Kurzemes Vārds

08:24 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Rīko nodarbības sievietēm
Ilze Lanka

Novembrī un decembrī Virgas pagasta sievietēm tiek rīkotas izglītojošas nodarbības gan par stilu un skaistumkopšanu, gan par dāvanu iesaiņošanu un floristiku. Par to pastāstīja kultūras pasākumu organizatore Jeļena Ķude.

Par skaistumkopšanu un stila izkopšanu kundzēm un jaunkundzēm 23.novembrī pulksten 15 Paplakā, Sabiedrības centrā, stāstīs lektore Egita. "Viņu ieteica Mārīte Bruža no Pieaugušo izglītības centra. Viņa vienmēr ierosina labas idejas," uzslavēja J.Ķude.

Novembra beigās, decembra sākumā paredzētas divas nodarbības par dāvanu saiņošanu un floristiku. "Jo tuvojas Ziemassvētki, un tad katrs grib kādu pārsteigt," pamatoja J.Ķude. Viņa piebilda – ja paliks laika, parunāšot arī par Ziemassvētku receptēm.

Bet no 10.decembra uz Virgas pagastu brauks māksliniece Ilze Jansone. Viņa vadīs nodarbības vilnas velšanā. Pavisam ciklā paredzētas sešas tikšanās reizes.

"Tā mēs cenšamies organizēt tādas sieviešu pēcpusdienas," sacīja pagasta kultūras pasākumu organizatore.


Top biškopju kooperatīvā sabiedrība
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ sanākusi Biškopības biedrības Liepājas rajona nodaļas darba grupa, kas izveidota kooperatīvās sabiedrības dibināšanai. Apspriesti izmaksu ekonomiskie aprēķini, kā arī runāts par medus produkcijas piegādi un realizāciju.

Biškopju rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs pastāstīja, ka darba grupa savākusi un apkopojusi visu kooperatīvās sabiedrības dibināšanai vajadzīgo informāciju, tāpat izpētīta Ogres kolēģu pieredze. Kā jau bijis norunāts, jaunais kooperatīvs nodarbosies tikai ar produkcijas realizāciju, bet saimniekošanas lietās nejauksies.

Potenciālajiem dalībniekiem jārēķinās ar nelieliem izdevumiem. "Lai kaut ko saņemtu pretī, ir jāiegulda," sacīja nodaļas vadītājs. Sabiedrības reģistrācija un citu dokumentu kārtošana prasīšot investēt aptuveni 1000 latu. Tas savukārt nozīmējot, ka paja un iestāšanās kooperatīvā katram dalībniekam varētu izmaksāt aptuveni 120 latu. M.Romanovs runājis ar rajonā pazīstamo dravnieku Jāni Zeltiņu, kurš atzinis, ka izvirzītās prasības nebūt neesot pārspīlētas un ir katram biteniekam izpildāmas. Analīze rādot, ka, strādājot individuāli, medus realizācija prasa no ražotājiem vairāk izdevumu, nekā apvienojoties sabiedrībā.

Pašlaik esot jārēķinās arī ar to, ka Latvijas tirgū stabilas pozīcijas iekarojis Andreja Miža vadītais Ogres kooperatīvs. Tāpēc Liepājas rajona biteniekiem par savu vietu zem saules vajadzēšot pacīnīties. To varēs iegūt, piedāvājot pircējiem kvalitatīvu medu. "Ir jāsaprot, ka slikts medus tirdzniecībā gluži vienkārši nedrīkst nonākt," sprieda nodaļas vadītājs. Tādēļ kooperatīva noteikumi paredz, ka par savu produkciju atbildīgs ir katrs bitenieks pats. Ja viņa ražotā produkcija sabiedrībai radīs zaudējumus, tie būs jāatlīdzina. Ražotājiem būs jāpilda ar tirdzniecības uzņēmumiem noslēgtie līgumi, kas strikti nosaka produkcijas piegādes apjomu un termiņus.

