses, un ne viena vien sarīkojuma dalībnieka acīs iemirdzējās aizkustinājuma asaras.

Tas nav aizmirstams

Atceroties jaunības laiku, nacionālo partizānu atbalstītāja Laima Zābaka teica, ka tas bijis baiss. Zinot, ka mežā slēpjas cīnītāji, viņa iepriekš norunātā vietā nolikusi maizi, sviestu un citus produktus, medikamentus, ziemā – arī baterijas, kas bija nepieciešamas radioaparātu darbināšanai. Šādi rīkoties viņai likusi sirdsapziņa, jo tur, mežu biezoknī, taču uzturējās savējie, mežabrāļu pulkā bija kaimiņu jauneklis Juris Dejus un vairāki citi pazīstami puiši.

"Nesu produktus tikmēr, kamēr viņus arestēja," teica bijusī rucavniece. Vēlāk arī viņa tikusi apcietināta, notiesāta uz daudziem gadiem un izsūtīta uz Mordāviju.

No Dienvidkurzemes partizānu grupējuma tikpat kā neviens vairs neesot starp dzīvajiem. Arī netālu no Balcēnu autobusa pieturas dzīvojušais Toms Kūpelis ir devies Aizsaules ceļos.

Blakus partizānu atbalstītājai piemiņas akmens atklāšanā stāvēja J.Dejus brāļasieva Mirdza. Viņa bijusi aculieciniece nežēlīgai spīdzināšanai, kas bija jāpārcieš partizānu tuviniekiem. Tas neesot aizmirstams nekad. Vīrs bijis ziņnesis partizāniem. Viņš izsekots un sagūstīts. Tas noticis 1948.gada oktobrī. Apcietināts un notiesāts arī vīratēvs.

Mežos slēpās patrioti

No Īles partizānu sarīkojumā piedalījās liepājnieks Modris Zihmanis un Leonīds Bergmanis, kurš dzimis Lielauces pagastā daudzbērnu ģimenē. Pēckara pirmajos gados mācījies tehnikumā. Kad brīvdienās atbraucis pie vecākiem, saticies ar partizāniem, kuri lūguši palīdzēt. Viņš nav spējis atteikt, jo sapratis šos cilvēkus un viņu nostāju, jo 1941.gadā savām acīm pārliecinājies, ko nozīmē padomju režīms.

Zem Lietuvas nacionālo partizānu karoga piemiņas akmens atklāšanā stāvēja lietuvietis Anicents Andrijausks. Viņš cīnījies plecu pie pleca ar latviešu patriotiem. Čekisti vajājuši mežabrāļus. Kad vienā pusē palicis, tā sacīt, par karstu, partizāni pārgājuši robežu un kādu laiku jutušies drošībā. Rucavas pagastā, kā atcerējās Lietuvas pagrīdes cīnītājs, bijis uzbūvēts pamatīgs bunkurs. Tajā kopā ar draugu Vaci Paulausku viņš pavadījis aptuveni divus gadus. Draugs šajā laikā divreiz ievainots, tomēr palicis dzīvs.

Vēlāk partizāni ielenkti, un tie, kurus neķēra lodes, sagūstīti. Anicents izsūtīts uz Karagandu, kur kopā ar domubiedriem turpinājis pretošanos režīmam. Kad atteikušies strādāt šahtās, ieslodzītie nosūtīti uz soda bataljonu. "Kretingas mežos mēs bijām aptuveni divi desmiti cilvēku, Latvijas pusē arī bija apmēram tikpat daudz vīru. Tie bija brīvvalsts apstākļos dzimuši un patriotiski noskaņoti jaunekļi," teica piemiņas sarīkojuma dalībnieks.

Jāizzina patiesība

Notikumus Dienvidkurzemē un Kretingas apkārtnē no 1945. līdz 1955.gadam detalizēti izpētījis totalitāro noziegumu izmeklēšanas centra speciālists Ritvars Jansons. Viņš klātesošajiem nosauca gan cīnītāju uzvārdus, gan pastāstīja par viņu tālāko likteni. Vairākus gadus partizānu grupu vadījis Skodas pagastā dzimušais A.Milovids. Vēlāk mežabrālim izdevies legalizēties un nonākt Liepājā, kur viņš apmeties uz dzīvi. 1948. un 1949.gadā viņa dzīvoklī slēpušies un ārstējušies ievainotie nacionālie partizāni. Čekistiem tomēr izdevies izsekot patriotu, viņš notiesāts uz 25 gadiem un izsūtīts uz Sibīriju.

