Kurzemes Vārds

23:50 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Veiksmīgi atgriežas no Āfrikas

Naktī uz ceturtdienu Liepājas Rajona padomes un vietējo pašvaldību 38 pārstāvju ekskursijas grupa veiksmīgi atgriezās no ceļojuma pa Maroku, pastāstīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Atpakaļceļā ekskursanti pavadīja vairāk nekā piecas stundas lidmašīnā no Adigaras pilsētas Marokā līdz Viļņai Lietuvā. Tālāk mājup ceļu viņi turpināja ar autobusu. "Iespaidu ir ļoti daudz. Ārkārtīgi liels kontrasts ar Latviju," atzina A.Šilis. Un tomēr viņi neesot jutuši būtiskas gaisa temperatūras svārstības, jo Marokā tobrīd pat nolijis lietus un gaisa temperatūra bijusi tikai ap 24 grādiem, kas Āfrikas valstīs uzskatāms par vēsu laiku.

Ekskursijas uz dažādām valstīm Liepājas Rajona padome organizē jau vairāk nekā 10 gadu, un tā uzskatāma par tradīciju. Izdevumus ceļotāji sedz no sava maciņa.


Investīcijām naudas pietiks

Liepājas rajona zemes apsaimniekotāji ir labi pastrādājuši, lai izpelnītos Eiropas Savienības atbalstu investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, uzskata Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis.

Lai saņemtu palīdzību jaunas tehnikas iegādei vai būvniecībai, projektus Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālajai pārvaldei iesnieguši vairāk nekā simts rajona lauksaimnieku. Esot informācija, ka naudas pietiks visiem.

"Izsludinātā punktu vērtēšanas sistēma līdz ar to zaudē jēgu, jo atbalsts pienāksies visiem, kas nebūs pieļāvuši kļūdas projektu izstrādē," sprieda biroja vadītājs.

Taču šobrīd censoņiem vēl jāapbruņojas ar pacietību, jo saskaņā ar nolikumu projektu izvērtēšanu atļauts veikt pusgadu. Tikai pēc tam, kad tā būs pabeigusies, zemnieki varēs saņemt naudu.


Slēdz ceļus kravas transportam

Dunalkas Pagasta padome nolēmusi rudenī slēgt vairākus pašvaldības ceļus smagajam transportam, pastāstīja pašvaldības vadītājs Andrejs Radzevičs.

Šāds lēmums pieņemts, jo rudens lietavās ceļš kļūst ļoti neizturīgs, un, ja pa to pārvietojas smagie braucamrīki, vēlāk nepieciešami lieli līdzekļi, lai to salabotu.

No 15.oktobra automašīnām, kuru faktiskā masa pārsniedz 10 tonnu, būs aizliegts pārvietoties pa šādiem pašvaldībai piederošiem autoceļiem: Graviņas – Mazrungas – Avoti; Alpiņi – Uzvaras –Aistere; Centrs – Cīravas robeža; Zebras – Oļas – Valsts mežu robeža; Ceļarāji – Zebras; Bānītis; Upesputriņi – Mālu krogs; Graudiņi – Tīrumi – Lejasleiši; Stabu Dambis; Jātnieki – Lambas – Bruži.

A.Radzevičs norādīja, ka gadījumā, ja ceļu izmantošana ir ļoti nepieciešama, tas jāsaskaņo ar Dunalkas Pagasta padomi.


Diskutēs par cukura nozares restrukturizāciju
Pēteris Jaunzems

Pirmdien pulksten 15 Zemkopības ministrijā pulcēsies pārstāvji no tām pašvaldībām, kuru teritorijā zemnieki audzēja cukurbietes. Uz diskusiju aicināti arī darbinieki no Dunikas, Gramzdas, Priekules un Vaiņodes pagasta, kā arī Durbes novada.