Rajona bitenieku saiets, kurā dibinās kooperatīvu, ir paredzēts 14.decembrī. Līdz tam biteniekiem jāizdomā, kā rīkoties turpmāk. Tiem, kas nolēmuši kļūt par dalībniekiem, jāapsver kandidatūra sabiedrības vadītāju posteņiem, jo būs jāievēlē gan valde, gan revīzijas komisija. Tāpat M.Romanovs mudināja meklēt cilvēku, kurš varētu nodarboties ar medus realizācijas uzdevumiem. "Ritenis," viņš teica, "ir sācis griezties."


Itālieši ekonomiskos noslēpumus neatklāj
Pēteris Jaunzems

Pagājušajā nedēļā kolēģus Itālijā apciemoja rajona lauku attīstības speciālisti, konsultāciju dienesta darbinieki un zemnieku saimniecību īpašnieki. Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka ievērības cienīgs bijis kādas dižsaimniecības apmeklējums, kur piena ražotāji jau trešajā paaudzē nodarbojas arī ar "Parmerānas siera" izgatavošanu.

Kaut gan zemes platības, ko aprūpē šis itāliešu zemnieks, nepārsniedz 200 hektāru, saimniekošanas intensitāte ir liela. Ganāmpulkā ir aptuveni 300 liellopu, no kuriem 180 – slaucamas govis. Tur tiekot audzēti arī vairāki tūkstoši cūku. Pavisam saimniecībā nodarbināti aptuveni 40 cilvēku, kuru pulkā esot arī viesstrādnieki no Austrumeiropas. Savus tautiešus gan tur ceļotājiem sastapt nav izdevies.

Saimniecībā ražotais "Parmerānas siers" eksportam neesot paredzēts, pēc aptuveni divu gadu ilgas nogatavināšanas noliktavā to izplata tikai vietējā tirgū, piegādājot arī restorāniem un kafejnīcām. Itālijā ieviesta tāda kārtība, ka vietējiem lauksaimniekiem nav jākonkurē ar importēto produkciju. To ir atļauts sākt tirgot tikai pēc tam, kad pārdotas vietējās preces. Turklāt lielveikali šajā dienvidvalstī atrodas ārpus lielajām pilsētām. Pilsētnieki iepērkas mazajās bodītēs, kas pieder vietējiem ražotājiem.

Ciemiņi sieru varējuši arī nogaršot un iegādāties. J.Briedis atzina, ka produkts nav slikts, taču varen trausls un drupens, tāpēc, viņaprāt, noderīgs tikai kaisīšanai uz makaronu ēdieniem. Tomēr varēts noprast, ka saimniecība no siera realizācijas gūst ienākumus.

Kaut gan saimniecība atrodas Itālijas maizes klēts reģionā un zeme šeit ir auglīgāka par auglīgu, perspektīvu saimniekošanai īpašnieks saskatījis nevis lauksaimniecības attīstīšanā, bet tūrisma veicināšanā. Saimniecība atrodas netālu no pilsētas, kurā dzīvo desmitiem tūkstoši iedzīvotāju. Jau tagad ierīkota konferenču zāle, kur iespējams sapulcināt vairākus desmitus klausītāju.

Par ekonomiskajām problēmām un attiecībām ar Eiropas Savienību, kā arī par vienoto tirgu itāliešu zemnieki neesot vēlējušies runāt. Tiklīdz tādi jautājumi viņiem uzdoti, saruna novirzīta par citām tēmām. Pat to, cik lielus vienotās platības maksājumus par apsaimniekoto hektāru saņem Itālijā, neesot izdevies noskaidrot.

Vienīgās rūpes, ko atklājis dienvidzemes kolēģis, esot saistītas ar pēctecību. Arī tur lauku ļaudīm neesot skaidrības, kas tālāk vadīs viņu saimniecību, kad pašiem pietrūks spēka to darīt.


Durbē vairs nav rindas uz bērnudārzu
Viktors Ulberts

Sirsnīgus sveicienus, pateicības un laba vēlējumus vakar saņēma tie ļaudis, ar kuru palīdzību neilgā laikā būtiski paplašināta un labiekārtota Durbes pirmsskolas izglītības iestāde "Ābolītis".

