Kurzemes Vārds

16:00 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Komentāri internetā… Tu esi atrodams
Daiga Lutere

Saziņa, viedokļu apmaiņa, izmantojot internetu, daudziem ir ikdiena. Dažādi Latvijas interneta portāli šo iespēju piedāvā 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. Vēlies čatot, izteikt savas domas par kādu foruma tēmu vai uzrakstīt komentāru par portālā ievietoto rakstu, – nekādu problēmu! Nav noslēpums, ka daļa komentāru ir visai indīgi un pat nepieklājīgi – godu, cieņu aizskaroši. Slēpjoties aiz izdomāta segvārda un savas domas anonīmi izsakot ar pārliecību, ka "varu rakstīt, ko gribu, tik un tā mani neviens neatpazīs" ne viens vien jūtas neaizskarams. Taču tā nav. Rakstītāju var atrast.

Rakstītāja slēpās aiz draudzenes vārda

Iveta Eglija bija gatava runāt atklāti, neslēpjot ne savu vārdu, ne uzvārdu. Viņa portāla liepājniekiem.lv foruma komentāros tika nepamatoti apvainota un aizskarta. Kad Iveta uzzināja, ka foruma komentārā nepārprotami pieminēts viņas vārds, darbavieta un par viņu uzrakstīts aizskarošs teksts, sieviete nolēma noskaidrot, kas bijis rakstītājs, un viņai, iesaistot policiju, tas izdevās.

I.Eglija pastāstīja: "Uzzināju, ka 28.septembrī esmu pieminēta portāla liepājniekiem.lv forumā, temats bija uzņēmums "Jūrnieku ligzda", kurā strādāju. Rakstītājs bija izvēlējies segvārdu Solvita. Komentārā teikts, ka es mētājoties pa pasauli kā veca nauda un tikai meklējot savu izdevīgumu. Un vēl krietns gabals aizskaroša teksta. 2.oktobrī parādījās vēl viens Solvitas rakstīts komentārs, kas arī bija pret mani vērsts un vēl aizskarošāks. Par Solvitu sauc manu labāko draudzeni. Varbūt nemaz nebūtu nolēmusi tālāk risināt šo lietu, bet uzmanīgu darīja draudzenes vārds. Sazinājos ar viņu. Solvita nebija rakstītāja. Nolēmu tomēr tā šo lietu neatstāt un sameklēt īsto rakstītāju. Atzīšos, visvairāk baidījos uzzināt, ka rakstījis cilvēks, no kura vismazāk to esmu gaidījusi. Tā arī notika."

Iveta uzrakstīja iesniegumu policijai, un pie lietas apstākļu noskaidrošanas ķērās Grobiņas policijas iecirkņa inspektors. Iesniegumā jaunā sieviete lūdza noskaidrot, no kādas reģistrētas IP adreses veikts aizskarošais komentārs. Kas ir adreses īpašnieks – fiziska vai juridiska persona? Pēc trim dienām I.Eglijai zvanīja no policijas un nosauca mājas adresi, kur reģistrēta meklētā IP adrese. Uzzinājusi, kur dzīvo rakstītāja (tā izrādījās sieviete) – sauksim viņu par T –, Iveta devusies pie viņas. "Visa iekšēji trīcēju, dodoties turp, bet gribējās viņai paskatīties acīs un pajautāt, kādēļ tā darījusi," atcerējās stāstītāja. "Neko ļaunu šai sievietei neesmu darījusi, esam tikai paziņas. Kad mājās satiku T., viņa ļoti mierīgi apgalvoja, ka neko par mani nav rakstījusi, tas tikai kaut kāds pārpratums. Tā kā IP adrese atrodas privātmājā, tur nevarēja piekļūt neviens svešs, bet par T. vīru vai bērniem aizdomu man nav. Kad satikāmies vēl pēc dažām dienām, sarunā atklājās, ka T. konsultējusies ar advokātu, un, pēc viņas teiktā, IP adreses mainoties vai ik pēc pusstundas, tādēļ neviens neko konkrēti pierādīt nevarot. Manu pārliecību par T. vainu nostiprināja vēl tas, ka viņa atzina, ka bijusi pie advokāta."