"Ak, pašvaldības darbiniekus aicina kopā? Ko tad viņi par cukurbietēm zina diskutēt?" uzzinājis par galvaspilsētā gaidāmo sarunu, vakar teica Durbes novada zemnieku saimniecības "Pīlādži 1" īpašnieks Ēriks Putra. Viņš pastāstīja, ka pagaidām par pārtraukto lauksaimniecisko nodarbi nekādu kompensāciju nav saņēmis. Eiropas Savienība audzētājiem atbalstu solot piešķirt tikai 2008.gada vasarā, bet nelielu daļu no summas, kas pienākas par ražošanas pārtraukšanu, izmaksāšot šā gada decembrī. "Taču neviens nepajautā, kā mums pašlaik klājas, un neliekas ne zinis par to, kā lai iztiekam līdz kompensāciju saņemšanas brīdim," sacīja dižzemnieks.

Sapulcē Rīgā paredzēts izskatīt jautājumu par cukura ražošanas restrukturizācijas programmu. Saskaņā ar ES regulu par lauksaimniecības politikas finansēšanu valsts reģioniem, kur audzētas cukurbietes, ir tiesības saņemt dažādošanas atbalstu, kura līdzekļu sadalei izstrādāta attiecīga programma. Dažādošanas atbalsts 3412018 latu apmērā ir paredzēts to pagastu vai novadu pašvaldību ceļu un ielu būvniecībai un rekonstrukcijai, kuru teritorijā vēl 2006.gadā audzēja cukurbietes pārstrādei cukurā un kopējā platība nebija mazāka par vienu hektāru.

Pašvaldību darbiniekiem līdz 19.novembrim ministrijai jāiesniedz informācija par reģiona teritorijā esošajiem cukura rūpniecības darbībā izmantotajiem ceļiem, ielām un ar tiem saistītajiem infrastruktūras posmiem, kuru sakārtošanai vēlas saņemt dažādošanas atbalstu.


Kārtīgu tehniku nopirkt nav joka lieta
Pēteris Jaunzems

Pat ezītim skaidrs, ka ar rokām vien strādājot, lauksaimniecībā neko vairs nevar panākt. Ja grib ražot tirgum, vajadzīga tehnika. Gandrīz katrā rajonā darbojas kāds dīleris, kas piedāvā traktorus, piekabes un daždažādas lauku apstrādes ierīces. Zemnieki bieži vien mēro daudzus kilometrus, lai noskaidrotu, vai citur nav iespējams atrast kaut ko darbam piemērotāku, kvalitatīvāku un lētāku. Tieši šādā nolūkā uz Naudīti Dobeles rajonā nesen devās četri Rucavas lauksaimnieki.

Nevarot uzticēties

Zemnieku saimniecības "Šēferi" īpašnieks Andis Timbra "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka lauksaimniecības tehniku iegādāties ir visai sarežģīts uzdevums. Tūlīt pēc Atmodas to izdarīt bijis vienkāršāk, jo tad piedāvājums vēl nav izvērties tik plašs. Viņam mājās uzticami kalpojot 1999.gadā Itālijā ražots traktors, kas nostrādājis 5000 motostundas, bet joprojām darbojoties kā Šveices pulkstenis. Tagad tik izturīgu un ilglaicīgu vilcēju atrast esot tikpat kā neiespējami.

Regulāri apmeklējot lauksaimniecības mašīnu tirdzniecības vietas un interesējoties par šīm lietām, rucavnieks daudzkārt bijis spiests secināt, ka pēdējos gados Latvijas un citu Baltijas valstu tirgus tiek apgādāts ar mazāk kvalitatīvu un drošu tehniku nekā rietumvalstīs. Andis pat izteica aizdomas, ka uz Austrumeiropu tiek sūtīts tas, kas pašiem neder. Tomēr cenas kļuvušas pat ļoti augstas. Tāpēc arī vajagot apbraukāt neskaitāmas tirdzniecības vietas, lai izvēlētos noderīgu un maka biezumam atbilstošu ierīci.

