Kurzemes Vārds

22:32 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Kā labāk saimniekot
Kirils Bobrovs

Dzīvojamā fonda apsaimniekošanas temats no mūsu laikraksta lappusēm, varētu sacīt, nenozūd. Reizēm pat šķiet, ka Liepājā šīs problēmas ir daudz asākas nekā citās valsts pilsētās. Ik dienu dzīvokļu jomā kaut kas notiek, iemesls informācijai vienmēr ir. Bet, ja gribas situāciju izzināt plašāk, tad rodas grūtības. Jo vairāk tādēļ, ka pat attiecībā uz dažām vienkāršām parādībām ir diametrāli pretēji uzskati, un reizēm pat grūti izlobīt patiesību.

Seminārs

Pirms divām nedēļām notika kārtējais pilsētas seminārs dzīvokļu saimniecības ekspluatācijas darbiniekiem. Galvenais bija energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu namos. Jautājumi, protams, aktuāli. Piemēram, Gatis Žogla no firmas, kas nodarbojas ar energoauditu, minēja veselu virkni interesantu datu, kurus ņemot vērā daudz ko var mainīt uz labo pusi. Tiesa, par liepājniekiem daudz aktuālākajiem siltuma zudumiem karstā ūdens apgādē runāt nebija paredzēts, taču tos nācās skart, atbildot uz tikšanās dalībnieku jautājumiem.

Mums ir laba pieredze. Aizvien vairāk kļūst namu, kuru iemītnieki noskaņoti saimniekot paši. Tikai Jaunliepājā to jau ir ap četrdesmit. Zaiga Mihailova no Klaipēdas ielas 108.nama pastāstīja, kādā secībā un kas pie viņiem darīts. Nākamajā mēnesī namam paliks 40 gadu. Tādēļ nomainītas visas komunikācijas, padomāts arī par jumta siltināšanu. Pašlaik problēmu neesot. Viss paveikts, atliek tikai norēķināties par kredītu. Tāda pati situācija Klaipēdas ielas 96.namā, kur par kooperatīva priekšsēdētāju ir Valentīns Mironovs. No sarunas ar viņu neviļus jāsecina, ka daudz kas atkarīgs no rakstura, kas neļauj sēdēt, rokas klēpī salikušam, no prasmes pareizi noskaņot nama iedzīvotājus, pārliecināt viņus par izvēlētā ceļa pareizību.

Nesen laikraksts jau rakstīja, ka Ventas ielā 4 uzsākta pirmā deviņstāvu nama pilnīga siltināšana pilsētā. Seminārā bija patīkami dzirdēt šeit nesen izveidotās biedrības valdes priekšsēdētāju Aleksandru Kločko. Viņš runāja lakoniski, mierīgi, lietišķi, taču vērsa īpašu uzmanību uz celtniecības darbu sadārdzināšanos. Vārdu sakot, jāsteidzas. Tādēļ arī maksa par nama uzturēšanu noteikta 36 santīmi par kvadrātmetru. Un labāk, viņš atzīmēja, paņemt vienu kredītu, nebīstoties lielās summas, nekā pēc kāda laika meklēt papildu līdzekļus kārtējiem darbiem. Pārliecinoši runāja par apsaimniekošanas organizāciju Siguldas ielas 17.namā.

Sūdzības

Daudzi apmeklētāji apnikuši redakcijai tādēļ, ka neko jaunu pastāstīt nevar. Ir problēmas ar siltumapgādi, labierīcībām, gružu savākšanu, dažādu izpratni patērētā ūdens apjoma ziņā un tā tālāk. Tas viss atkārtojas. Un tomēr, ja mūs par to neinformētu atkal un atkal, mēs par daudz ko arī nezinātu. Piemēram, Nākotnes ielas 10.māja. Tiesa, tā ir divdzīvokļu. Tagad tur jau sācies process, lai atdalītos no "Jaunliepājas". Šķiet, tai nevajadzētu atraidīt savus klientus tā iemesla dēļ, ka tur drīzumā nebūs ko apkalpot. Taču to darīt spieda tieši pārvaldes vadītāji. Tie atsūtīja paziņojumu, ka par vienu kvadrātmetru platības iekasēs 2 latus 78 santīmus – citādāk, sak, nepietiek naudas apsaimniekošanai. Un arī bilance šeit ar mīnusa zīmi. Pamatus, redziet, remontējām, un pagrabtelpas, jumts ir jāmaina utt.

