Kurzemes Vārds

05:50 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sports

Matīss Burģis debitē Vācijas Bundeslīgā
Andris Sudmalis

Šās nedēļas sākumā Liepājas galda tenisa audzēknis Matīss Burģis savas komandas TTC "Zugbrucke Grenzau" sastāvā debitēja Vācijas Bundeslīgā, turklāt grobiņnieka pārliecinošais sniegums sekmēja viņa komandas uzvaru.

Komandas galvenais treneris bija plānojis, ka Matīss Bundeslīgā varētu uzspēlēt nedaudz vēlāk, taču komandas otrās raketes Čonga Juka saaukstēšanās Austrijas "Open" laikā lika mainīt šos plānus. Tikai dienu pirms spēles Matīss uzzināja, ka viņam būs jāpiedalās Vācijas augstākās divīzijas spēlē pret TCV "Gronnen" – komandu, kas šosezon jau ir pamanījusies sagādāt zaudējumus Vācijas galda tenisa vadošajām komandām, pie kurām ir pieskaitāma arī Burģa vienība. Ņemot vērā pēdējā brīža izmaiņas sastāvā, "Zugbrucke Grenzau" vadītāji pirms spēles plānoja, ka neizšķirts 5:5 šajā reizē izbraukumā būtu labs rezultāts, taču cīņa Matīsa komandai izvērtās krietni sekmīgāka.

Vispirms dubultspēlē pārī ar pieredzējušo Polijas sportistu, pasaules pieaugušo ranga 35.numuru Lucjanu Blaščuku, Matīss spraigā cīņā izcīnīja uzvaru ar 3:2, bet vienspēlē grobiņniekam veicās vēl labāk.

Burģa pretinieks bija kādreizējais Vācijas junioru izlases līderis Stefans Mengels, kas pasaules rangā mūsu sportistu apsteidz par aptuveni 150 pozīcijām, taču tas Matīsam neliedza izcīnīt pārliecinošu panākumu ar 3:0.

Burģim tika uzticēts aizvadīt arī savas komandas pēdējo spēli šajā mačā, un Latvijas pārstāvis jau gandrīz bija izcīnījis panākumu arī tajā, bet paralēli notiekošajā mačā Matīsa komandas biedrs svinēja uzvaru, nodrošinot savējiem izšķirošo pārsvaru ar rezultātu 6:3, līdz ar to mūsu sportista spēle tika pārtraukta.

Savukārt Vācijas Bundeslīgas apskatnieki, analizējot pēdējo kārtu, īpaši izcēluši M.Burģa sniegumu, uzsverot, ka čempionāta debitants ar pārliecinošu sniegumu lielā mērā ir sekmējis savas vienības panākumu.

Līdz šim Burģis sekmīgi bija cīnījies vienīgi kluba otrās komandas sastāvā, kas piedalās vienā no Vācijas reģionālajām līgām, un visās savās iepriekšējās cīņās ir izcīnījis vienīgi panākumus.

Šodien Burģis dodas uz Franciju, lai piedalītos "French Open" U–21 vecuma grupas un pieaugušo turnīros, bet šā gada pēdējais nozīmīgais individuālais starts viņam ir paredzēts decembrī ASV, kur norisināsies pasaules junioru čempionāts.


Godam startē Dānijā
Miks Kuncītis

No starptautiskām sacensībām Nikēbingas pilsētā Dānijā atgriezušies Liepājas Kompleksās sporta skolas trenera Viktora Livdāna audzēkņi.

Vislabāk no mūsējiem veicās Marekam Garbaram (līdz 42 kg), kurš, uzvarot visās četrās cīņās, pelnīti stājās uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Pēc ilgāka pārtraukuma mačos startēja arī viens no mūsu pilsētas labākajiem grieķu–romiešu cīņas pārstāvjiem – Jānis Rērihs (līdz 69 kg). Viņš vienas dienas laikā aizvadīja septiņas cīņas un zaudējuma rūgtumu izjuta tikai finālā, taču arī sudrabs tik ievērojamā konkurencē ir labs sasniegums. Vēl līdz finālam aizkļuva arī Toms Treihlers (līdz 35 kg), tomēr arī viņam pēc trim priekšsacīkstēs aizvadītājām cīņām pietrūka spēka. Dānijā startēja vēl trīs liepājnieki – viņi šoreiz palika bez godalgām.