Piedāvā Vācijā ražotus traktorus

Dobeles rajona Naudīti, kur saimniecībā "Lielodiņi" darbojas jaunas un lietotas lauksaimniecības tehnikas firma "Ojārs Āva un D", Andis vienreiz jau apmeklējis agrā pavasarī, kad vēl zemi vietām klājis sniegs. Viņam šķietot, ka toreiz tehnikas piedāvājums bijis lielāks. Iespējams, daļa vasarā izpirkta, jo zemnieki gatavojās rudens aršanai un sējai.

No citiem tehnikas izplatītājiem šī firma atšķiroties ar to, ka sadarbojas ar vāciešiem, kas ražo dažādas jaudas "Fenot" traktorus un "Pottinger" lopbarības sagatavošanas agregātus, kas Latvijas apstākļiem un saimniecībām gan esot pārāk jaudīgi. Uzņēmumam pieder arī mehāniskās darbnīcas, kur iespējams veikt tehnisko apkopi un remontu. "Šēferu" saimnieks vērtēja, ka izvēles iespējas Naudītē, viņaprāt, ir plašas. Patīkot arī tas, ka ir iespējams iesēsties traktora kabīnē, ka nav liegts to iedarbināt un pabraukāt pa pagalmu. "Tikai tad var pa īstam novērtēt, ar ko ir darīšana. Es nespēju iegādāties traktoru, to neaptaustījis, nepamēģinājis, kā tas klausa stūrei. Tos ciparus pavaddokumentos taču var sarakstīt, kādi vien ienāk prātā," viņš teica.

Līdzīgu viedokli, iepazinuši piedāvājumu, pauda arī palaipnieks Aivars Pērkons, ko kolēģi raksturoja kā pieredzējušu saimnieku, zinošu traktoristu un kārtīgu zemes īpašnieku, bernātnieks Arturs Eglītis, kuram zemnieku saimniecību vada dēls, un Inesis Stadgalis, kurš prasmīgi apsaimnieko savu mežu.

Atgriežoties mājās, četrotne atzina, ka ikviens šāds izbrauciens paplašina redzesloku un kompetenci tehnikas lietās. Tas nekas, ka, iegādājoties lietotu tehniku, nav iespējams pretendēt uz valsts atbalstu un Eiropas Savienības subsīdijām, ko piešķir tiem, kas iegādājas jaunus vilcējus un agregātus. Šī nauda tik un tā tiekot atdota bankai par kredīta procentiem.


Doktorātā būs siltāk

Grobiņas doktorātam Lielā ielā 81 tiek siltinātas sienas. Veikta arī apkārtējās zemes meliorācija, informēja domes izpilddirektors Harijs Poprockis.

Sienu siltināšanai paredzēts izlietot aptuveni 19 tūkstošus latu. Patlaban tur strādā SIA "Kurzemes amatnieks". Ārsienas tiks arī nokrāsotas. "Ēkā bija ne tikai auksts, bet arī slapjš," sacīja H.Poprockis. Zemes meliorāciju veica SIA "Grobiņas SPMK", novēršot grunts un lietusūdens krāšanos pagrabtelpā.

Remontu paredzēts pabeigt līdz novembra beigām. "Viss norit iepriekš paredzētajos termiņos," apgalvoja izpilddirektors.


Pāvilostā izbūvē gājēju ceļu
Ilze Lanka

Gājēju celiņa posma izbūve Pāvilostā, Dzintaru ielā, ir jāpabeidz līdz 1.novembrim. Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons spriež, ka darbu izdosies pabeigt laikā.

Ietve tiek atjaunota apmēram puskilometru garā posmā – no Celtnieku ielas līdz Pāvilostas vidusskolai. Bruģēšanu veic SIA "Liepājas Labiekārtošanas sabiedrība". Iepriekš šajā posmā bija asfalta segums, bet tas laika gaitā sabruka.