Durbes Novada domes projektu koordinatore Evija Kopštāle atklāšanas ceremonijā pastāstīja, ka sākums šim projektam bija šā gada februārī, kad pie viņas vērsusies bērnudārza "Ābolītis" vadītāja Dace Ernstsone un sacījusi, ka "nu ir ziepes". Tās izpaudušās tādējādi, ka uz vietām "Ābolītī" izveidojusies 24 bērnu rinda, kas Durbē uzskatāma par ļoti lielu. Bijis skaidrs, ka vajadzīgs kardināls risinājums.

Nolemts, ka vienīgā iespēja, kā paplašināt bērnudārzu, ir pārveidot vidusskolas zēnu amatmācības kabinetus, bet amatmācības vajadzībām pārbūvēt vecās garāžas. "Skan jau briesmīgi, taču tagad tajās garāžās nemaz neizskatās slikti," norādīja E.Kopštāle.

Lai šo projektu īstenotu, Durbes novads Valsts kasē paņēma 275 tūkstošu latu kredītu ar atmaksas laiku līdz 2027.gadam. Konkursa rezultātā par būvuzņēmēju izvēlēta SIA "Skorpions SV", kas piedāvāja šos darbus paveikt par 162 tūkstošiem. Vēlāk cena gan izrādījās mazliet lielāka, jo dažviet nebija precīzi aprēķināta remontējamo telpu kvadratūra, kā arī riģipsa uzlikšanas izmaksas. Līdzekļus prasīja arī mēbeļu, žalūziju, rotaļlietu un cita aprīkojuma iegāde.

Atklāšanas ceremonijā viesiem tika izrādītas jaunās telpas. Muzicēja gan bērnudārza audzēkņi un skolotājas, gan Durbes Mūzikas studijas bērni Maijas Zaķes vadībā.

"Šodien mums ir liels prieks, kas nāca ar ilgu gaidīšanu. Taču nu ir pienācis laiks izaugsmei, kad mēs esam tur, kur esam. Neviens bērns vairs nav aiz borta. Viņi visi var būt šajās jaukajās telpās, kur par viņiem rūpējas mīļas un gādīgas rokas," uzrunā sacīja Durbes Novada domes priekšsēdētāja vietniece Vija Šulme.


Meklēs līdzpārvaldes vietu skolā

10.novembrī Nīcas vidusskolā būs Liepājas rajona skolu līdzpārvalžu seminārs–konference, rāda informācija rajona Izglītības pārvaldes mēneša plānā.

Konferences tēma šogad būs "Līdzpārvaldes loma un līdzdalība demokrātiskas skolas pārvaldes sistēmā", informēja Liepājas rajona Vidusskolēnu dome.

Aktivitātes plānotas no pulksten 11.30 līdz 23. Dienas gaitā iecerēts apspriest aktuālus jautājumus, iegūt jaunas atziņas, kas varētu pilnveidot darbību, kā arī kopīgi atpūsties. Būs paneļdiskusija, izglītojošas nodarbības, darbs diskusiju grupās, jaunrades darbnīcas. Bet pulksten 20 sāksies vakara ballīte ar pašu skolēnu rīkotām atrakcijām.

Līdzpārvalžu konference Liepājas rajonā notiks jau sesto reizi.


Konkursam šoreiz mazāka atsaucība

Jaunajam fotokonkursam "Dunalka un dunalcnieki" seši cilvēki iesnieguši aptuveni 20 fotogrāfiju. Tas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējā fotokonkursā, pastāstīja Dunalkas bibliotekāre Gita Pimenova.

Konkursa mērķis ir mākslinieciski kvalitatīvu un interesantu fotogrāfiju atlase fotoizstādei. Darbiem ir jāraksturo Dunalkas pagasts un sabiedriskās aktivitātes tajā. Pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzētas arī naudas balvas.

"Visu šo nedēļu iesniegtos darbus vērtēs žūrijas locekļi. Vērtējuma rezultāti būs zināmi jaunnedēļ, kad notiks uzvarētāju sveikšana," sola G.Pimenova.


Aicina pieteikties svētku sarīkojumam

Tie Grobiņas pagasta iedzīvotāji, kas vēlas piedalīties valsts svētkiem veltītajā sarīkojumā, vēl var pieteikties līdz 12.novembrim, pastāstīja pagasta kultūras dzīves vadītāja Sabīne Ulmane.

Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītais sarīkojums tradicionāli tiek organizēts Liepājas teātrī. Tas notiks 16.novembrī pulksten 19. Būs gan svētku uzrunas, gan konkursa "Sakoptākā sēta Grobiņas pagastā" uzvarētāju apbalvošana, gan Grobiņas pilsētas kora "Vēl" koncerts.

Par līdzdalību svinīgajā sarīkojumā iedzīvotājiem jāziņo, zvanot pa tālruni 3491694 vai 29297163.


Mudina izrādīt kolekcijas

Šodien ir pēdējā diena, kad Kalvenes Pagasta padomē tiek gaidītas iedzīvotāju kolekcijas, pastāstīja Kultūras nama vadītāja Daiga Freimane.

Viņa skaidroja, ka ir iecere valsts svētku sarīkojumam sagatavot izstādi par to, ko pagasta iedzīvotāji kolekcionē. "Var nest visu, ko nu vien var panest," mudināja D.Freimane, piebilstot, ka lielākā atsaucība parasti ir pēdējā dienā.

Valsts svētkiem veltītais sarīkojums Kalvenē notiks 17.novembrī.


Kalvenes centrā durvis ver viesnīca "Spāres"
Meita īsteno sava tēva pēdējo sapni
Viktors Ulberts

Restorāns ar patīkamu interjeru, pirts, kurā ir burbuļvanna, un 10 numuru ar 23 vietām tagad interesentiem ir pieejami pašā Kalvenes centrā, kur durvis šonedēļ vēra jauna viesnīca "Spāres". Viesnīcu izveidojusi SIA "Kantriserviss", kuras īpašniece ir Ilze Jansone, tādējādi īstenojot sava tēva – pērn mūžībā aizgājušā uzņēmēja Jāņa Matvējeva – pēdējo lielo ieceri.

Jaunā viesnīca "Spāres" atrodas Kalvenes pašā centrā Skolas ielā, pretī vietējās pašvaldības ēkai. Iepriekš nama pirmajā stāvā bija vairāki veikali, savulaik pastāvēja arī krogs. Taču otrais stāvs, kur tagad atrodas viesnīcas apartamenti, līdz šim tā nopietni apsaimniekots nebija.

SIA "Kantriserviss" valdes loceklis Edmunds Krastiņš pastāstīja, ka ideja par viesnīcas izbūvi šajā ēkā radusies pirms aptuveni diviem gadiem. Tā kā Kalvenei ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, uzņēmēji varēja pretendēt uz Eiropas fondu palīdzību. Tas arī tika izdarīts – izstrādāto viesnīcas projektu Eiropas fonds akceptēja. Pēc objekta pieņemšanas ekspluatācijā un Latvijas Reģionālās attīstības aģentūras akcepta SIA "Kantriserviss" ir jau saņēmis Eiropas naudu, kas sedz trešo daļu no viesnīcas būvdarbu izmaksas.

Guļvietas – vienam autobusam

Interjeru viesnīcai veidojusi Grobiņas māksliniece Solveiga Jonase, savukārt uzņēmuma logo izstrādājusi Gundega Tauriņa no firmas "Reklāmas ateljē". I.Jansone stāsta, ka uzņēmums plāno lūgt izstrādāt "Spārēm" arī interneta mājaslapu, jo to prasa mūsdienu biznesa apstākļi. Cilvēki, pirms dodas uz kādu no apdzīvotajām vietām, internetā izvērtē nakšņošanas iespējas, cenas u.tml.

Viesnīca darbību ir sākusi tikko, tāpēc I.Jansone vēl nevar pastāstīt, kāds ir klientu loks. Katrā ziņā jau atvēršanas dienā restorānā ieturēt maltīti ieradās samērā daudz cilvēku. Izrādās, Kalvenes ļaudīm līdz šim nebija iespēju pusdienot uz vietas pagastā, taču ārpus mājām.