Vistīrākās blēņas! Šo rindiņu autors pats redzējis tos pamatus, kas ieguldīti no lieliem granīta blokiem. Jebkurš speciālists pateiks, ka tādi pamati var izturēt ne tikai simt gadu, bet pat mūžīgi! Bet pagraba šeit vispār nav un nav bijis! Un to jau nekādi nevar nosaukt saudzīgākā vārdā kā par pierakstīšanu. Tā ir klaja ņirgāšanās. Klaja tādēļ, ka namu pārvalde parakstījusi to visu, nosūtot vēstuli iedzīvotājiem. Tādā kārtā bija pieļauta "Jaunliepājai" nevēlama informācijas noplūde. Mēs jau nemaz nerunāsim par tādiem sīkumiem, ka visus remontdarbus līdz šim, nelūdzot palīdzību, paveica paši iedzīvotāji. Tādā kārtā bilance ar mīnusa zīmi pat ne daļēji, bet pilnīgi ir izzīsta no pirksta.

Līgu Zeltiņu no O.Kalpaka ielas 88.nama negaidīti nobiedēja. Pēdējā maksas paziņojumā – par septembri – bija pat firmas "Creditreform" zīmogs. Šī firma nodarbojas ar parādu izsišanu un tai ir attiecīgs līgums ar namu pārvaldi. Kaut gan Līga Zeltiņa maksājumus vienmēr veica laikus. Bet noslēpums ir šāds: maksa ar septembri namā bija paaugstināta no 24 santīmiem līdz 30. Bet paziņojumā minēti 66 santīmi, un šādam tarifam iedzīvotāji, protams, nepiekrīt. Ir zināms, ka privatizētajam dzīvokļu fondam maksu var paaugstināt arī bez Sabiedrisko pakalpojumu regulatora piekrišanas. Taču vajadzēja sarīkot sapulci, panākt piekrišanu, fiksēt šādas izmaiņas protokolā. Iespējami taču arī alternatīvie varianti. Un var papētīt, kam tieši nepietiek naudas. Piemēram, mainīt jumtu šeit, kā uzskata nama iemītnieki, ir pāragri.

Šo rindiņu autors pastāstīja par šo gadījumu Mājokļu aģentūras reģionālās nodaļas vadītājam Jānim Gailim. Viņš burtiski sāka smieties: tas taču nelikumīgi! Pasmējās arī Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs Artis Rimma: nu, tas taču par daudz!

Mēs mazliet aizvainojām Jelgavas ielas 7.nama iedzīvotājus. Šajā mājā izveidota apsaimniekošanas sabiedrība, taču namu pārvalde ar to vēl nav norēķinājusies, it kā esot liela pierakstīšana. Taču, ja runa ir par zādzību, tad tā vispirms jāpierāda. Tādēļ mēs neko neapgalvojām, taču vienā no laikraksta septembra numuriem minējām piemērus, ka šajā namā norakstīta nauda par darbu, kuru neviens nav redzējis. Aizvainojums bija tādēļ, ka minētie piemēri bija pārāk niecīgi – no 2 līdz 7 latiem. Bet iedzīvotāji gaidīja, ka būs minēti arī pierakstītie tūkstoši.

Gribētos, lai viss, kas pienākas namam, tiktu atdots. Taču mēs diemžēl nezinām, kā apmierināt piemēra pēc minētās pretenzijas, šķiet, ka nav tāda mehānisma.

Sapulces

Daudz kas atkarīgs ne tikai no iedzīvotājiem un viņu aktivitātes – tā tas bija arī pagājušajos laikos. Pašlaik uz daudzdzīvokļu namu vienkāršajiem iemītniekiem gulstas viss pašvaldības ilgajos gados nepaveiktais. Tādēļ aizvien biežāk nākas dzirdēt par sapulču norisi vienā vai otrā vietā. Attieksme pret tām visai skeptiska. Visai grūti iedvest ticību tam, ka no mums kaut kas atkarīgs. Kolektīvisms padomju varas gados atšķīrās ar to, ka jau iepriekš viss bija izlemts, un arī šis apstāklis atstāj iespaidu. Nereti jādzird replikas, sak, arī bez manis tur visu nolems, kā vajag vai kā grib namu pārvalde, tādēļ neiešu, iztiks. Diemžēl tas notiek arī labvēlīgajos namos, kur jau sen saimnieko bez jebkādiem norādījumiem.

