Kurzemes Vārds

10:22 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Valodas prasme paver jaunas iespējas
Marina Vikaine, Bērnu un jauniešu centra metodiķe

Jebkura valodas prasme paver jaunas iespējas. To es varu teikt gan kā Bērnu un jauniešu centra interešu izglītības pedagoģe, gan kā māte. Mūsu ģimenē runā krieviski, mans dēls pabeidza mazākumtautību mācību iestādi un iestājās Latvijas Universitātē. Viņš studē ķīmiju. Un, kā zināms, studijas mūsu valstī notiek valsts valodā. Tas nozīmē, ka ģimenēm, kurās runā krieviski, un krievu skolām ir jārada tādi apstākļi, lai bērni varētu iekļauties sabiedrībā un latviskā vidē.

No savas pieredzes zinu, ka neko nevajag uzspiest, jo tas rada pretestību. Vadot Erudītu kluba sacensības, galveno akcentu lieku uz to, lai skolēni izprastu un iemīlētu savu dzimto zemi, un tikai tad seko valoda. Turnīros, kuros zēniem un meitenēm jāatbild uz jautājumiem par Latvijas vēsturi, dabu, personībām, piedalās komandas kā no latviešu, tā krievu skolām. Redzot, ka ir grūtības izpaust domu valsts valodā, ļauju atbildēt dzimtajā valodā. Protams, nav viegli lauzt psiholoģisko barjeru un sākt runāt. To esmu novērojusi, taču, radot uzticības pilnu vidi, bērni paliek drošāki un runā.

To pieredzēju arī savā ģimenē, kad mācījās dēls un viņa draugi. Jaunieši piedalījās pilsētas mēroga pasākumos, mans dēls darbojās Skolēnu domē, brauca uz olimpiādēm, zinātniskajiem lasījumiem, nometnēm, piedalījās projektos, kur bija kopā ar latviešu skolu skolēniem. Tā pilnveidojās sarunvalodas prasme. Skolā viņam tuvāki pie sirds bija eksaktie priekšmeti. Un labi, ka skolā daudz palīdzēja skolotāji, kuri mācīja bilingvāli. Tā līdztekus dodot gan zināšanas pašā priekšmetā, gan valodā. Es domāju – ir svarīgi, ka pamatzināšanas apgūst dzimtajā valodā un tad bilingvāli. Zinot, kurp vedīs viņa turpmākais ceļš, dēls daudz mācījās papildus. Latvijas Universitātē ir latviska vide, taču mazākumtautību skolas beidzējs labi var iejusties šajā vidē, viņš ir aktīvs sabiedriskajā dzīvē. Pērn bija Ķīmijas fakultātes studentu pašpārvaldes prezidents.

Es uzskatu, ka mūsdienu pasaule ir tik plaša un daudzveidīga, ka valodas zināšanas ir vēl viena papildu iespēja iet tālāk. Un te es nedomāju tikai valsts valodu vai dzimto valodu, ir arī citas valodas, kuras, tiekoties savā starpā, iemācās dažādu valstu jaunieši.