Kurzemes Vārds

22:51 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Īpašums

Kam pieder dzīvoklis
Kirils Bobrovs

Par dzīvokļu privatizāciju tagad runā aizvien retāk. Tas vairs nav aktuāli, process tuvojas beigām. Un tomēr, ja kaut kas notiek, kas tad? Par to intervija ar Pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļas vadītāju Viljamu Opšteinu.

Kāds ir darba galvenais rezultāts? Gribētos dzirdēt kaut dažus skaitļus.
– Ja ņemam noapaļotus skaitļus, tad pilsētā ir ap 32 tūkstošiem dzīvokļu. Privatizēti 27 tūkstoši. Ja precīzāk, tad pašlaik palikuši 4600 pašvaldības dzīvokļu. No kopējā skaita privatizēti nedaudz vairāk par 84 procentiem.

Šķiet, nodaļai vairs nav ko darīt?
– Nē, darba mums vēl atliku likām. Pirmkārt, tas saistīts ar namiem, kurus pēdējos Pilsētas dome nodevusi privatizācijai. Pēc šādiem lēmumiem noformēšanai atvēlēts pusgads. Vairāki nami Karostā nodoti apritē kopš šā gada 9.maija, un vēl daži – no 18.jūlija. Tādā kārtā arī tur drīz jāpieliek punkts. Pēc tam būs vēl vairāki dzīvokļi nelielos namos.

Otrkārt, sācies vēl viens process – tā dēvētā atsavināšana, kad dzīvokļa iemītnieks izpērk mājokli no pašvaldības par naudu. Reizēm rodas aizķeršanās, kā mēdz teikt, uz līdzenas vietas. Dzīvokļus privatizē arī tās ģimenes, kuru locekļi devušies peļņā, teiksim, uz Īriju vai Angliju vai strādā uz svešas flotes kuģiem. Nepieciešami viņu paraksti, bet cilvēku nav. Noformēt pilnvaras pie ārvalstu notāriem ar apstiprinājumu Ārlietu ministrijās pārāk sarežģīti. Tādēļ dažas lietas nav pabeigtas, gaida risinājumu. Galvenais, lai tās būtu pie mums fiksētaqs. Un, treškārt, jāsagatavo dokumenti arhīvam. Visam, kas saistīts ar īpašumu, ir jāsaglabājas mūžīgi.

Bet kā tad izskatās jau minētā atsavināšana?
– Atsavināšana pati par sevi ir tiesisks termins. Ja runājam vienkāršāk, tas nav nekas cits kā dzīvokļa pārdošana tajā dzīvojošām personām. Starp citu, šis vārds nesen iekļauts mūsu nodaļas nosaukumā, kaut gan saglabājusies arī Privatizācijas komisija. Pašlaik šādā veidā liepājniekiem ir iespēja iegādāties ap 4500 dzīvokļu. Taču arī šeit pastāv visai noteikta kārtība. Pēc konkrētas personas iesnieguma dome pieņem lēmumu piekrist konkrēta dzīvokļa atsavināšanai. Pēc tam tiek apkopota visa tehniskā un inventarizācijas dokumentācija ar fotoattēliem un shēmām, pārbaudītas ziņas par tur dzīvojošiem, un neatkarīgs sertificēts speciālists veic novērtējumu. Pēc tam dome pieņem galīgo lēmumu. Un tad pirkuma un pārdošanas līguma noslēgšanai un visu lietu noformēšanai tiek doti seši mēneši. Var arī atteikties – pārdomāt, taču tādā gadījumā būs zaudēti aptuveni 100 latu, kas izlietoti procesa uzsākšanai. Lūk, man uz galda ir viena no pēdējām šādām lietām – no Spīdolas ielas 12.nama 14.dzīvokļa.

Kādas tad ir atsavinājuma cenas?
– Noteikts, ka tām jābūt tirgus cenām. Taču esmu ievērojis, ka patiesībā tās ir nedaudz zemākas nekā pilsētā brīvi pārdodamajiem dzīvokļiem, aptuveni par 10 procentiem. Es gribētu dēvēt šīs tirgus cenas par nosacītām. Un tomēr, viena lieta, kad mēs ieraugām cenu laikraksta sludinājumā ar visai subjektīviem faktoriem, un pavisam kas cits – skrupulozs vērtētāja darbs. Protams, šeit jāņem vērā rajona prestižs, kurā stāvā ir dzīvoklis, projekta sērija, pakalpojumu esamība, nama tehniskais stāvoklis un tā tālāk.

Un pieprasījums?
– Jau bijuši 85 iesniegumi. Noformēti arī pirmie pirkšanas–pārdošanas līgumi. Tie jau ir reāli maksājumi. Mēs prognozējam, ka nākamajā gadā līgumu varētu būt ap 200. Tāpat kā privatizācijas procesā, rodas dažādi neparedzēti sīkumi. Piemēram, svarīga ir pareiza ģimenes locekļu uzskaite. Iedomājieties laulāto pāri ar pieaugušu dēlu. Visi trīs – ģimenes locekļi. Tad pēkšņi dēls apprecas, taču neaizbrauc – viņš tūdaļ pārstāj būt par ģimenes locekli, jo radusies cita ģimene. Pēc tam jaunie negaidīti izšķiras, un dēls atkal iekļaujas iepriekšējā ģimenē. Lai izprastu visas šīs tiesiskās nianses, man pat nācās mācīties pie Rīgas speciālistiem.

Radusies vēl kāda rutīnas operācija. Sakarā ar lēmumu atļaut privatizēt zem nama esošo zemi arī nepilsoņiem radusies nepieciešamība noformēt to dokumentāli, ieskaitot reģistrāciju zemesgrāmatā. Tādu cilvēku mūsu pilsētā ir ap 5 tūkstošiem. Vairums no viņiem ar to nodarboties negrib, taču, piemēram, kaut vai rekonstrukcijas plāna saskaņošanas vai ēkas kapitālā remonta nepieciešamības gadījumā vajadzīga zemes īpašnieka piekrišana. Bet šie īpašnieki ir ne jau katrā dzīvoklī. Lūk, kur tas āķis. Taču šis process nav ierobežots laikā: radīsies nepieciešamība – gan jau atnāks pie mums pēc izziņām. Kādreiz tomēr nāksies ievērot likumu.

Vēl jūsu nodaļa, šķiet, nodarbojas ar izsolēm?
– Jā, nav noslēpums, ka pilsētā ir brīvi, taču pavisam nolaisti dzīvokļi. Rindā esošie no tiem atsakās. Pārdot tos grūti. Tādēļ tie nokļūst izsolē. Pirmpirkuma tiesības to iegādei tiek dotas blakus dzīvojošiem kaimiņiem. Šādām personām mēdz būt interese paplašināt savu dzīvojamo platību vai ir vēlēšanās iemitināt tur savus radiniekus, bet sakārtot šādu iegādi var pakāpeniski. Brīvo dzīvokļu, kurus pašvaldība pašlaik var piedāvāt tiem, kuriem ir uz to tiesības, un uzskaitē esošajiem, kļūst aizvien mazāk. Tirgus daudz ko mainījis. Bet Eiropas valstīs pašvaldības ar dzīvokļiem nenodarbojas, izņemot sociālo fondu.