Kurzemes Vārds

23:15 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Rudens elpas vilciens makšķernieka acīm

Miks Kuncītis

"Straujas upes, lēni atvari, klusi meža ezeri, kam krasti līgojas kā palagi, jūras ziemeļos un dienvidos..." – tā, citējot dziesminieka un arī copmaņa Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus, īsi, bet ļoti kodolīgi un spilgti var raksturot tādu adrenalīna pilnu vaļasprieku kā makšķerēšana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka klāt ir rudens, kas sev līdzi nes ne tikai zeltaini vijīgu lapkriti, bet arī brangas zaļsvārces. Pagaidām gan copes draugus pārspīlēti negribas dīdīt ūdeņu virzienā, jo, tāpat kā pērn, līdakas uzvedas visai miegaini, toties vīri jau ir pamanījušies sazvejot lielā skaitā raudas.

Saldūdens plēsīgākā iemītniece līdaka vienmēr ir bijusi upju un ezeru karaliene. Aktīvāka tā ir pavasarī tūlīt pēc nārsta, taču tā nebūt nekautrējas labi paēst arī rudenī – kā nu ne, ja priekšā garā un stindzinošā ziema. Zinot zaļsvārču dzīvesveidu, kas ir visai mazkustīgs, var secināt, ka pavisam aukstajos mēnešos tās atrod ērtu vietiņu un līdz pat pavasarim par apkārt notiekošo neliekas ne zinis, ja nu vienīgi kāda maza zivtele pamanās plēsoņu sakaitināt. Tagad gan spurastēm vajadzētu būt krietni aktīvākām un nespēlēties ar copmaņu pacietību, kas dažubrīd mērāma daudzās stundās, bet ko tu zivij padarīsi.

Ir daudz un dažādu blakus apstākļu, kas var iespaidot tās turpmāko rīcību, piemēram, ūdens temperatūra un gaisa spiediens. Ja pirmais no šiem apgalvojumiem mūspusē šajā laikā ir normas robežās, tad spiediens svārstās šurpu turpu – līdakai, tāpat kā lielai daļai citu sugas zivju, tas nepatīk, un viņa šo laiku pavada snauduļojot. Pēdējās dienās situācija uzlabojusies – spiediens pamazām stabilizējas, tādējādi ļaujot cerēt uz labu copi tuvākajās dienās.

Jebkurā gadījumā makšķerniekam galvenais ir saglabāt optimismu, un tad, agru vai vēlu, pienāks tas brīdis, kad tiešām varēsim runāt par pārdzīvojumiem pilnām cīņām ar rudens lielajām līdakām, kas vismaz pagaidām Liepājai tuvējos ezeros ir nemanāmas. Jā, tieši tā, minēju tikai ezerus, jo, kā zināms, upēs spiningot ir aizliegts. No makšķernieku stāstītā var secināt, ka visprātīgāk tagad būtu doties uz Durbes ezeru. Tur vīri, kaut arī nevelk krokodilus, vismaz tiek pie mēra līdakām, kas pēdējā laikā nav izdevies daudziem Liepājas ezerā spiningojušajiem. Dažs labs pat ceļojis pa liepājnieku vairākas dienas no vietas, bet nekā. Varbūt niknais ziemeļaustrumu vējš vainīgs, bet varbūt jau minētais spiediens.

Kā esmu novērojis, arī pagājušā gadā līdaku kalendārā rudens, tātad barošanās laiks, iestājās vēlāk, nekā to varbūt gribētos makšķerniekiem. Tiesa gan, zivju mednieki bešā nepalika, jo pēc tam zaļsvārces ķērās labi līdz pat pirmajam ledum. Pieredzējušais zivju bende Dainis Dulpiņš pastāstīja, ka viņam arī pēdējie braucieni, ar spiningu cenšoties piemānīt kādu līdaku, nav beigušies pārāk rezultatīvi, tomēr tukšā arī neesot palicis – Durbes ezerā divi mēra eksemplāri trāpījušies, bet viņa kolēģis pamanījies pieveikt vairāk nekā četrus kilogramus smagu plēsoņu.

"Tagad līdakas ir mazkustīgas, tādēļ arī cope tāda bāla. Esmu dzirdējis, ka nirēji ar harpūnām tikuši pie krietni bagātīgākiem lomiem," stāsta Dulpiņš, atgādinot, ka šāda veida zveja ir aizliegta. Vēl makšķernieks atzina, ka vismaz pagaidām Liepājas ezerā ir pilnīgs klusums, tādēļ šajā laikā prātīgāk būtu doties uz Durbes ezeru, kur ir jūtamas dzīvības pazīmes, taču šeit jāņem vērā tas, ka šajā ūdenskrātuvē bez laivas nu nekādi, jo spiningot no krasta ir gluži neiespējami. "Manuprāt, labākā viltus ēsma šajā laikā varētu būt vai nu lieli, vai arī, gluži pretēji, mazi spilgtas krāsas vobleri, gumijas zivtiņas un arī roteri," pauda Dulpiņš. Ja tomēr esat nolēmis doties uz Liepājas ezeru, vislabāk savu vizuļu arsenālu būtu likt lietā Golodova dambja apkārtnē, kur drīzumā līdakas pulcēsies uz gardu mielastu, jo ezerā ietekošajās upītēs savu nārstu būs sākušas salakas jeb tautā dēvētās stintes.

Līdz ziemas copei gan vēl kāds laiciņš jāpaciešas, tādēļ tagad jāiztiek ar to, kas ir. Nav jau tā, ka, gaidot rudens lielās līdakas, makšķernieki nebūtu nodarbināti – ja ir vēlme, tad noteikti var censties tikt pie paprāviem raudu lomiem, vai arī pamēģināt sagūstīt kādu buti vai mencu Baltijas jūras piekrastē. Ne asakas!