Kurzemes Vārds

22:34 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Izremontē pagasta ceļu

Ceļš, kas savieno Dzērvi ar Liepājas – Aizputes šoseju, ieguvis jaunu grants segumu, pastāstīja Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders.

"Tas ceļš faktiski vairs nebija kopjams, ūdenim nebija kur nolīt. Turklāt savulaik to noklāja ar grants un māla maisījumu. Sausā laikā vēl varēja iztikt, taču līdzko nolija lietus, ceļš vairs nebija lietojams," stāstīja A.Čanders.

Ceļa remontdarbi bija ieplānoti šā gada pašvaldības budžetā no Ceļu fonda līdzekļiem. Darbus veica firma "FKV", kas 4,5 kilometru garumā noņēma zālāja apaugumu, kā arī uzbēra jaunu granti. Kopumā šie remontdarbi izmaksāja 44 tūkstošus latu. A.Čanders norādīja, ka šajā ceļa posmā vēl nav izremontēti aptuveni divi kilometri. Tas tādēļ, ka pietrūka līdzekļu. Naudu šim mērķim plānots iekļaut nākamā gada Cīravas pašvaldības budžetā.


Būs kursi par produktu pārstrādi

Īstenojot projektu "Profesionālās apmācības – 2005–2006", Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīko kursus, kuros, mēnesi piektdienās piedaloties nodarbībās, klausītājiem būs iespēja apgūt prasības dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes lietās. Mācības sāksies 2.novembrī pulksten 9 un notiks Aizputē, Pasta ielā 1a.

Kursu galvenā speciāliste Vita Cielava "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka nodarbību pirmajā dienā paredzēts sniegt lauksaimniekiem priekšlasījumus par higiēnas prasībām, kas tiek izvirzītas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijai, kā arī izklāstīt Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo dokumentu prasības. 9.novembrī klausītāji uzzināšot, kā notiek ES un nacionālo normatīvo dokumentu prasību ieviešana dzīvē. Bet 16. un 23. novembrī kursu dalībnieki pievērsīšoties Eiropas noteikto vadlīniju principiem un to pielietošanai praksē. Katrā nodarbību reizē rīkos arī diskusijas.


Sagaidāmi grozījumi noteikumos

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlijā akceptētajos meliorācijas kadastra noteikumos. Tas darīts, lai uzlabotu kadastra pielietošanas efektivitāti, kā arī nodrošinātu elektroniskās datu bāzes izveidošanu un ieviešanu.

Pirmkārt, projektā ir precizēti dokumenti, kas vajadzīgi meliorācijas kadastra uzturēšanai, kā arī nosauktas institūcijas, kurām šie dokumenti iesniedzami gadījumos, ja meliorācijas sistēma nav reģistrēta kadastrā. Tāpat nosacīts, ka meliorācijas objektu tehniskos projektus, kā arī meliorācijas sistēmu norakstīšanas dokumentāciju turpmāk pievienos un uzglabās kadastra lietā. Tagad ir precizēti arī meliorācijas būvju galvenie rādītāji un kadastra plānos pielietotie apzīmējumi, piemēram, ūdens līmeņa regulēšanas būvēm – meniķiem, kritņiem, straujtekām un citām ierīcēm.

Izvērtējot meliorācijas kadastra kapacitāti, ministrija ierosinājusi, ka elektroniskās datu bāzes ieviešanas termiņš būs 2009.gada 31.decembris.


Ērzelis ķēves vairs neapciemo
Viktors Ulberts

Dunalkas pagasta "Purviņu" saimniece Marina Filatova pagaidām var atviegloti uzelpot – kaimiņu ērzelis, kas bija pasācis ciemoties pie viņas ķēvēm un vienu no tām arī aplecis, kopš pēdējā skandāla Purviņos vairs nav rādījies.

Jau rakstīts, ka Veltai Beķerei piederošais ērzelis šogad bija pasācis skriet uz septiņus kilometrus attālo "Purviņu" saimniecību, jo tur atrodas divas ķēves. Par šīm vizītēm saimniece M.Filatova nemaz nebija sajūsmā, jo ķēves tika gatavotas sportam. Viņas pacietības mērs bija pilns, kad izrādījās, ka vienu no ķēvēm ērzelis paguva aplekt, tādēļ zirgs ilgāku laiku sportam nebūs izmantojams. Līdz ar to radušies materiāli zaudējumi. M.Filatova rakstījusi dažādām instancēm, taču tās nebija spējušas novērst ērzeļa došanos brīvsolī. Līdz pēdējā reizē Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori V.Beķerei lika ērzeli kastrēt un piedraudēja zirgu konfiscēt, ja tas vēlreiz tiks redzēts klaiņojam savā vaļā pa pagastu.

