Kurzemes Vārds

10:27 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Zemnieki aicina pārdalīt neizmantotos līdzekļus
Pēteris Jaunzems

Zemnieku saeima atbalstījusi Zemkopības ministrijas ierosinājumu par lauku saimniecību modernizācijai neizlietoto līdzekļu pārdali, ievērojot reģionu intereses.

Salīdzinot ar vecajām Eiropas Savienības valstīm, lauksaimniecības produkcijas ražošanā Latvija ievērojami atpaliek. Tādēļ svarīgi laukos nodrošināt konkurētspējīgus uzņēmumus. No šī viedokļa raugoties, kā izteicies Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss, būtu tuvredzīgi atsacīties no lauku saimniecību modernizācijai atvēlētās naudas. Pārdalot neizmantotos līdzekļus starp reģioniem, pavērtos iespēja finansēt visus šā gada pirmajā kārtā Lauku attīstības programas atbalsta pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija" pieteiktos projektus, kas izstrādāti, lai lauksaimnieki varētu veikt jaunās tehnikas pirkumus un būvētos.

Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis "Kurzemes Vārdam" paskaidroja, ka lauksaimniecības modernizācijai atvēlēto finansējumu ir paredzēts sadalīt pēc reģionu principa. Tomēr tas neatspoguļo lauksaimnieciskās darbības intensitāti dažādos Latvijas novados. Rīgas apkārtnē, Zemgalē un Ziemeļkurzemē naudas projektu fnansēšanai nav pieticis, kamēr citur līdzekļi palikuši pāri. Tāpēc tagad tiek domāts, kā šo atlikumu izmantot, lai tas neaizplūstu garām. Arī Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs principā neiebilstot pret naudas pārdali, jo kāpēc gan tīši bremzēt tos cilvēkus, kuri vēlas strādāt. Turklāt zemnieki, kas ir startējuši atbalsta sadales pirmajā kārtā, varēs tehniku saņemt un likt lietā jau nākamajā pavasarī. Turpretī tie, kas projektus iesniegs tikai pēc Jaungada otrajai kārtai, tehniku savā sētā varēs ievest ne drīzāk kā rudenī, jo jārēķinās, ka projektu izskatīšana un ar to saistītās procedūras prasa vismaz pusgadu.


Spriedīs par privātmežiem
Pēteris Jaunzems

Rīt pulksten 11 Kalvenes Pagasta padomes zālē paredzēts informatīvās dienas seminārs. Uz to pulcēsies privāto mežu īpašnieki.

Pagasta lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure" Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka paredzēta saruna par privāto mežaudžu apsaimniekošanu. Kalveniekiem raizes sagādājot arī meža dzīvnieku nodarītie postījumi, jo īpaši ir savairojušies bebri, no kuriem vairs nav glābiņa.

Tikties ar mežu īpašniekiem ieradīsies Grobiņas mežzinis Andris Bērents, bet par to, kā tikt galā ar audžu postītājiem, stāstīšot Valsts meža dienesta konsultāciju Pakalpojumu centra nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs.


Pierunā lemt par pelēko kāpu
Ilze Lanka

Rosinot izlemt Pāvilostas pelēkās kāpas likteni, vakar vides aktīvisti Ministru kabineta komitejai pasniedza dāvanu – stilizētu torti un izstādi, kur bija svētdien kāpā lasītas sēnes. Un tam bija rezultāti – jautājumu par pelēkās kāpas dabas lieguma izveidi komiteja beidzot arī nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Svētdien Pāvilostā pulcējās vairāki desmiti jauniešu no Sakas novada, Nīcas, Rīgas un Jelgavas. Sarīkojumu organizēja "Zemes draugu" Latvijas nodaļas padomes locekle, bijusī pāvilostniece Guna Grimsta. Tas notika nedēļas nogalē, jo 26.oktobrī apritēja gads, kopš lieguma pieteikuma projekts atrodas Ministru kabineta komitejā. Bet decembrī apritēs seši gadi, kopš kāpas aizsardzībā iesaistījušies jaunieši.