Tāds pats – traģisks – bija citu pagrīdnieku liktenis. Nevienlīdzīgā cīņā ar pārspēku krita, piemēram, Justins Strakšs, Jons Eidejus. "Viņi cerēja, ka izcīnīs brīvību savām zemēm," teica pretošanās vēstures pētnieks, aicinot klātesošos censties izzināt notikumus, kas risinājušies vairāk nekā pirms 50 gadiem, atklāt vēl nenoskaidrotu cīnītāju vārdus, uzvārdus un noskaidrot patiesību, kas ilgus gadus tika rūpīgi slēpta.

Tomēr pagastā ir arī citādi domājošie, kas nevēlējās, ka piemiņas vietu ierīko pie baznīcas. Rucavā dzimusī Anna Roga "Kurzemes Vārdam" pastāstīja par gadījumiem, kad Dievidkurzemes partizāni vērsušies pret vietējiem iedzīvotājiem. Pati gan viņa šajos notikumos nav bijusi iesaistīta, taču daudz esot dzirdējusi no labi pazīstamiem cilvēkiem, no tuviniekiem. Viņi stāstījuši par to, ka aplaupīta daudzbērnu Eihenu ģimene, ka, braucot pa ceļu ar divriteni, nošauts rucavnieks Šimis, ka daudzi vietējie sadzīti kādā istabā un piespiesti tupēt uz ceļiem, ka tikuši apdraudēti bērni, kas pirms tam savervēti iestāties pionieros.

"Man gribētos paskatīties acīs tiem cilvēkiem, kas tā runā," vēlāk bez ļaunuma balsī teica L.Zābaka. Bet aktrise Vera Valtere–Gribača, runājot pie Baltā krusta, atgādināja jaunajai paaudzei, ka viņi ir brīvas tautas auklējums. Lai tā būtu, bija jāizbauda smagas nebrīves un melu laiks, kad brālis vairs neuzticējās brālim, kad dēls cēla ieroci pret tēvu.


Zigmunds Smirnovs: "Cik ilgi vienatnē var griezt vējdzirnavas?"
Pēteris Jaunzems

Pāvilostnieks Zigmunds Smirnovs "Kurzemes Vārdam" vēlējās pastāstīt, kāpēc viņš atstājis ostas pārvaldnieka posteni. Šo lēmumu viņš esot pieņēmis nevis spontāni, bet pēc ilgām pārdomām, un ar veselības problēmām tas neesot bijis saistīts.

1.oktobrī aizritējuši 13 gadi, kopš viņš ir ostas pārvaldnieka amatā. Tas esot pietiekami ilgs laiks, lai padomātu par nodarbošanās maiņu. Izšķirties par aiziešanu pamudinājis arī konflikts ar SIA "N Stars" vadītājiem. No uzņēmuma, kas nodarbojas ar zveju un izmanto ostas pakalpojumus, viņš prasot noteiktu rīcību. Taču tās nav – septiņu gadu gaitā "N Stars" neesot investējis ostas infrastruktūras attīstībā nevienu latu, neesot nodevis ekspluatācijā vai restaurējis nevienu kuģu piestātni, kā arī ostas valdei nav iesniedzis pieprasīto Attīstības plānu. Zvejas kuģi tiek turēti pie piestātnēm, kas nav nodotas ekspluatācijā, bet tas ir pretrunā ar "Būvniecības likumu". Z.Smirnovs par to vairākkārt informējis Sakas Novada domes vadītāju, taču nekas uz labo pusi neesot mainījies. "Tāda sajūta, ka domē lobē uzņēmējus, kuriem tagad ir sadomājuši pārdot pat ielas daļu, kas jau tagad ir norobežota, kaut gan skaitās publiska," viņš teica.

Taču nevarot sacīt, ka tā rīkojas visu firmu vadītāji. Labu piemēru citiem rādot Ziemeļeiropas jahtu aģentūra "Rietumu krasts", kas iegulda līdzekļus ostas attīstībā, labi zinot, ka tik drīz tos atpakaļ nedabūs. Šī firmā arī izstrādājusi detālplānojumu izmantojamai teritorijai.