"Es nezinu, vai ērzeli patiešām kastrēja. Pieļauju, ka ne. Taču katrā ziņā nu jau gandrīz mēnesis ir apkārt, un to te vairs neesmu manījusi. Iespējams, saimniece tur ieslēgtu telpās. Taču, ja ērzelis nav kastrēts, pavasarī viss sāksies no gala," secina M.Filatova.


Aukstums strādāt netraucē
Ilze Lanka

Kamēr ne viens vien daudzdzīvokļu mājas iemītnieks gaužas, ka ārā gaisa temperatūra jau sen sasniegusi atzīmi, kad vajadzētu sākt centrālo apkuri, bariņš mākslinieku brīvprātīgi uzturas telpās, kur pat var redzēt garaiņus nākam no mutes. Medzes pagasta Tāšu muižā norit mākslas simpozijs "Changing Felt".

Ārā gaisa temperatūra nokritusies līdz mīnus diviem grādiem. Zāle, koki apsarmojuši. Pie muižas novietotas trīs automašīnas, bet iekštelpās skan mūzika, valda mākslinieciska nekārtība un zema gaisa temperatūra. Pulkstenis rāda 10 no rīta, un pagaidām mākslinieki vēl nav sākuši strādāt. Viņi kalpu mājā vēl ietur brokastis.

Rezultāts vēl nav zināms

"Simpoziju rīkojām ar domu mainīt cilvēku priekšstatus, stereotipus. Man, piemēram, pirmais, kas nāk prātā, iedomājoties filcu, ir cepure, sega. Bet filcs ir mainīgs," Kaspars Lielgalvis, viens no simpozija organizatoriem, stāsta, kāpēc par izejmateriālu izraudzīts filcs.

Simpozijā piedalās 15 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas un Vācijas. Miķelis Fišers saka: "Pēc nodarbošanās esmu gleznotājs, likās interesanti pamēģināt. Un interesanti arī ir."

Mākslinieki strādā industriālā filca tehnikā. Tas nozīmē, ka darbus veido no jēlvilnas, pēc tam tos vedīs uz Rīgu, kur filca rūpnīcā mehāniski apstrādās. Vilnu nofiksēs, iestrādājot audumā, skaidro Kaspars. Viņš apgalvo, ka šo nevar nosaukt par sarežģītu mākslas tehniku: "Tā dod iespēju strādāt neprofesionāļiem."

Arī Miķelis nekad iepriekš ar šādu materiālu neesot strādājis, taču vienīgās grūtības pagaidām radot pacietība: "Pa šo laiku jau būtu uzgleznojis nezin cik gleznu!" Interesanti šķietot arī tas, ka nevar zināt, kāds būs rezultāts pēc tam, kad "izlaidīs caur aparātu Rīgā".

Skrien pa oglēm

Miķelis atklāj, ka "neliela diaspora, sekta" katru rītu dodas uz netālo dīķi peldēties. Bet Kaspars nesen simpozija dalībniekiem sarīkojis vēl brīnišķīgāku piedzīvojumu. Visu dienu kurināts milzīgs ugunskurs, ogles vēlāk sagrābtas četrus, piecus metrus platā takā, un māksliniekiem vajadzējis skriet pāri.

"Daži jau te desmit reižu skrēja," iestarpina Kaspars. Miķelis atzīstas: "Tā patika, ka nevarēju apstāties. Kad to dara, galvā ir lidojuma sajūta. Pēc tam kā pēc pirts – patīkams nogurums un gribas gulēt."

Turklāt skriešana pa gailošām oglēm esot veselīgs process, jo uz pēdām atrodas punkti, katrs atbilst kādam iekšējam orgānam. Līdz ar to notiek organisma attīrīšanās ar uguni. Sevišķi populāras šādas atrakcijas esot Lietuvā.

Bet vietējie par mākslinieku izdarībām īpaši nebrīnoties. "Viņi mūs saprot," apstiprina otrs simpozija rīkotājs Dāvis Līcītis. Viņš norāda, ka organizatoriski viss norit veiksmīgi. Lai arī muižā un kalpu mājā valda aukstums, mākslinieki nesūdzas. "Pie tā visa pierod," apgalvo Dāvis. Turklāt viņiem esot elektriskie sildītāji un daudz segu un džemperu. "Re, kur zirgs!" viņš pēkšņi izsaucas, pamanījis skatu aiz loga.