Meklē sēnes premjeram

Vispirms Pāvilostas baptistu baznīcā notika dievkalpojums un koncerts, kas veltīts pelēkajai kāpai. Muzicēja Rīgas Doma kora skolas audzēkņi un absolventi. "Nezināju, ka meitenēm ir tik augsta balss. Viņas dziedāja gandrīz kā operdziedātājas," sajūsminājās Pāvilostas vidusskolas 8.klases skolniece Zane Gāliņa.

Kolekti paredzēts ieskaitīt pelēkās kāpas aizsardzības kontā, kas līdz šim gan nav guvis lielu atsaucību.

Pēc pusdienām jaunieši un viņus pavadošie pieaugušie devās uz pelēko kāpu. Visi sadalījās četrās jauktās komandās, kuru sastāvu noskaidroja, nostājoties rindā un skaitot: pirmais, otrais, trešais, ceturtais. Katrai komandai tika iedalīts savs maršruts, kurā bija jāatrod trīs gumijas zivis, jāsaskaita iebrauktie ceļi un sliedes, jāsalasa vismaz viena ēdama sēne un viena no katra neēdamo sēņu veida, kā arī vismaz viens atkritums.

"Meklējām sēnes, ko varētu dot Kalvītim," smaidot sacīja viena no uzvarētājkomandas dalībniecēm Megija Naunika. Viņa pastāstīja, ka dažas arī esot atradusi: "Sviesta bekas, sabrauktu baravikas kātu, vēršmēli." Komandas biedrene Monta Martinsone piebilda, ka pavisam savākuši divus maisus un vienu spaini atkritumu. "Pudeles, riepu atliekas, korķīši, benčiki," Megija uzskaita atradumus.

Abas meitenes ir no Rīgas un pelēkajā kāpā bijušas pirmoreiz. "Nekur tik skaista zeme nav redzēta! Te ir daudz aizsargājamu augu un putnu," sajūsmu neslēpa Megija. Viņa pastāstīja, ka par vides aizsardzību sākusi interesēties pirms četriem gadiem, kad G.Grimsta atnākusi uz Rīgas Doma kora skolu strādāt par vācu valodas skolotāju. "Tikām ierauti notikumu virpulī," atceras Monta.

Pāvilostniece Zane vērtēja, ka sarīkojums būs izdevies, jo nebija lietus. "Galvenais, ka dabūsim zivis," viņa pasmaidīja.

Meitene uzskata, ka svarīgi ir dabas liegumā dabūt teritoriju, kas vēl nav aizsargājama. "Liekas, ka izdosies," viņa bija optimistiski noskaņota.

Nemāk ēst kūpinātas zivis

Tikmēr vietējā zvejnieka sētā, kur paredzēta cienāšanās ar kūpinātām butēm, saradās aizvien vairāk jauniešu – nākamās komandas, kas paveikušas visus uzdevumus. Atnāk arī G.Grimsta. "Rezultāti tūlīt būs. Viss ir izdevies, viss ir kārtībā," viņa steidzīgi stāstīja, jo tūlīt jānodrošina nākamās aktivitātes norise – trofeju skaitīšana. Īpaši sagatavotā tabulā katra komanda ierakstīja, cik nelikumīgi iebrauktu ceļu un sliežu atraduši savā maršrutā. Rekordiste ir pirmā komanda, kas saskaitījusi 79 ceļus un 20 sliedes. Otrajai komandai izdevies uziet 15 ceļu un vienu sliedi, trešajai attiecīgi piecus un sešus, bet ceturtajai – 12 ceļu un bezgalīgi daudz sliežu. Visiem kopā izdevies arī atrast daudz ēdamo un neēdamo sēņu. Savākts ne mazums atkritumu. Viena komanda darba gaitā visus gružus pat saplacinājusi.