Nesen man atkal bija saruna ar dzīvokļu biedrības "Lielā 12" izpilddirektoru Aivaru Jansonu. Vajadzēja palielināt maksu par nama uzturēšanu, lemt par gaidāmo remontdarbu secību, piemēram, pienākusi kārta jumtam. Taču viņš pažēlojās, ka nepieciešamo kvorumu nekādi neizdodas sapulcināt. Mēdz būt, protams, objektīvi neierašanās iemesli, taču ir arī prozaiskā vienaldzība. Septembrī tādā kārtā neizdevās, jāmēģina sapulcināt iedzīvotājus vēlreiz. Likums šādos gadījumos atļauj pieņemt lēmumu minimālas apmeklētības gadījumā, lai tad vaino paši sevi. Taču tas nebūt nav labākais ceļš. Jo vēlāk kāds noteikti pārmetīs, ka viņš neko par lēmumu nezina un to neatbalsta.

Namu pārvaldes "Jaunliepāja" projektu vadītājs Gunārs Stankevičs nesen pastāstīja par situāciju, kāda izveidojusies O.Kalpaka ielas 101.namā. Tik ļoti šīs mājas iedzīvotāji gribēja sapulcēties, lai pieņemtu visbūtiskāko lēmumu, uzaicināja namu pārvaldes pārstāvi. Šķita, ir vēlēšanās izveidot savu pārvaldi. Un, lūk, beidzot paziņoja tikšanās laiku un vietu. Taču no 45 dzīvokļu iemītniekiem sapulcē ieradās… tikai 5. Šeit jaušama raksturīga nākamās apsaimniekošanas prakses iezīme.

Visbiežāk namu pārvaldes dzīvokļu fondā dzīvojošiem piedāvā par kaut ko balsot. Pašlaik, piemēram, neatlaidīgi iesaka balsot par citas metodikas izmantošanu siltuma zudumu aprēķiniem karstā ūdens piegādē. Bet kādēļ mēs nebalsojām par tagad spēkā esošo metodiku, kuru bez liekām runām ieviesa reizē ar siltummezglu ierīkošanu? Atbilde: nevajadzēja balsot, jo tās izmantošanai bija tikai ieteikuma raksturs! Iespējams, ka pašlaik aprēķins ir tāds, ka jauno lēmumu vai nu nobloķēs kāds no šaubīgajiem, vai arī, kā minēts iepriekš, ieradīsies pieci cilvēki.

Tehniskais stāvoklis

Ja mūsu laikraksts iepriekšējos gados aicinātu liepājniekus neprivatizēt savus dzīvokļus vai būtu bijuši kaut vai mājieni to nedarīt, daudzi uzskatītu, ka šāda pieeja ir nepieļaujama. Un velti. Mēs pasteidzāmies ar privatizāciju. Tādēļ, ka dzīvokļus pieņēmām kā pilnvērtīgus, kaut gan patiesībā tie bieži vien nebija pienācīgā tehniskā stāvoklī. Ne tikai dzīvokļi! Pat veseli nami. Un notika tas, kam bija jānotiek. Nācās dibināt biedrības un sabiedrības un uzņemties visus izdevumus. Tādēļ, ka kaut kur nesaņem siltumu, kaut kur bojāts viss jumts utt.

Tātad nākas vērt vaļā maku. Jebkurš situācijas zinātājs iebildīs – naudas taču nav ne tikai pašlaik, bet tās nebija arī toreiz! Piedodiet, vajadzēja meklēt. Šim nolūkam mums vietējā vara tieši arī ievēlēta. Varbūt jau toreiz – privatizācijas sākumā – vajadzēja celt tarifus par kvadrātmetru, nevis uzticēt šīs svarīgās funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Un bija taču visai prāvi līdzekļi no jau minētās privatizācijas. Kur tie izmantoti?

Nama tehniskais stāvoklis – visai ietilpīgs jēdziens. Savulaik bija runa par to, ka katram namam ir jābūt savai tehniskajai pasei, pēc kuras uzreiz redzams, kas nepieciešams objekta sakārtošanai. Tad arī prasības būtu konkrētas, bet, iespējams, kāds atteiktos arī no privatizācijas vai no neatkarības pasludināšanas namā. Baiļu dēļ.