Sajūsminās par dabīgo vidi

Tāšu muižā simpozija rīkotāji iepriekš neesot bijuši. Atraduši to internetā. "Tā ir vizuāli ļoti skaista, nav eiroremonta, rigipsa, viss ir saglabājies autentisks. Te ir skaista, bagāta vide. Tālu prom no cilvēkiem, daba apkārt. Māksliniekiem šī vieta ir ideāla," plusus uzskaita Kaspars. Arī Miķelis sajūsminās: "Brīnišķīga vieta, skaista daba!"

Kaspars par atsaucību uzslavē arī muižas pārvaldnieku Juri Zviedrānu, kurš par telpu izmantošanu pat neprasot samaksu. Simpozijs norisinās no 15. līdz 28.oktobrim, un līdzekļus – 1000 latu – tam piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds. Kaspars min vēl vienu atbalstītāju – "Ogres trikotāžu", kas par salīdzinoši zemām cenām pārdevusi materiālus.

Bet jau sestdien pulksten 17 Tāšu muižā iecerēta simpozija laikā tapušo darbu izstādes atklāšana. Tā būšot apskatāma līdz pat 5.novembrim, arī darbdienās.


Iedziļināsies augkopībā
Pēteris Jaunzems

Jaunākās lauksaimniecības tehnikas izvērtējums. Tehnikas atbilstība dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Kāda ir kvalitatīvas augsnes apstrādes atdeve graudaugu audzēšanā? Par šiem un vēl citiem tematiem paredzēts runāt kursos, ko organizē Liepājas Lauku konsultāciju birojs.

Projektā "Profesionālās apmācības 2005–2006" paredzēts 32 stundu ilgs augkopības īsais kurss, kas notiks Liepājā, Bāriņu ielas 15.nama semināru telpā. Integrētās augu aizsardzības un augu slimību apkarošanas problēmas iztirzās Līga Vilka, par kaitēkļu apkarošanas metodiku runās Ilze Apenīte, bet ar bruto seguma aprēķināšanas kārtību lauku kultūrām iepazīstinās Inga Ansone. Pieredzē dalīsies arī Liepājas Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Vita Cielava. Viņa stāstīs par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem un to izmantošanas nosacījumiem. Veterinārijas lietpratēja Arta Cinkus analizēs nacionālā atbalsta īpatnības no 2007. līdz 2013.gadam.

Plānota arī praktiska nodarbība zemnieku saimniecībā. Ļoti iespējams, ka tie būs Vērgales pagasta "Gausēni".

Mācību sākums plānots 2.novembrī pulksten 10, bet to nobeigums notiks 21.novembrī.


Pauž uzskatus par pēršanu un ģērbšanās stilu skolā
Ilze Lanka

Lai runātu par to, vai skolā jāģērbjas lietišķi un vai vecākiem vajadzētu pērt savus bērnus, uz šās sezonas pirmo debašu turnīru Grobiņā pulcējās 21 komanda. Par to informēja Skolēnu interešu centra Debašu kluba vadītājs Guntis Viļumsons.

"Komandu skaits rāda, ka debates nav mirušas un tuvākajā laikā negatavojas mirt," priecājās G.Viļumsons. Viņš gan piebilda, ka pamaz dalībnieku bijis 5.–6. klašu grupā. Turklāt vairākiem potenciālajiem debašu turnīra dalībniekiem vajadzējis izvēlēties, kur piedalīties. 20.oktobrī vienlaikus notika arī jauno matemātiķu skolas nodarbība Liepājā un Kurzemes mazpulku forums Nīcā.

5.–8. klasēm bija uzdots debatēt par tematu "Skolā ir (nav) jāģērbjas lietišķi". Tie, kuri aizstāvēja pozīciju, ka tas ir jādara, teikuši, ka tādējādi skolēni izskatīsies kārtīgāki, skaistāki un gudrāki, būs disciplinētāki, turklāt tas palīdzētu mazināt nevienlīdzību. Bet opozīcija norādīja, ka lietišķā apģērbā nevarot izpaust savu personību, tas neattīstot stilu un gaumi, šādas drēbes esot arī dārgas. Turklāt – ja katru dienu ģērbsies svinīgi, svētkus vairs nevarēs atšķirt no ikdienas.