Sportistu treneris V.Livdāns bija ļoti apmierināts ar iespēju piedalīties šāda veida turnīrā, kas pulcē tik daudz dažādu valstu komandas un kopskaitā vairāk nekā 250 dalībnieku. "Konkurence par vietu uz goda pjedestāla bija ievērojama, par to liecina Rēriha septiņas vienā dienā aizvadītās cīņas, teica Livdāns.


Kas notiek Liepājas sportā
Cīņas sporta spēks slēpjas perifērijā
Andris Sudmalis

Kad tiek runāts par masveidīgākajiem sporta veidiem Liepājā, parasti piemin populārākos komandu sporta veidus – futbolu, hokeju un basketbolu. Vismaz 100 audzēkņu nodarbojas vēl vairākos sporta veidos, bet no individuālajiem sporta veidiem uz masveidīgākā statusu var pretendēt cīkstoņi.

Tiesa, zem apzīmējuma cīkstoņi, slēpjas četri radniecīgi, bet tomēr arī atšķirīgi sporta veidi: grieķu–romiešu cīņa, brīvā cīņa, džudo un sambo, turklāt arī mūsu pilsētā laušanās prasmi apgūst ne tikai zēni, jaunieši un vīri, bet arī daiļā dzimuma pārstāves, kopskaitā ap 280 cilvēku, kas trenējas astoņu speciālistu vadībā. Bez tam vairāki vecāko grupu audzēkņi plāno iegūt augstāko izglītību, lai vēlāk atgrieztos savā skolā jau treneru statusā.

Tas ir visnotaļ ievērojams skaits, lai cīkstoņi varētu domāt arī paši par savu sporta skolu, bet viņi atrodas Liepājas Kompleksās sporta skolas paspārnē, kuras direktors Naums Vorobeičiks, starp citu, ir savs cilvēks, jo ir Latvijas Cīņas sportu federācijas senators, kurš atbild par bērnu un jauniešu sportu Kurzemē.

Cīņas sporta veidu galvenā bāze mūsu pilsētā ir sporta zāle Graudu ielā, kurā lielākoties trenējas šī sporta veida elite, bet jau nedaudz vairāk nekā pēc pusgada par cīkstoņu galveno dislokācijas vietu kļūs jaunceļamais daudzfunkcionālais sporta komplekss, kurā ir paredzētas vietas gan grieķu–romiešu un brīvās cīņas pārstāvjiem, gan džudistiem un sambistiem. N.Vorobeičiks raksturojot gaidāmo pārvākšanos, saka, ka pašreizējie, ne sevišķi labie apstākļi tiks nomainīti pret citiem, daudz labākiem. Tas nozīmēs, ka grieķu–romiešu un brīvās cīņas pārstāvji uz jauno kompleksu pārcelsies no Graudu ielas zāles, bet džudo un sambo pārstāvji – no Celtnieku kompleksa administrācijas ēkas. Tādējādi labākajiem sportistiem noteikti uzlabosies treniņasptākļi, bet papildu telpas netiks iegūtas un arī jaunās zāles būs pārslogotas. Tādējādi netiks pamestas arī citas zāles, kurās šobrīd nodarbojas dažādu cīņas sporta veidu pārstāvji – 3.pamatskola, kā arī 7.vidusskola un 8.vidusskola. Tiesa, lai arī šajās mācību iestādēs apstākļi nav pilnīgi piemēroti šim sporta veidam, nodarbības tajās dod cīkstoņiem ļoti daudz labuma, varētu pat teikt, ka tieši treniņu grupas, kas nenodarbojas pilsētas centrā vai tā tuvumā, ir cīņas sporta popularitātes un spēka avots.