Iveta mēģināja saprast, ko T. vēlējusies ar saviem komentāriem panākt. Sanaidot viņu ar draudzeni? Nomelnot darba devēju acīs, publiski pasludinot par neuzticamu? Atklājot privātās dzīves faktus, padarīt ievainojamu? "Iespējams," viņa sacīja, "bet tagad man ir konkrēta attieksme pret šo sievieti, un zinu, ka no viņas turpmāk jāuzmanās. Domāju, ka tālāk neko nedarīšu, nebojājot dzīvi ne sev, ne viņai. Katrs jau tāpat saņem pēc nopelniem. Tikai sevi cienošs cilvēks, manuprāt, tomēr uzņemas atbildību par saviem vārdiem, komentāriem, nevis izklaidējas internetā, citus anonīmi noķengājot."

Katram datoram unikāla adrese

Lai noskaidrotu, vai tiešām anonīmie komentāru rakstītāji var justies absolūti droši un nenotverami, "Kurzemes Vārds" sazinājās ar interneta risinājumu aģentūras "Media Parks" projektu vadītāju Ernestu Štālu. Neiedziļinoties niansēs un tehnoloģiju nosaukumos, viņš pastāstīja, ka naivi ir izmantot segvārdu, t.i., niku, un cerēt, ka nebūsi atrodams. E.Štāls paskaidroja: "Lai interneta vidē nevaldītu absolūts bardaks, katram datoram ir sava unikāla IP (interneta protokols) adrese. Lietojot konkrētu datoru, tas atstāj savas pēdas internetā. Parasti valsts iestādei ir viena IP adrese, bet tīklā datori vairāki. Taču arī tas nenozīmē, ka nevar noskaidrot, no kura datora, cikos un kas rakstīts. Ir būtiskas nianses, kas palīdz atrast konkrēto personu. Zinu gadījumu, kad par aizskarošu komentāru rakstīšanu Rīgā no skolas izslēdza jaunieti." Uz jautājumu, vai tiesa, ka IP adreses var mainīties ik pēc pusstundas, E.Štāls atbildēja: "Jā, tā notiek, bet arī tas nenozīmē, ka anonīmais rakstītājs nav atrodams. Tehnoloģijas visu izskaitļo."

Projektu vadītājs uzskata, ka ļoti daudzu anonīmo rakstītāju dūšu stiprina apziņa, ka viņš var komentārus rakstīt, būdams neatpazīstams, neredzams. "Komentēšanas kultūra, manuprāt, liecina par sabiedrības inteliģenci," viedokli pauda E.Štāls. "Cilvēks, kurš gānās internetā, runājot, piemēram, pa tālruni vai rakstot epastu, tādus pašus vārdus, izteicienus utt. nekad neatļaujas paust atklāti. Ir labs teiciens, kas pārfrāzēts no sakāmvārda: "Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē." Un tas skan: "Ar muti delfos (portāls delfi.lv), ar darbiem aizkrāsnē." Var teikt arī tā – ja tev iedots šaujamierocis (šajā gadījumā iespēja rakstīt komentārus), tas nenozīmē, ka ar to jāšauj."

Jāraksta iesniegums policijai

Vai aizskarošo komentāru rakstītāji tiešām var justies tik neaizskarami? Nē. Bet varbūt labāk, lai viņi dzīvo šajās ilūzijās? Kas sakāms policijai? Liepājas Pilsētas un rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja: "Jāraksta iesniegums policijai, ja komentāri, viedokļi vai arī ievietotās fotogrāfijas kādā interneta vietnē liekas aizskarošas, pazemojošas. Iesniegumam jābūt obligāti, lai policija būtu tiesīga rīkoties, sākot administratīvo lietvedību vai pat kriminālprocesu. Iesniegumā jānorāda pēc iespējas konkrētāki fakti – gan vieta, kurā par personu rakstīts, gan tas, kas tieši šķiet aizskarošs, nepieņemams."

Tad policijas darbinieks iepazīstas ar rakstītā saturu, pieprasa visu informāciju par iespējamo rakstītāju, līdz tiek atrasta konkrēta vieta, persona. Esot gadījumi, kad tas notiek vienkāršāk, reizēm tas ir sarežģītāk. Viss atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Vai policija saņem cietušo iesniegumus? J.Knīse sacīja, ka šādi iesniegumi policijā tiek saņemti un ir arī atrasti cilvēki, kas rakstījuši aizskarošus komentārus. Nereti šīs personas tiek meklētas saistībā ar citiem uzsāktiem procesiem un iegūtās ziņas izmanto kā pierādījumu bāzi.