Rezumējot savus apsvērumus, pārvaldnieks teica – nolēmis aiziet no amata tāpēc, ka apnicis vienam cīnīties ar vējdzirnavām, jo pēdējā laikā pašvaldības atbalstu nesaņemot. Kaut gan nākotnes nodomus viņš neatklāja, Z.Smirnovs apgalvoja, ka sekos tam, kas notiek Pāvilostā, jo viņu interesē dzimtās pilsētas nākotne.


Skolotāji svētku dienā noskatās "Agro rūsu"
Ilze Lanka

Šogad Skolotāju dienā Liepājas rajona Izglītības pārvaldes piešķirto apbalvojumu – Zelta pulksteni – saņēma divas skolotājas. Sumināja arī sasniegumiem bagātākās skolas, vairākiem pedagogiem pasniedza Atzinības un Goda rakstus. Bet kā dāvana visiem bija izrāde "Agrā rūsa".

"Skolotāja profesija ļauj izdzīvot daudzas dzīves un daudzas paaudzes," uz Liepājas teātra skatuves svinīgajā uzrunā kolēģiem sacīja Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus. Jau pēc dažām minūtēm sāka godināt veiksmīgākās skolas un skolotājus.

Vispirms sveica sasniegumiem bagātākās skolas. Lai gan katrā grupā tika nosauktas trīs labākās izglītības iestādes, godalgu saņēma tikai pirmās vietas ieguvēji. Mazo pamatskolu grupā gan tika nosaukta arī ceturtās vietas ieguvēja – Rucavas pamatskola. "Punktu starpība ar trešās vietas ieguvējiem bija ļoti maza," paskaidroja Z.Cinkus.

Tā kā Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis vēl aizvien kopā ar rajona pašvaldību pārstāvjiem atrodas Marokā, Rajona padomes Atzinības rakstu pasniedza viņa vietnieks Uldis Strazds. Atzinību saņēma Grobiņas ģimnāzijas skolotāja Anna Duļbinska, kura dalībai starptautiskajā vides projektu olimpiādē sagatavoja Reini Garkalnu. Viņš ar savu darbu "Videi draudzīgs kurināmais Trumpes pļavās" ieguva žūrijas speciālbalvu.

Šogad tika sveikts arī saimnieciskākais direktors. Uzslavu izpelnījās Rucavas pamatskolas direktore Dita Role, kura rekordīsā laikā panāca to, lai tiktu atjaunots izglītības iestādes ēdināšanas bloks. Lai gan ik gadu tiek izvērtēts, kas pelnījis saimnieciskākā direktora nosaukumu, vienmēr apbalvojumu nepiešķir.

Pēdējās tika sveiktas divas pedagoģes, kuras izpelnījušās Zelta pulksteni. To piešķir, ja trīs gadus pēc kārtas audzēkņi ieguvuši godalgotas vietas valsts olimpiādēs un konkursos. Tika suminātas Grobiņas vidusskolas skolotāja Gunta Vītola un Vaiņodes vidusskolas skolotāja Ārija Čerņavska. "Tas man bija liels pārsteigums," atzina G.Vītola.

Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda norādīja, ka abām pedagoģēm šis jau ir otrais Zelta pulkstenis. "Tātad viņas noturīgi strādā," secināja G.Lagzda. Savukārt G.Vītola uzskata: "Dieviņš mani ir aplaimojis ar gudriem bērniem. Taču nepietiek ar talantu vien, tikai tad, ja skolēns ir čakls, kaut ko var panākt." Skolotāja arī neslēpa, ka iepriekš iegūto pulksteni nēsā reti. "Tagad jau laiku var redzēt mobilajā telefonā," viņa pamatoja.

G.Lagzda atzina, ka ir bijuši vairāki gadi, kad nav neviena, kam piešķirt Zelta pulksteni. Šogad savukārt neviens pedagogs nesaņēma Zelta pildspalvu, ko piešķir, ja trīs gadus pēc kārtas audzēkņi ieguvuši godalgotas vietas novada olimpiādēs un konkursos.

Pēc raitās apbalvošanas ceremonijas pedagogiem tika dāvināta iespēja noskatīties jauno operu "Agrā rūsa", bet starpbrīdī viņi varēja baudīt glāzi vīna. No neoficiāliem avotiem "Kurzemes Vārdam" kļuva zināms, ka ielūguma vērtība ir 20 lati.