"Kurzemes Vārdam" kļuva zināms, ka būvniekiem gan vienu dienu misējās – tika pārrakts kabelis, tādēļ vidusskola palika bez sakariem ar ārpasauli. Nedarbojās ne analogais tālrunis, ne internets. Taču kabelis ātri vien tika salabots, un jau nākamajā dienā uz vidusskolu atkal bija iespējams piezvanīt.

Liepājas rajona Ceļu fonds gājēju celiņa rekonstrukcijai piešķīris aptuveni 34200 latu.

Pirms diviem gadiem Pāvilostā tika izbūvēts gājēju ceļš no Pāvilostas vidusskolas līdz Upesmuižas parkam. Pašvaldība plāno ietvi atjaunot līdz pat otram pilsētas galam, kur atrodas Novadpētniecības muzejs. Tas nozīmē, ka bruģis vēl jāuzklāj aptuveni 1500 metru garā posmā.

Bet pagājušajā nedēļā tika pabeigta ielas apgaismojuma uzstādīšana. To par aptuveni 7000 latiem veica SIA "Sigma Elektro" no Kuldīgas.


Ielas sakārtošanai trūkstot līdzekļu
Ilze Lanka

Par to, lai Grobiņas galvenā iela tiktu sakārtota līdz galam, pagaidām nesekmīgi cīnās divas Lielās ielas iedzīvotājas. Viņas vēlas, lai ierīko ietvi, ielas notekūdeņu kanalizāciju un nozāģē lielo vītolu, kura zari traucē gājējiem. Pašvaldība turpretī norāda, ka šī iela nav no tām, kuras rekonstrukcija ir visnepieciešamākā.

Neizdara līdz galam

"Es visu mūžu – savus sešdesmit gadus – esmu nodzīvojusi Grobiņā," saka Lielās ielas 87.nama saimniece Ruta Mikuļska. Viss bijis kārtībā līdz brīdim, kad pirms četriem gadiem bruģis, kas klājis ielu, izlauzts, ielikts ūdensvads, kanalizācijas un gāzes caurules. Uzklāts pagaidu asfalts un apsolīts pēc gada ielas remontu turpināt. Tā arī darīts, piedevām mainīti vēl arī elektrības stabi. "Bet interesantākais ir tas, ka visu taisīja tikai līdz Alejas ielai, tālāk ne," brīnās grobiņniece. Aizgājusi uz domi pie izpilddirektora, vaicājusi, kāpēc iela netiek sakārtota arī tālāk, viņš atteicis, ka trūkst līdzekļu. Pēc gada ierīkota ietve – atkal līdz Alejas ielai. R.Mikuļskas nams ir pirmais, uz kuru pa ietvi aiziet nevar. Pavisam bez ietves Lielā ielā palikušas aptuveni 10 māju. R.Mikuļska lēš, ka tas nav vairāk par 500 metriem.

"Rudenī visa ielas mala ir slapja, gājējam nav kur iet. Mašīnas te brauc nenormāli, ar motocikliem triecas, sevišķi piektdienas vakaros, sestdienās, svētdienās. Bija jau gadījums, kad viens ietriecās tajā kokā, bezmaz pusmetru no mājas," rāda R.Mikuļska. Īpaši žēl viņai esot bērnu, kas pa šejieni iet uz skolu. "Viņiem nav kur palikt!" Kad par to aizrādījusi domē, viņai atbildēts, ka ietves ierīkošana šeit plānā nav paredzēta. Tas būšot iespējams ne ātrāk kā pēc diviem, trim gadiem. Bet grobiņniece norāda, ka pilsētas galvenā laukuma izbūvei šogad nauda nav žēlota.

"Pagaidām tiešām nav paredzēts sakārtot šo ielu līdz pašam galam. Tas prasītu milzīgas izmaksas. Mēs skatāmies, uz cik mājām tas attiecas un cik lieli līdzekļi ir jāiegulda – lietderību apspriežam no visām pusēm," paskaidro Grobiņas domes izpilddirektors Harijs Poprockis. Viņš arī bilst, ka nav nemaz tik daudz bērnu, kam no Lielās ielas gala ir jāiet uz skolu pilsētas otrā malā.