Grupā, kurā spēkiem mērojās 5.–6. klašu skolēni, uzvarēja Grobiņas vidusskolas audzēknes Daiga Siliņa un Baiba Leimante. 7. un 8. klašu debatētāju starpā par labāko tika atzīta Aizputes vidusskolas komanda – Kārlis Alsiņš un Gints Šefleris.

Bet vecākās grupas debašu turnīra dalībnieki iztirzāja tematu "Vecākiem vajadzētu (nevajadzētu) pērt savus bērnus". Atbalstošie argumenti bija tādi, ka pēršana ir tradīcija gan Latvijā, gan citur pasaulē, ka esam pērti paši, un vai tādēļ esam slikti cilvēki, turklāt tā esot efektīva un neaizstājama metode. Jaunieši neaizmirsa arī vārdu spēles – pēršanu pirtī noteikti nedrīkstot aizliegt. Bet opozīcija minēja, ka bērnu pēršana var izraisīt vēl lielāku vardarbību, ka pērtie gribēs atriebties, un ne jau visas tradīcijas ir vēlamas.

Un tā 9.–12. klašu grupā uzvaru guva Pāvilostas vidusskolas audzēknes Kristīne Hodakovska un Paula Sekača.

Bet individuāli labākās no tiem, kas neiekļuva finālā, bija Bārtas pamatskolas Debašu kluba dalībnieces Annija Eversone, Zanda Sīkle un Grobiņas ģimnāzijas skolniece Ilze Reinfelde.

"Dalībnieku vidū bija daudz iesācēju, tādēļ kopumā līmenis bija zemāks," vērtēja G.Viļumsons. Viņš pateicās ģimnāzijas direktorei Vizmai Vītoliņai par atvēlētajām telpām un mācību kabinetu saimniekiem par izpratni.


Sakas upe no nelikumīgiem tīkliem ir brīva
Pēteris Jaunzems

Kā katru rudeni, arī šogad vides draugi organizē akciju "Dzīvais ūdens". Tās gaitā pastiprināti tiek uzraudzīta Kurzemes piekraste un jūrā ieplūstošās upes, lai sidrabaini lāsojošās zivis varētu netraucēti iznārstot. Šīs nedēļas sākumā reidu pa Sakas lejteci pie Pāvilostas veica Jūras un iekšējo ūdeņu kontroles pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens un darbinieki.

Katra kontrole kā brīdinājums

Kad virs mežu galiem parādījās saule, bijām jau uz upes. Skatienam pavērās pārsteidzoša ainava. Gaisa temperatūra bija nokritusies krietni zem nulles. Spēcīgās salnas iespaidā piekrastes meldri un kārklu krūmi bija ietinušies mirdzošiem sarmas kristāliem rotātos tērpos, bet ūdens virsma kūpēja kā nupat vārīties sācis raganu katls. "Ass rīts," uzvilkdams nosalušajās rokās cimdus, raksturoja mūsu motorlaivas stūresvīrs.

Tādā laikā esot jābūt īpaši acīgam, lai saskatītu nelikumīgi iegremdētos tīklus. Spožajā rīta gaismā tos patiešām nav tik vienkārši pamanīt. Bez tam maluzvejnieki iemanījušies zvejas rīkus noslēpt, iegremdējot tos zem ūdens. Tomēr arī pret šādiem paņēmieniem inspektoriem esot savi līdzekļi. Laika gaitā viņi ir ielāgojuši vietas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, – zem tiltiem, upes līkumos un tās attekās, pie kuģu piestātņu balstiem, straumes sašaurinājuma vietās pie saliņām.

Labāku redzamību nodrošināt palīdz binoklis. Malu zvejnieku atmaskošanā pēdējos gados aizvien aktīvāk iesaistoties arī sabiedrības pārstāvji, akcijā rosīgi līdzdarbojas policisti un robežsargi. Tādēļ lielu izredžu tikt pie neatļautiem lomiem likumpārkāpējiem nav. Protams, visu izkontrolēt nekad neesot iespējams, taču droši varot sacīt, ka lielā apmērā maluzvejniecība vairs nav iespējama. Katrs tāds kontroles brauciens jau pats par sevi esot brīdinājums, ka tīklus likt nav jēgas, jo tik un tā tos atradīs un konfiscēs. Turklāt vēl būs jāmaksā arī prāva sodanauda.