"Ļoti jauka izrāde," novērtēja G.Vītola, piebilstot, ka uz teātri pēdējā laikā neiznāk bieži aiziet. Gan laika tam neatliek, gan biļetes dārgas.

Uzziņai

Gada balvas

Vidusskolu grupā:
1.vieta – Grobiņas ģimnāzija;
2.vieta – Aizputes vidusskola;
3.vieta – Priekules vidusskola.

Lielo pamatskolu grupā:
1.vieta – Kazdangas pamatskola;
2.vieta – Vērgales pamatskola;
3.vieta – Kapsēdes pamatskola.

Mazo pamatskolu grupā:
1.vieta – Sikšņu pamatskola;
2.vieta – Rudes pamatskola;
3.vieta – Kalvenes pamatskola.

IZM Atzinības raksti
– Kazdangas pamatskolas direktorei Aijai Dreimanei par radošu pedagoģisko darbību vispārējā izglītībā;
– Sikšņu pamatskolas direktorei Sandrai Malakauskai par kvalitatīvu izglītības iestādes darba vadību;
– Lažas Speciālās internātpamatskolas direktoram Linardam Tiļugam par radošu un profesionālu izglītības iestādes pedagoģisko un saimniecisko vadību;
– Kazdangas pamatskolas direktora vietniecei Rutai Eglītei par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību; 
– Skolēnu jaunrades centra un Sporta skolas skolotājam Jānim Oskaram Šalmam par labiem skolēnu sasniegumiem interešu izglītībā.

Liepājas Rajona padomes Atzinības raksts
– Grobiņas ģimnāzijas skolotājai Annai Duļbinskai par skolēnu sasniegumiem zinātniski pētnieciskajā darbā un vides izglītībā.

Izglītības pārvaldes Goda raksti
– Priekules vidusskolas skolotājai Marijai Gūtmanei par kvalitatīvu un mērķtiecīgu Liepājas rajona Latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadību;
– Grobiņas vidusskolas skolotājai Inetai Lapiņai par kvalitatīvu un mērķtiecīgu Liepājas rajona Mājturības un tehnoloģiju metodiskās apvienības vadību;
– Kalētu pamatskolai par aktīvu un kvalitatīvu piedalīšanos Liepājas rajona skolotāju radošo darbu skatē 2007./2008.mācību gadā.


Maksās stipendiju labākajiem vidusskolēniem
Viktors Ulberts

Lai motivētu 10.–12.klašu audzēkņus paaugstināt mācību sasniegumus un sekmētu 9.klašu absolventu vēlmi turpināt mācības Durbes vidusskolā, Durbes Novada dome pieņēmusi lēmumu maksāt stipendiju.

Stipendijas lielums būs atkarīgs no skolēnu mācību sasniegumiem, pastāstīja Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone. Šobrīd Durbes vidusskolā nav 10. un 11.klases, bet ir 12.klase, un tās skolēni, ja izpilda prasības, var saņemt stipendiju.

12.klases audzinātāja Daira Veilande pastāstīja, ka par septembri stipendiju saņēma septiņi audzēkņi, no kuriem divi – 15 latu, bet pieci – 10. Audzinātāja un arī vairāki priekšmetu skolotāji atzīst, ka 12.klases skolēni tagad daudz cītīgāk gatavojas pārbaudes darbiem, kļuvuši apzinīgāki, daudz uzmanīgāk un nopietnāk izturas pret mācību procesu un vērtējumu.

Stipendija tiek piešķirta katru mēnesi, par kritēriju ņemot attiecīgā mēneša vidējo atzīmi katrā mācību priekšmetā un skolēna uzvedību atbilstoši skolas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumiem.

Vidusskolas 10.–12.klašu audzēkņi saņem stipendiju atbilstoši saviem mācību sasniegumiem: 10 latu, ja mācību sasniegumu novērtējums nav zemāks par 6 ballēm; 15 latu, ja mācību sasniegumu novērtējums nav zemāks par 7 ballēm; 20 latu, ja novērtējums nav zemāks par 8 ballēm; 25 latus, ja novērtējums nav zemāks par 9 ballēm.