Numuriņi ierīkoti dažādām vēlmēm un cilvēku skaitam. Tā, piemēram, pirmajā stāvā ir numuriņš cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tur paredzēta vieta arī pavadonim. Ir arī speciāli aprīkota tualete un dušas telpa. Citos numuriņos ir viena, divas un četras vietas. I.Jansone plāno vienu numuru aprīkot speciāli tā, lai tur ērti justos vecāki ar maziem bērniem.

Katrā ziņā viesnīcas saimnieki plānojuši, lai viesnīcā guļvietas (kopā ar matračiem) pietiktu viena autobusa pasažieriem.

Mērķē uz plašu auditoriju

Tuvākā nākotnē "Spārēs" tiks noorganizētas arī diennakts dežūras, lai ļaudis, kuri meklēs naktsmājas vēlā vakara stundā, tās arī saņemtu.

Šāda interese varētu būt kaut vai tādēļ, ka viesnīca atrodas netālu no Rīgas – Liepājas šosejas. Pie tās drīzumā tiks uzstādītas zīmes, kas norādīs, ka tuvumā var paēst un pārnakšņot. Par šādas zīmes uzstādīšanu pašlaik norit sarunas ar atbildīgajiem dienestiem. Nākotnē šosejas malā varētu tapt arī reklāmas stends, taču šis process nebūs tik ātrs, jo jāvienojas ar kādu privātās zemes īpašnieku. E.Krastiņš stāsta, ka aptuvenā maksa par stenda turēšanu uz privātās zemes gadā varētu būt aptuveni minimālās algas līmenī. Taču sarunu process ieildzis, jo esot zemes īpašnieki, kuri šādu summu vēlas saņemt katru mēnesi.

Valda pavāru deficīts

Viesnīcas kolektīvā strādājošie ir no dažādām apdzīvotajām vietām. Vadītāja Tatjana Sinkina, kā arī administratore un viesmīle ir no Liepājas, pavāre – no Medzes pagasta, pārējie darbinieki ir vietējie iedzīvotāji.

I.Jansone norāda, ka ļoti grūti bijis atrast pavāru, jo šīs profesijas pārstāvji pašlaik ir deficīta statusā. Ir daudz jaunu cilvēku, kas gribētu strādāt, ieguvuši nepieciešamo izglītību, taču trūkst prakses. Bez tam – piedāvāt praksi jaunam cilvēkam arī nemaz neesot tik droši. Ļoti iespējams, ka pēc apmācības viņš pateiks paldies un aizlidos uz kādu no Dublinas restorāniem.

Lielā atklāšana vēl priekšā

E.Krastiņš stāsta, ka būtiska auditorija, uz kuru mērķē viesnīcas saimnieki, ir makšķernieki, jo Kalvenes apkārtnē netrūkst ezeru, kurp bariem vien dodas šīs nodarbes cienītāji. Tad nu viņiem būtu iespēja civilizētos apstākļos atpūsties pirms vai pēc zivju tvarstīšanas. Tāpēc savulaik bijusi ideja viesnīcu nodēvēt par "Fišmeistaru". Pēc tam gan lemts par "Ozolu" nosaukuma piešķiršanu, taču tas licies pārāk monolīts. Līdz I.Jansonei radusies ideja par "Spārēm", kas arī ir saistīts ar ūdeņiem.

Potenciālie klienti varētu būt arī tūristi, kas klejo pa atpūtas takām netālajā Embūtē, vai arī Rīgas zoodārza ārpilsētas bāzes "Cīruļi" apmeklētāji, kuri vēlēsies ilgāk uzkavēties šajā pusē.

Tā kā "Spāres" vismaz pagaidām ir vienīgā viesnīca Kalvenē, interese varētu būt gan par konferenču zāles izmantošanu, gan iespēju rīkot jubilejas vai citas svinības.

Bez tam oficiāla viesnīcas atklāšana ar lentītes griešanu vēl ir tikai priekšā. Tā būs 18.novembrī. Šis datums izvēlēts divu svarīgu iemeslu dēļ. "Tie ir nozīmīgi valsts svētki. Un šajā dienā viņsaulē aizgāja mans tēvs, kuram šīs viesnīcas projekts bija pēdējais sapnis, ko viņš nepaguva īstenot un ko izdarījām mēs," sacīja viesnīcas īpašniece.