Kurzemes Vārds

20:17 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kašķi celt vai varbūt izlīgt?
Daiga Lutere

Pastāsts, kurā liela dzīves gudrība paslēpta, skan tā: "Ir kāds vecs advokāts. Dzīvesgudrs, pieredzējis, klientu vidū pieprasīts un augstu novērtēts. Viņa dēls arī izmācījies par advokātu un kā ikviens jaunais censonis ķēries pie savu iegūto zināšanu pielietošanas praksē. Zināšanu daudz, tikai dzīvesgudrības tā pamazāk. Kādu dienu dēls ierodas birojā vai pušu plīsdams no lepnības un bravūrīgi saka: "Es, redz, mēneša laikā atrisināju to strīda lietu starp abiem klientiem, kuru tu, tēt, gadus divdesmit nevarēji pabeigt!" Tēvs, jaunajā juristā skatoties, skumji pasmaidīja un teica: "Tie bija ļoti labi strīdnieki, dēls. Viņu maki mūsu ģimeni visus šos divdesmit gadus baroja un arī tavas mācības augstskolā apmaksāja...""

Jā, ir konflikti, kuri vienai vai otrai pusei, vai to padomdevējiem ļoti izdevīgi. Vai nu laiks tiek vilkts garumā, vai kādam peļņas iespēju negribas zaudēt, vai vienam no strīdā iesaistītajiem vienkārši patīk dzīvot stresā, neķeroties pie problēmas saknes noskaidrošanas un konkrēta lēmuma pieņemšanas. Ir gadījumi, kad ļoti izdevīgi stāvēt uz kara takas, nevis panākt abpusēji izdevīgu izlīgumu. Te nu vietā būtu stāsts par divu privātmāju kaimiņienēm, kuras žoga dēļ, kas atdala viņu teritorijas, strīdējušās vairākus gadus un pat sakāvušās. Talkā aicināti abu pušu radi, draugi, pašvaldības policisti un domes pārstāvji. Abu sieviešu gadu laikā uzkarsušos prātus un vārdos neizsakāmo naidu vienai pret otru vēl nevienam nav izdevies izlīdzināt. Tas tikai uz brīdi tiek apslāpēts, padzīts pagrīdē. Viņas, šķiet, nemaz nespēj savu dzīvi iedomāties bez šī konflikta un tādēļ arī nevēlas neko mainīt. Jāsaka – par laimi! – šādu strīdnieku nav daudz.

Izlīgums, ja vien puses to vēlas, panākams kā civillietās, tā krimināllietās, tā jebkurā, arī sadzīviskā, konfliktā. Diemžēl daudziem trūkst informācijas par šo procesu vai arī ikdienas darbu rutīnā nemaz neienāk prātā izlīguma iespēja. Piemēram, gadījumos, kad noticis likumpārkāpums un viens nepilngadīgais otram skolā nozadzis mūzikas atskaņotāju. Ierosināta krimināllieta, bet nepilngadīgo likumiskie pārstāvji panākuši vienošanos par zaudējuma atlīdzību un vainīgais cietušajam atvainojies. Vienkārši sakot, samērā ātri, neejot garos lietas izmeklēšanas un tiesas ceļus, ir atjaunots taisnīgums, konflikts atrisināts, zaudējumi segti, vainīgais sapratis savu nodarījumu.

Manuprāt, lieliska iespēja, bet pirmstiesas un tiesas procesos esošo krimināllietu ievērojamais apjoms, arī civillietu skaits vis nevedina uz domām, ka mūsu sabiedrība būtu gatava konfliktus risināt mierīgā pārrunu un izlīguma ceļā. Modē pat nācis sauklis: "Ja tev kaut kas nepatīk, ej uz tiesu!" Sak, nekādas pretimnākšanas, sarunu un izskaidrošanās nebūs. Satiksimies pie tiesas galda, un "tad tik tu man redzēsi!". Jā, var jau arī tā. Var celt kašķi un negribēt vienoties "ne par kādu naudu".

Taču tiem, kas šādu iespēju apsver un sarunu ceļā vēlas panākt izlīgumu, tagad ir ļoti laba iespēja. Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālajā struktūrvienībā strādā speciāli apmācīts cilvēks, kurš vada izlīguma procesu starp pusēm. Nevis tiesā, kritizē, kaunina, bet palīdz nonākt pie abpusēji vēlama iznākuma. Un runa šeit nav tikai par krimināllietās iesaistītajiem apsūdzētajiem un cietušajiem. Dienesta darbiniece sacīja: "Ja cilvēks, apsūdzētā vai cietusī puse saņēmusi uzaicinājumu piedalīties izlīguma procesā, tad būtu ļoti svētīgi atnākt un paklausīties notiekošo. Tas jau būtu mazs solītis izlīguma virzienā. Lēmumu, ko darīt vai nedarīt, ikviens galu galā pieņems pats."