Pienāks diena, kad namu savā aprūpē pārņems kāda firma vai paši iedzīvotāji. Tad vajadzēs atbildēt arī par namam līdzās esošajām ietvēm, gan par asfaltu, gan par autostāvvietām. Vai arī, lūk, kaimiņu namā ierīkots kondicionētājs bez ūdens novadīšanas, tas mitrina sienu un pamatus. Mūsu Būvvalde ir stingra tikai vārdos, bet sarīkot reidu tai prātā neienāk. Sīkums, taču kādam kādreiz nāksies arī šeit uzlabot tehnisko kārtību. Droši vien divu ķieģeļu balstu sabrukšana Klaipēdas ielā 104 nav sīkums. Var vainot nekvalitatīvajā darbā padomju celtniekus, taču jāatbild tomēr ir apsaimniekotājam, kas pieņēmis šādu namu. Tādēļ tūkstoškārt taisnība Reiņu meža ielas 18.nama valdes priekšsēdētājai Ilgai Pagājevai, kura aicina paveikt namā maksimāli iespējamo vēl pirms patstāvības iegūšanas.

Tas ir nonsenss – dzīvot bez karstā ūdens, kā tas ir divos namos Grīzupes ielā. Vai bez siltummezgla, kā to vēlējās iedzīvotāji Krūmu ielā 30. Lūk, jums apzināts nama tehniskās kārtības pasliktināšanās paraugs. Droši vien pienāks arī laiks pārņemt namus, kurus postījuši tā dēvētie vandaļi. Tur kur pilnīgi salauztas margas kāpņu telpās, izlauzts gružu vads. Tas, protams, nedarbojas, taču jebkuru caurumu aiztaisīšanai nenoliedzami vajadzīga nauda. Taču reizēm attiecības ar namu pārvaldēm ir tik sliktas, ka iedzīvotājus nekas vairs neattur no atdalīšanās, kā tas bija Mežu ielā 41.

Tiesiskais aspekts

Mēs zinām, ka, pieņemot nopietnus lēmumus, vienmēr svarīgi ievērot tiesiskos aktus. Stingri jāievēro zināmi noteikumi, arī dibinot privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības. Ja kāds tos nezina, tad tam sniedz konsultācijas. Jo nekādas atkāpes šādos gadījumos nemēdz būt. Tas ir kas līdzīgs pirmajai stundai.

Siltumu un karsto ūdeni daudzdzīvokļu namos piegādā saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp lietotāju un piegādātāju. Taču šeit jāuzsver, ka dzīvokļa īpašnieks nav nekāds lietotājs. Tā ir pavisam beztiesiska persona. Lietotājs ir tas, kurš noslēdzis līgumu ar piegādātāju, bet maksa par pakalpojumiem tiek iekasēta pilnīgi likumīgi – pēc tarifiem, kurus apstiprinājis Sabiedrisko pakalpojumu regulators pēc skaitītājiem.

Taču tūdaļ rodas arī jautājumi: kādēļ Ministru kabineta noteikumi par siltummezglu un skaitītāju ierīkošanu Liepājā netika izpildīti laikā? Nebija naudas? Un kādēļ tagad jāiet uz sapulci un jābalso par siltummezglu, ja MK 1995.gada 28.februāra noteikumos Nr.41 minēts, ka visus rekonstrukcijas darbus lietotājam piederošajos tīklos un sistēmās jāveic uz tā rēķina? Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš saka, ka šie noteikumi jau novecojuši, tas ir jāsaprot un jāņem vērā. Taču tos neviens nav atcēlis! Kā lai apklusina tos, kuri atsaucas uz tiem? Bet jaunus pieņemt neviens negrib. Iedzīvotāji, namu pārvalžu nepareizi orientēti, risina samilzušās problēmas paši, neiedziļinoties likumu niansēs. Un vēl gandrīz katrā namā ir neprivatizētie dzīvokļi. Diemžēl pašvaldība visbiežāk cenšas izvairīties no to apkalpošanas. Tiesa gan, domes izpilddirektors Edgars Rāts nesen kā amatpersona mūsu laikraksta lappusē apgalvoja pretējo. Tātad, ja kas – visus jautājumus adresējiet viņam.

