Kurzemes Vārds

22:35 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai doršas pārvērtīs par zelta zivtiņām?
Pēteris Jaunzems

Mencas, ko Kurzemes piekrastē dēvē par doršām, izsenis barojušas piekrastes zvejniekus un viņu ģimenes. Namsaimnieces apgalvo, ka to sagatavošanas recepšu skaits ne tuvu nav salīdzināms ar citām zivīm. Doršas iespējams gan kūpināt, gan cept, gan vārīt un sautēt. Tāpat, saulē un sāļajā jūras vējā izžāvētas, tās spēj kļūst par delikatesi, ko uzkodā ar alu gatavi baudīt pat karaļi.

Taču tagad mencu ieguvei Baltijas jūrā draud pielikt treknu punktu. Ar katru gadu to nozveju aizvien vairāk ierobežo. Arī nākamais gads šajā ziņā nesolās kļūt labāks. Kaut gan pētījumi liecina, ka mencu pagaidām netrūkst, aizliegumi tās zvejot tiek pamatoti ar dažu zinātnieku izteiktajām bažām, ka šo zivju krājumi jūrā tomēr sarūk. Tieši šonedēļ Luksemburgā notiek Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru apspriede, kurā spriež par zvejas iespējām Baltijas jūrā. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze šajā sakarībā pauda bažas, ka izskanējušais priekšlikums samazināt mencu nozveju par 15 procentiem Latvijai nekādi nav pieņemams. Tas radītu krīzi zvejniecības nozarē, jo lielākā mūsu valsts piekrastes un jūras zvejnieku daļa savu darbību balsta tieši uz mencu zveju un šiem cilvēkiem jau šobrīd neklājas viegli. Ministrijā arī uzskata, ka nepamatoti un nepārliecinoši ir Eiropas Komisijā izteiktie argumenti, ka zvejas iespēju samazināšana palīdzēs ierobežot nelegālo zveju. Jāteic, ka ar šādu nostāju mēs neesam vienīgie. Nesen presē bija lasāma informācija par varen plašām zvejnieku protesta akcijām Polijā. Tur palikt bez darba ir apdraudēti aptuveni 5000 zvejnieku, kas negrib samierināties ar likteni un aizliegumu strādāt savā arodā.

To, cik patiesi ir ministra vārdi, atspoguļoja piekrastes zvejnieku un vietējo pašvaldību vadītāju sanāksme, kas aizvadītās nedēļas vidū risinājās Pāvilostā. Debatēs izskanēja atzinums, ka ne tikai sažņaugtie limiti ietekmē piekrastnieku darbību. Par to, lai viņiem strādāt kļūtu smagāk, centīgi gādājot arī vietējo institūciju bāleliņi. Nupat izziņota prasība, ka mencu zvejas tīklu platums turpmāk nedrīkst pārsniegt divus metrus, kaut gan līdz šim bija atļauts pielietot trīs metrus platu linumu. Turpat tikšanās reizē izdevās noskaidrot, ka jaunieviesuma autortiesības pieder Vides ministrijas amatpersonām, kas tādējādi rūpējoties par lašu populāciju.

Māc aizdomas, ka, gādājot par lašiem, šoreiz ir aizmirsts par cilvēkiem. Izsludināt jau var daudz ko, taču, to darot, jārēķinās ar reālajām iespējām. Dažu mēnešu vai pat nedēļu laikā iegādāties prasībām atbilstošus tīklus, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem, nav iespējams. Zvejas rīki nemaksā desmitus, bet gan simtus latu, kuru zvejnieku kabatās nav. Jāņem vērā, ka pārkārtošanās uz jaunajiem tīkliem negatīvi ietekmēs mencu limitu apguvi. Un tas ir kā koks ar diviem galiem, jo Eiropas Savienība tikai gaida, kad mencu zvejas kvotas netiks izmantotas. Tiklīdz tā notiks, sekos paziņojums par limitu samazināšanu, līdz beigu beigās mencas kļūs līdzīgas zelta zivtiņām, kuras, kā Puškina pasakā atainotais vecis, varēsim vaņģot tikai tam nolūkam, lai palūgtu tām sakārtot piekrastē sabrūkošās būdas.