Kā uzskata policijas darbinieki, tas ir diezgan šaurs cilvēku loks, kas komentāros internetā gan raksta žultainus komentārus, gan apvaino konkrētus cilvēkus. J.Knīse: "Es domāju, ka šiem rakstītājiem pietiek laika, bet nepietiek prāta izprast, iedziļināties dažādās lietās. Viņiem nav drosmes pateikt savu patiesību acīs. Anonīmi komentāri ir veids, kā izgāzt žulti, sabojāt kādu līdzcilvēku attiecības, atriebties u.tml. Diemžēl tas liecina par vērtībām sabiedrībā, kurā dzīvojam. Pievērsiet uzmanību kaut vai komentāru skaitam rakstiem, kuros pausts kas negatīvs, un rakstiem, kuros ir pozitīvas, gaišas, vienkāršas lietas. Policijas darbā tas īpaši vērojams. Vairumā gadījumu, kad ķengāšanās ir vispārīga, to nav vērts ņemt vērā. Ja tā aizskar dziļi personīgi, vēl vairāk – pat apdraud kādu –, tad, iespējams, jārīkojas nekavējoties. Vainīgos vajag un var sodīt. Vienkārši paskatīties acīs un pajautāt, kāpēc. Bet reizēm arī sodīt ar administratīvo atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, emocionālu vardarbību. Ja pausti konkrēti draudi, naida kurināšana u.tml., var iestāties kriminālatbildība."

Pa taisno – uz tiesu

Liepājas tiesas tiesnesis Didzis Aktumanis paskaidroja: "Krimināllikumā ir nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu". 156.,157.,158.pantā paredzēta kriminālatbildība par tīšu personas goda aizskaršanu, pazemošanu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbību; par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā, kā arī mutvārdos, ja tas izdarīts publiski; kā arī par goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Cietusī persona tad raksta pieteikumu tiesai par kriminālprocesa uzsākšanu privātās apsūdzības lietā. Pieteikumā jābūt norādītiem lietas apstākļiem, norādītai konkrētai personai, kas atzīstama par vainīgo, un vēl virknei citu nosacījumu. Ieteikums – privātās apsūdzības lietā, rakstot pieteikumu tiesai, lūgt zinoša jurista palīdzību, jo, ja šis dokuments nebūs noformēts pareizi, atbilstoši likuma prasībām, tiesnesis var pieņemt lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu."

Kad tiesnesis saņem personas pieteikumu privātās apsūdzības lietā, viņam dienas laikā jāpieņem lēmums sākt kriminālprocesu vai arī atteikt. Privātās apsūdzības lietā cietušajam pašam ir pienākums pierādīt apsūdzību. Prokurors šādā lietā nepiedalās.

Par goda un cieņas aizskaršanu gadījumiem tiesā ar iesniegumu var vērsties arī Civilprocesa kārtībā. Tas nozīmē, ka cietusī persona neprasa vainīgo sodīt ar kriminālsodu, bet grib saņemt tikai materiālu kompensāciju. Arī šajā gadījumā jāievēro virkne likumu nosacījumu. Kā teica tiesnesis, viegls šis process nav, bet – iespējams.

Ņemšanās turpinās

Portāla liepājniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis pastāstīja, ka spilgts gānīšanās piemērs ir stāsts par kādu rakstītāju, kurš portālā regulāri izsaka aizskarošus, indīgus komentārus par Liepājas basketbola kluba darbu. Šī persona slēpjas aiz tādiem nikiembasis, maikls, nauris, ā jā, olgalvis, mk, skolotājs, beks, tanks, petuhs, kalniņš utt. Gan portāla administrācijai, gan sportistiem, gan citiem Liepājas basketbola dzīvē iesaistītajiem jau ir konkrētas aizdomas, kas ir rakstītājs. Kas notiks, kad šī persona būs atklāta?

Diemžēl neesot reti gadījumi, kad kāds pajoko, ievietojot iepazīšanās sludinājumus, norādot tā cilvēka telefona numuru, kuram vēlas ieriebt.

Interneta mediji paši atzīst, ka likumdošana šajā jomā nav sakārtota, un savulaik izstrādājuši arī savus priekšlikumus. To īstenošana ir tikai laika jautājums.