Laši sāk kustēties

Kaut gan intensīvs lašu nārsts Liepājas pusē pagaidām vēl nav novērots, par nelikumībām zvejas lietās oktobrī jau sodīti četri zvejnieki, pastāstīja A.Priediens. Nārstojošas zivis esot manītas gan Ventā, gan arī piekrastē. Nārstu kavējot, jādomā, zemais ūdens līmenis un pagaidām vēl samērā augstā ūdens temperatūra.

Sektora vadītājs uzskata, ka gadu gaitā samazinājušās lašu nārsta iespējas. Vienai otrai mazajai Kurzemes piekrastes upītei, ko bija iecienījuši laši, tagad gandrīz pilnībā aizsērējusi grīva. Tas sakāms arī par nelielo Annupīti – daudzi pat piemirsuši, ka tāda vispār vēl pastāv. Tikai neliela urdziņa ieplūst jūrā.

Vides sarga atzinumus lielā mērā apstiprināja arī upē sastaptais nēģu zvejnieks Vairis Vaskops un viņa palīgs Tālis Ozols. Viņi teica, ka pāris nelieli lasēni oktobrī nonākuši viņu iegremdētajos nēģu murdos. Protams, tie esot palaisti atpakaļ upē, lai tie varētu turpināt dzimtas saglabāšanas misiju.

Abi pāvilostnieki mudināja zivju aizsardzības inspektorus neatlaidīgāk izsekot tos neģēļus, kas zivis cenšas iegūt, apdullinot tās ar elektriskās strāvas triecienu.

Piekrastes zvejai atņem nākotni

V.Vaskops vēl pērn kolēģu aprindās bija labi pazīstams arī kā enerģisks piekrastes zvejnieks, taču tagad savu darbību jūrā stipri sašaurinājis. Tīklus viņš met tikai pašpatēriņam – lai dabūtu kādu zivi, ko uzlikt uz pannas. Un nenožēlojot, ka šādi pārkārtojies, jo uzskata, ka limitu un termiņu sašaurināšanas dēļ rūpnieciskajai zvejai vairs nav perspektīvas. Ja tā turpināšoties, piekrastes zvejnieki drīz vien izzudīšot pavisam.

"Tos pieminēs tikai vēstures grāmatu lappusēs. Žēl gan, tā bija latviska nodarbe, bet citas perspektīvas nav. Jau tagad Pāvilostā no piekrastes zvejniekiem gruntīgāki ir palikuši tikai divi – Jānis Pētermanis un Jānis Vīgants. Visi pārējie strādā diezgan nelielā apjomā," viņš teica, neizslēdzot iespēju, ka, apstākļiem un noteikumiem mainoties, varētu atgriezties piekrastes zvejnieku pulciņā. Protams, ja to atļaus arī veselība, jo zvejnieka darbā nepieciešama izturība.

Nav izslēgts, ka vainīgs arī vējš

Toties upē, ja savu darbu pieprotot, vēl esot iespējams strādāt. Nēģu zveja, kam tagad tikai pats sākums, noritot normāli. Pavisam upē darbojoties četras zvejnieku komandas, kas regulāri apmainoties ar murdu izvietojuma vietām. Šīs nedēļas beigās V.Vaskops ieņemšot vietu pirmajā rindā. Tad lomi varētu būt prāvāki. Ja tos nemazinās rītenis, kas pašreiz pūš. Austrumu vējš nārstot ejošos apaļmušus dzenot atpakaļ jūrā. Šonedēļ, teica nēģu zvejnieks, lomus mazinot arī spīdīgais mēness, kas naktīs kā gaišs lukturis spīdot pie debesīm.

Saltajā rītā reizē ar pirmajiem gaiļiem bija cēlušies arī pāris makšķernieku. Vienu no tiem sastapām rosīgi darbojamies līkumā iepretim bijušajai Pāvilostas alus darītavai. Viņš pastāstīja, ka pagaidām notvēris tikai vienu asari. Tomēr vecais vīrs nenožēloja, ka tik agri izlīdis no gultas, jo tādā rītā atrasties pie dabas krūts esot patīkams piedzīvojums. Bet otrs makšķernieks, lai nebūtu vienmuļi, laivā līdzi bija paņēmis šuneli, kas, ieraudzījis mūs, vēlīgi vēcināja ar asti. Tajā pašā laikā pie jaunās zvejas kuģu piestātnes selgā mencu zvejā doties posās zaļi krāsotās "Deltas" komanda. Tas esot viens no Jāņa Pētermaņa firmas kuģiem, kam iegādāta arī licence strādāšanai atklātā jūrā.