Rūpes iedzīvotājiem sagādājot arī vītols, kas aug pie 91.nama. Tā zari nokarājas uz ielas un traucē gan gājējiem, gan autovadītājiem. Paši apkārtējo māju saimnieki to nozāģēt nevarot, jo koks iestiepjas elektrības vados.

Grobiņas domē atzīst, ka iedzīvotāji nākuši ar lūgumu zarus apzāģēt, un sola, ka tas tiks izdarīts.

Sētā nāk ūdens un akā ieplūst eļļa

Bet pašas lielākās problēmas iedzīvotājiem rodas lietavu laikā. Vietējie spriež, ka tajā vainojama ielas līmeņa pacelšana, ieliekot zemē dažādas caurules un uzklājot asfaltu. "Mēs esam lejā, iela ir augšā. Kad veselu nedēļu lija, nevarējām sētā ieiet. Pat kūtī nāca ūdens," sūkstās sieviete. "Kurzemes Vārds" novēroja – māja ir tik zemu, ka iela atrodas tās logu līmenī. Kad R.Mikuļska domē runājusi par šo problēmu, izpilddirektors attraucis – nevajadzēja māju būvēt ielas malā. Citreiz amatpersona ieteikusi nopirkt gumijas zābakus. "Vai tā ir atbilde?" retoriski vaicā R.Mikuļska.

Bet kaimiņienes un cīņubiedres Anitas Jaunsproģes akā ieplūstot eļļas, kura izplūst no mašīnām, kas brauc pa ielu. "Pa sētu pat ar zābakiem nevaram paiet," apgalvo 91.mājas iedzīvotāja. Šī privātnama pagalmā vēl lielāks mitrums pēc lietus ir tādēļ, ka ēka atrodas vēl zemāk. "Domāju, ja uztaisītu ietvi, ūdens pa malām tecētu prom pa ielu," spriež A.Jaunsproģe.

Savukārt, pēc R.Mikuļskas domām, problēmu atrisinātu arī dažas kravas melnzemes. Tad mājas priekšu ielas pusē varētu uzpildīt tā, lai viss būtu vienā līmenī, un ūdens vairs sētā nenāktu. "Tādas zemes domei neesot ko iedot. Ja es zinot, kur ir, viņi iedošot transportu, aizbraukšot pakaļ. Kur tad es varu sameklēt?" nopūšas sieviete, kura pārvietojas, izmantojot kruķus. Viņai esot sajūta, ka nevienam par Lielās ielas pēdējo namu iedzīvotājiem nav nekādas daļas.

"Ūdens savākšana tiek organizēta uz ielas otru pusi, kur ir pļava. Tomēr kreisajā pusē ir liels kritums, tāpēc veidojas notece no ielas. Kad ir lielākas lietavas, rodas problēmas," situāciju komentē H.Poprockis. Viņš gan noliedz, ka situācija pasliktinājusies pēc tam, kad zemē ieliktas caurules un uzklāts asfalts. Tādēļ iela pacelta tikai par četriem līdz sešiem centimetriem. Izpilddirektors uzsver, ka tieši otrādi – pēc jaunā asfalta seguma uzklāšanas problēmu kļuvis mazāk. Iepretim 97.mājai uz ielas līdz tam bija krājies lietus ūdens, tagad tā vairs neesot. Tāpat arī autovadītājiem vairs nevajagot laipot, lai izvairītos no bedrēm. Izpilddirektors spriež – par lietus ūdens kanalizāciju varēs domāt tikai tad, kad tiks būvēta ietve. "Ja mums būtu, kā saka, nauda kā spaļi, to arī varētu drīzumā izdarīt. Bet tā nav," nosaka izpilddirektors.