Sīkumi un nebūt ne sīkumi

Vairākos namos iedzīvotāji sāka runāt par alternatīvo tāmnieku meklējumiem, jo namu pārvaldes angažētie speciālisti pieļauj kļūdu pēc kļūdas – te ievilka nama pagrabtelpās instalāciju, kas divas reizes garāka par pašu namu, te jaunās durvīs ieskrūvēja 240 skrūvju. To arī apliecināja sertificētā tāmnieka paraksts. Iespējams, ka viņš ir sertificēts ar kādu mistisku pārspīlējumu?

* * *

Vai nav anahronisms tas, ka pilsētā vēl joprojām ir pietiekami daudz dzīvokļu, kuros nav ūdens skaitītāju? Raksta sākumā minētajā seminārā domes priekšsēdētāja vietnieks G.Ansiņš sacīja, ka dažādām komunālajām vajadzībām mūsu pašvaldība gaida miljonu Eiropas naudas. Tā paredzēta teritoriju labiekārtošanai. Bet vai nebūtu labāk bez maksas ierīkot skaitītājus visiem, kam to vēl nav? To trūkums ir tīrs nonsenss.

* * *

Bieži jautā, kā ierīkot skaitītājus katram radiatoram. Šāds lēmums iespējams, kaut arī Liepājā pagaidām nav guvis īpašu pielietojumu. Lieta tāda, ka, šādi ietaupot, vajadzēs maksāt par zudumiem dzīvokļos un namu tīklos. Radīsies jauna metodika, kura daudzus arī droši vien neapmierinās. Labāk pāriet uz horizontālo siltumnesēja piegādi ar dzīvokļu skaitītājiem, kā to nesen darīja Graudu ielas 43.nama iedzīvotāji. Bet par radiatoru skaitītājiem pie mums aģitē sabiedrība "NamServiss", kas atrodas Zivju ielā 2–213. Varbūt ir jēga nodarboties arī ar tiem, īpaši tādēļ, ka mūs sagaida jauns dārdzības slieksnis.

* * *

Ātrs kontakts ar namu apsaimniekojošo subjektu nenoliedzami ir svarīga lieta, un, kad mēs rakstījām par namu pārvaldes "Vecliepāja" pārcelšanos uz jaunajām telpām, tad zinājām, ka būs arī protestētāji – visiem neiztapsi. Toreiz laikrakstā bija teikts, ka garām Tukuma ielai, kurp pārcēlies kantoris, kursē gan tramvaji, gan autobusi. Kāda lasītāja atsūtīja noliegumu – no E.Tisē ielas ezermalā līdz namu pārvaldei "Vecliepāja", sak, nekursē neviens transporta veids. Taču sūdzību droši vien būtu daudz vairāk, ja namu pārvalde būtu izvēlējusies telpas tieši E.Tisē ielā, tuvāk replikas autores dzīvesvietai.

* * *

Sludinājumus par dzīvokļu pārdošanu var lasīt arī tikai prieka pēc. Un tad pēkšņi var atklāt, ka dzīvoklis Tosmarē nebūt nav lētāks par dzīvokli "Laumas" rajonā vai Ezerkrastā. Bet Tosmares namos taču nav karstā ūdens! Tātad nepadomāja, ka šādas mītnes prestižam ir jābūt citam. Tāpat kā nepadomāja arī tie, kuri pēc savas iniciatīvas nolēma atteikties no karstā ūdens Zaļajā birzī! Jo cenu diferenciācija nekustamajam īpašumam kādreiz tomēr notiks.

* * *

Un vēl kādam sen bija laiks padomāt par liftu problēmu. Lifti noveco, zaudē savus resursus. Saka, ka pašlaik tiem dokumentāli pagarina mūžu par gadu, tad vēl gadu. Un ko, interesanti, izdomās atdalītajā namā iedzīvotāji, lai nomainītu liftu? Vai tiešām tas paredzēts pieņemšanas un nodošanas aktos? Vai nenāksies prasīt no visiem iedzīvotājiem žēlastības dāvanas? Otrajos stāvos dzīvojošie tūdaļ iebildīs, ka liftu neizmanto. Agrāk vajadzēja par to domāt! Tādēļ arī droši vien bijušais pilsētas galvas vietnieks Tālivaldis Deklaus seminārā sacīja: "Slīcēju glābšana – pašu slīcēju rokās." Tas nebūt nav smieklīgi, jo viņam ir absolūta taisnība!