Pēc tam katra komanda rādīja nelielu uzdevumu par tematu "Ko tu stāstīsi mājās par redzēto Pāvilostā". Un tad jau visi bija nopelnījuši mieloties ar butēm, kuras kūpinājis zvejnieks, Pāvilostā iesaukts par Ezi. Nīceniekiem un pāvilostniekiem problēmu šai ziņā nebija, bet kāds rīdzinieks brīnījās: "Tās zivis šitā ir jāpreparē?!"

Tomēr kaste ar butēm drīz vien bija tukša, un Eža sētā iestājās miers un klusums.

Ielaužas valdības komitejas sēdē

Bet vakar aptuveni 10 jaunieši ieradās Ministru kabineta komitejas sēdē, lai pasniegtu stilizētu torti un izstādi no kāpā salasītajām sēnēm. "Riskē un ēd, riskē un lem!" bija vides aktīvistu devīze, pastāstīja G.Grimsta. Bet saksofona duets nospēlēja skaņdarbu "Veltījums pelēkajai kāpai". Sēdes dalībniekiem tika pasniegtas kartītes, uz kurām uzdrukāts kāpas ziedojumu konta numurs. "Mēs bijām pieteikuši vizīti," apstiprināja G.Grimsta.

Aktīvistiem savu arī izdevās panākt. Ziņu aģentūra LETA raksta, ka valdības komiteja sēdē nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē jautājumu par Pāvilostas pelēkās kāpas dabas lieguma izveidi.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka plānotais dabas liegums atrodas Sakas novadā un tā platība ir 42,5 hektāri. Liegumā ietilpst 30 zemes īpašumu, no kuriem 26 pieder privātpersonām. Latvijas Pašvaldību savienība un Sakas novada dome neiebilst pret aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanu, ja zemesgabali tiks atpirkti par tirgus cenu.


Izdodas aizstāvēt zvejnieku intereses
Pēteris Jaunzems

Luksemburgā beigusies Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes apspriede, kurā tika noteikti nākamā gada limiti zvejošanai Baltijas jūrā. Latvijas pārstāvji turp devās ar apņēmību nepiekrist mencu nozvejas kvotu krasai samazināšanai, kā arī aizstāvēt reņģu zvejnieku intereses Rīgas līcī.

Sarunās panākts, ka mencu nozveja nākamgad Baltijas jūras austrumu daļā, kas mūsu zvejniekus interesē visvairāk, tiks samazināta tikai par 5 procentiem jeb 3311 tonnām. Turpretī mencām jūras rietumu daļā kvota tiks samazināta par 28 procentiem jeb 694 tonnām. Arī samazinājums reņģu nozvejai Rīgas līcī nav īpaši liels. Tas saruks par 3,7 procentiem jeb 19426 tonnām. Savukārt jūrā reņģēm pieļauts pat nozvejas palielinājums par 15 procentiem jeb 4232 tonnām. Bretliņām kvota atstāta šā gada līmenī. Lašu nozveja nākamgad samazināta par 15 procentiem.

Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns "Kurzemes Vārdam" teica, ka šī ziņa ļauj uzvirmot asinīm. Ja ES turpinās atvēlēt līdzekļus kuģu sagriešanai metāllūžņos vai pārveidošanai citas uzņēmējdarbības veikšanai, atlikušajiem jūras un piekrastes zvejniekiem limiti varētu pat palielināties. Viņam esot zināms, ka gribētāju izmantot Eiropas atbalstu netrūkst nedz jūras zvejnieku, nedz piekrastnieku pulkā.

Arī tirgū mencas un reņģes vēl kādu laiku būšot nopērkamas, vienīgi to cenai būšot tendence palielināties. To sekmēšot arī fakts, ka Klaipēdas ostā sācis darboties Baltijas jūras austrumu piekrastē vienīgais zivju izsoles punkts. Tas aicinājis arī Latvijas un Igaunijas zvejniekus nozvejotās zivis vest turp.