"Kādreiz daudzās Latvijas pilsētās sporta dzīvi centās saistīt ar vienu centru, uz kuru visi bērni devās no savas pilsētas daļas. Taču prakse pierādījusi, ka sporta zālei bērniem ir jābūt degungalā, lai viņiem nevajadzētu veltīt daudz laika ceļam. Tās varētu būt, un daudziem sporta veidiem Liepājā arī ir skolu sporta zāles. Ja treneri ar saviem audzēkņiem nodarbojas nevis centralizēti, bet katrs savā pilsētas malā, tad atkrīt rūpes par audzēkņu piesaistīšanu. Darbs kļūst kvalitatīvāks, un sāk darboties piramīdas princips, proti, no esošajiem audzēkņiem var atlasīt labākos, kas pāriet spēcīgākajās grupās sava sporta veida galvenajā bāzē," savu nostāju pauž N.Vorobeičiks.

Līdz ar to pārvākšanās galvenā problēma, visticamāk, būs tāda, ka jaunāko treniņgrupu līmenī vairs nebūs nosegts Liepājas centrs un daļa Velnciema.

Cīkstoņiem ir arī priekšlikums, kā gan labumu gūtu pilsēta, gan arī pašiem ļautu domāt par attīstību. Ņemot vērā to, ka topošā sporta halle visas pilsētas problēmas ar sporta zālēm neatrisinās un agrāk vai vēlāk nāksies domāt par sporta zālēm gan centrā, kas lielākoties būtu domāta 10. un 12.vidusskolai, gan, iespējams, arī Ezerkrastā, N.Vorobeičiks piedāvā katrā jaunā sporta zālē atvēlēt nelielu telpu, kurā cīkstoņi par saviem līdzekļiem sagādātu inventāru un kurā pa dienām varētu nodarboties skolu audzēkņi, bet vakaros trenētos cīkstoņi.

Tie vēl ir tikai nākotnes plāni, bet, runājot par šodienu, jāsecina, ka uz kopējā Latvijas cīņas sporta sabiedrības fona liepājnieki izskatās visnotaļ pārliecinoši. Bērnu un jauniešu vecumā mūsējie ir pieraduši pie pirmajām vietām, bet, kļūstot vecākiem, konkurēt ar bagātajiem rīdziniekiem kļūst aizvien grūtāk. Tas gan Vorobeičikam neliedz būt pārliecinātam, ka no pirmā trijnieka kopvērtējumā mūsējie izkrist neplāno.

Kā liels ieguvums ir minams Liepājā izveidotais sporta internāts, ar kuru bijis iespējams piesaistīt talantīgus sportistus no citām pilsētām – piemēram, vienus no labākajiem Liepājas jaunajiem cīkstoņiem Kristapu Kalnakārkli no Saldus un Jāni Rērihu no Grobiņas.


Uzvara pār "Ventspili" ļauj izcīnīt pirmo titulu
Andris Sudmalis

Vakar "Liepājas metalurga" dublieri savā laukumā aizvadīja spēli ar saviem tuvākajiem sekotājiem turnīra tabulā – "Ventspils" futbolistiem. Cīņas likme bija dublieru turnīra čempionu tituls – uzvaras vai neizšķirta gadījumā 1.vieta tiktu mūsējiem, zaudējuma gadījumā līksmot varētu ventspilnieki, kas savstarpējās spēlēs bija divreiz uzvarējuši, bet vienreiz tika fiksēts neizšķirts. Sezonas svarīgākajā cīņā, pārsimts skatītāju klātbūtnē ar 1:0 (0:0) uzvarēja "Liepājas metalurgs".

Dublieru rindas šajā spēlē bija būtiski paretinājusi Kameša un Meža diskvalifikācija, bet no lielās komandas palīgos tika saņemti Žuravļovs, Laktionovs, Krugļaks un Kecs, kas gandrīz visas spēles garumā veidoja mūsējo galveno triecienspēku uzbrukumā.

