Kurzemes Vārds

10:53 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tā dzīvojam

Neiet kā pa diedziņu, bet tāpēc nav jāatmet ar roku iecerēm
Daina Meistere

Ne jau visiem Laimes māte šūpulī ieliek dzīves pavedienu taisnu kā diedziņu. Citiem jau no bērnības ir jāiemācās pastāvēt par sevi un agrā jaunībā būt patstāvīgam. Tā divām jaunietēm vispirms nācās ieiet darba dzīvē, nostabilizēt savu materiālo situāciju un tad turpināt apgūt skolas gudrības.

Virgīnija Janeka un Līga Mickāne ir Vakara un maiņu vidusskolas 12. klases skolnieces. Abas ir no tiem audzēkņiem, kuri bez pārtraukuma izturējuši visus vidusskolas gadus. Un nemaz nav tik daudz tādu, kas bijuši kopā no 10. līdz 12. klasei, jo mācīties, sabalansējot darbu, ģimenes pienākumus, nav nemaz tik viegli. Tas prasa izturību, gribasspēku, prasmi piespiest sevi, ja vajag.

"Mēs zinām un esam pārliecinājušās, ka izglītība ir vajadzīga, un tāpēc mēs izturēsim!" ar pārliecību saka Virgīnija un Līga. Piedevām vēl var pateikt, ka abas jaunās sievietes mācības vidusskolā uzsāka, kad pēc pamatskolas beigšanas tāds krietns laiciņš bija pagājis, nevis gads vai divi, bet seši un pat gandrīz desmit.

Virgīnija mācījās Bārtas pamatskolā. Ģimenē auga kupls bērnu pulciņš, tāpēc vecākiem nebija spēka un laika katram no savām atvasēm pievērst lielu uzmanību. Virgīnija astoņpadsmit gadu vecumā pati kļuva par māmiņu – piedzima dēliņš Elvis. Viņa atnāca uz pilsētu. Sāka strādāt sērkociņu fabrikā. Iekārtoja mazuli bērnudārzā. Pēc kāda laika ar sava bērna tēti izšķīrās. Vēlāk atrada darbu celtniecībā. Tagad jauniete strādā SIA "Būvnieks", veic dažādus apdares darbus, ja vajag – var būt gan krāsotāja, gan špaktelētāja un apmetēja. Darbus ierādīja vecākās, pieredzējušās kolēģes. Virgīnijas ātrajai dabai ir pa prātam, ka nav katru dienu jāveic viens un tas pats, ka dienu pēc dienas neatkārtojas uzdevumi. Viņa saka, ka darbs patīk, bet apstāties savā izaugsmē jaunā celtniece nedomā.

"Mēs ar manu dēliņu tagad abi esam skolēni. Jo Elvis sācis iet pirmajā klasē. Viņš man tāds patstāvīgs," piebilst Virgīnija. Viņa uzslavē savus kolēģus un priekšniecību, kuri saprot un atbalsta to, ka jaunā celtniece mācās vakarskolā. Jo nodarbības ir katru pēcpusdienu un jāprot laiks iekārtot tā, lai neciestu ne darbs, ne ģimene. Lai gan bieži vien Elvim nākas pašam tikt galā ar sevi. Nesenajās skolēnu brīvdienās puika bija iemanījies iet uz skolas baseinu peldēt. Un viņa mamma ir tikai priecīga, ka dēls atradis veidu, kā pavadīt brīvo laiku.

Virgīnija uzslavē savu klasi, visi esot draudzīgi, izpalīdzīgi, cits citu atbalsta. Ir laba klases audzinātāja – Indra Gudena. Kopā ne tikai mācās, bet arī brauc ekskursijās, aiziet uz kādu teātra izrādi. Klasesbiedrene Līga papildina Virgīnijas teikto:

"Kad mēs braucām uz Palangu, autobusiņam pie stūres sēdēja Virgīnija. Viņai patīk braukt ar auto!"

Bet Virgīnija vēl piebilst, ka viņai tikpat labi patīk braukt ar motociklu. Jauniete ir tāda mazliet ekstrēmiste. Mierīgs un rimts dzīves ritms viņai nepiestāv. Izmēģināja padzīvot ārpus Latvijas – pusgadu nostrādāja Zviedrijā. Arī celtniecībā, kur lika lietā te, Liepājā, iegūtās iemaņas. Viegli tomēr negāja. Kā nekā mājās taču bija dēliņš, tāpēc prāts vairāk bija Latvijā. Mazliet draugi palīdzēja, pēc laiciņa paņēma bērnu līdzi uz svešo zemi. Bet atgriezās. Jo galu galā nekur taču nav maizītes bez garozas, taču naudas ziņā, kā saka Virgīnija, gan atmaksājies braukt tur un strādāt. Bet redzēja, kā dzīvo cilvēki, cik daudz kas atkarīgs no izglītības.

Līga strādā SIA "Nelss" par uzskaitvedi. Viņa savulaik beigusi 49.arodvidusskolu, kurā apguva pārdevējas specialitāti. Tolaik viņa neturpināja skolas gaitas, lai iegūtu pilnu vidusskolas izglītību. Apstākļi spieda sākt strādāt. Pirms tam Līga mācījās Kalvenes pamatskolā. Abas jaunietes var salīdzināt, kā bija mācīties nelielā lauku skolā. Virgīnijai nav nekādas pozitīvās pieredzes. Viņa atceras, ka skolā neievēroja un neņēma vērā tos bērnus, kuru ģimenes nebija no naudīgākajām. Kaut arī kopš tām dienām pagājis zināms laiks, Virgīnijai sirdī palicis rūgtums. Līga gan par savu pirmo mācību vietu neko sliktu nesaka, bijusi laba skola, klase draudzīga. Bet savu tagadējo skolu un klasi gan meitenes vērtē ļoti pozitīvi.

"Te mēs saņemam ļoti pretimnākošu un izprotošu attieksmi. Ja kaut ko nezinām, tad nav jābaidās pajautāt," saka Virgīnija. Un vēl paskaidro: "Kaut vai matemātika. Grūts priekšmets, kur nu vēl atcerēties visas tās skaitļu kopsakarības un darbības, ja pēc pamatskolas beigšanas jau krietns laiciņš pagājis. Bet vakarskolas skolotājai Daigai Kopštālei vienmēr var lūgt palīdzību, viņa sapratīs to, ka mēs varam kaut ko arī nesaprast un nezināt. Un tādu skolotāju mums vakarskolā ir daudz."

Virgīnijai jau iezīmējušās aprises, ko viņa darīs, kad rokā ieguls vidusskolas diploms. Mācīsies tālāk. Viņa skatienu met uz Policijas akadēmijas pusi. Vēlas kļūt par ceļu policisti. Jo pašai patīk ātrums, tad varēs to ātrumu valdīt. Līga vēlas savas tālākās ieceres paturēt noslēpumā. Bet viņas klasesbiedrene papildina, ka Līga noteikti turpinās mācīties, jo te, vakarskolā, viņai sokas, sekmes ir labas.