Kurzemes Vārds

06:15 Trešdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Māju apsaimniekošanas tirgū
Valērijs Agešins, 9.Saeimas deputāts

Es pats dzīvoju parastā piecstāvu mājā un par dzīvojamā fondā notiekošo zinu pēc personiskas pieredzes, nevis no citiem cilvēkiem kā, piemēram, daži Pilsētas domes deputāti. Gan jaunajās māju apsaimniekošanas biedrībās, gan pašvaldības pārziņā palikušajā fondā daudzi jautājumi tiek nerisināti tā, kā gribētos. Esmu piedalījies arī atsevišķu māju iedzīvotāju sapulcēs, un man ir aktīva sarakste ar daudziem liepājniekiem, ierēdņiem, namu pārvalžu darbiniekiem, Pilsētas domes amatpersonām.

Man kā Saeimas deputātam adresētie jautājumi jau plūst līdzīgi lavīnai. Lūk, tikai dažas no manu korespondentu adresēm: Mežu ielā 29, 31b, 41, 43, 45, 47, Krūmu ielā 30, 42, 59, O.Kalpaka ielā 103, Ventspils ielā 53, 55, Sakņu ielā 2, 10, 12, Celmu ielā 5, Siļķu ielā 11, Šķēdes ielā 3, Piltenes ielā 10, M.Ķempes ielā 12. Tas rāda, ka Liepājas domnieki strādā neapmierinoši. Iedzīvotāji tos nepazīst vai arī neuzticas tiem. Kaut gan ar pašvaldības lietām jānodarbojas pašai domei, nevis valsts likumdošanas orgānam. Daudzi stāsta par naudas norakstīšanu pēc tā saucamām tāmēm. Iedzīvotāji ziņo namu pārvaldēm par pierakstījumiem, taču atsaucību nerod. Kaut gan daudz kas atkarīgs no situācijas un cilvēku tiesiskās aktivitātes.

Neglīti iznāca ar dzīvokļu privatizāciju. Un ne tikai Liepājā, bet gan visā valstī. Vispirms iedzīvotājiem piedāvāja nopirkt savu mājokli par sertifikātiem, bet pēc tam atstāja likteņa varā ar mājas apsaimniekošanas problēmām, kuras netika atrisinātas pirms nodošanas privatizācijai. Kaut gan rīkoties vajadzēja pavisam citādāk – vispirms bija jāsakārto dzīvojamais fonds, pēc tam dzīvokļi jānodod privatizācijai un beigās jānodibina dzīvokļu īpašnieku biedrības. Tāpēc daudzas mājas palika bez iekrātiem līdzekļiem remontdarbiem, jo esošie līdzekļi nereti izkūpēja pavisam nesaprotamā veidā. Kad īpašnieki pārņem māju savās rokās, viņi saskaras ar to, ka nav naudas izdevumu segšanai. Bez tam pie mums pastāvīgi palielina komunālo pakalpojumu tarifus, kas burtiski žņaudz iedzīvotājus. Nav arī skaidrības par siltuma zudumu pamatotību. Gandrīz katrā mājā ir arī neprivatizēti dzīvokļi, tas ir pašvaldības īpašums, un tā apkalpošana jānodrošina pašvaldībai.

Manuprāt, pašlaik ir pāragri runāt par namu pārvalžu privatizāciju. Tās vēl dominē savā darbības jomā, un to privatizācija izraisīs negatīvas sociālās sekas. Jo dzīvokļu īpašnieki taču nevar izvēlēties uzņēmumus, kas nodarbojas ar dzīvokļu apkalpošanu, un iedzīvotāji būs spiesti piekrist jebkurām tagadējo apsaimniekotāju prasībām. Pēc manām aplēsēm, 95 procenti iedzīvotāju izsakās pret namu pārvalžu privatizāciju.

Kopumā es atbalstu dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšanu. Taču tām vajadzētu nodrošināt konkrētas garantijas, ka tiks saglabāts maksas lielums par to dzīvojamo māju apkalpošanu. Daudzi rīdzinieki, kas izveidojuši šādas biedrības, arī ne visai apmierināti ar situāciju. Viņus apkalpo privātfirmas, un apsaimniekošana kvalitāte nav labākā, bet šo uzņēmumu pārstāvji atsaucas uz to, ka viņi atrodas nevienlīdzīgās pozīcijās ar namu pārvaldēm, kuras savā laikā atbrīvoja no zemes nodokļa. Bet likumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas tika piedāvāts 2002.gadā, tā arī nav pieņēmis Saeimas vairākums.