Viesi savu spēli centās balstīt uz eksmetalurga Grebja auguma centimetriem, un ventspilnieku sniegums izskatījās tikpat vienveidīgs, kā "Liepājas metalurga" taktika, Kristapam vēl spēlējot savas dzimtās komandas rindās. Tiesa, auguma pārsvars dzeltenzilajiem lielāko spēles daļu ļāva kontrolēt notikumus otrajā stāvā, izveidojot vairākus pusmomentus mūsējo soda laukumā, taču bez tālejošākām sekām. Grebim adresētās piespēles Kristaps sekmīgi pāradresēja saviem partneriem, un ventiņi vairāk kontrolēja bumbu, taču mūsējie nedomāja tikai un vienīgi par aizsardzību, bet pat biežāk un bīstamāk nekā "Ventspils" spēlētāji apdraudēja pretinieku vārtus.

Otrajā puslaikā metalurgu treneris Lukins laukumā sūtīja Mahiņu, kurš jau piektdien savā pirmajā spēlē metalurgu formastērpā epizodiski atstāja ļoti labu iespaidu, bet funkcionālā sagatavotība neļāva aizvadīt visu maču. Vakar Aleksandrs spēlē iesaistījās vēl sekmīgāk, taču vispirms laukuma saimniekiem nācās izturēt viesu spiedienu, kura laikā liepājnieki retu reizi tika pāri laukuma centram.

Pamazām gan spēle tika atvirzīta tālāk no Vlasova vārtiem, bet mūsējie ar katru epizodi aizvien vairāk tuvojās pirmo vārtu guvumam. Vispirms dublieru standartu izpildīšanas speciālists Koršakovs sita nedaudz garām augšējam stūrim, bet tad jau sekoja mūsējo vārtu guvums. Laktionovs ilgi un sekmīgi tamborēja pie ventspilnieku soda laukuma robežas, līdz izkārtoja sev labu pozīciju sitienam. Arī spēcīgais raidījums padevās gaužām labs, taču atsitās pret vārtu pārliktni. Nadzīgākais pretinieku soda laukumā bija Mahiņa, un puse komandas metās apsveikt viņu, bet otra puse – momenta radītāju Laktionovu.

Vēl nebija īsti norimušas gaviles par izvirzīšanos vadībā, kad līdz šim gandrīz nemanāmais Kecs nopelnīja 11 metru soda sitienu. Tradicionāli to izpildīt devās vārtsargs Vlasovs, kas šoreiz sita pāri, un labi vēl, ka paguva atgriezties vārtos.

Līdz mūsējo vārtu guvumam spēli varēja raksturot kā piesardzīgu, bet ne pasīvu, taču atlikušajās 25 minūtēs vairāk bija atklātā futbola – rezultātu varēja un vajadzēja palielināt Mahiņam un Pirktiņam, bet viesu reālākais moments bija trīs minūtes līdz pamatlaika beigām izpildīts spēcīgs tālšāviens, kas atdūrās pret pārliktni.

Atlikušajās minūtēs mūsējie droši nosargāja labvēlīgo rezultātu 1:0, bet tad jau sekoja vispārēja līksmība, fanu dedzinātā pirotehnika un dziesmas, kā arī komandas pateikšanās līdzjutējiem.

Liepājnieku galvenais treneris Viktors Lukins pēc spēles smaidīja, bet acīs vizēja arī prieka asaru pēdas: "Lai arī maza, bet šī ir Liepājas futbola uzvara, jo komandā, kas tika veidota ne vienu gadu vien, lielākoties ir mūsu – Liepājas – puiši. Kad sezonas sākumā uzvarējām turnīrā "Palangā", teicu, ka varam uzvarēt arī dublieru turnīrā, un to arī izdarījām. Mani spēlētāji ir savas pilsētas un kluba patrioti, kas spēlē ar milzīgu pašatdevi, un tas arī ļāva pirmo reizi mūsu vēsturē uzvarēt dublieru turnīrā."