Kurzemes Vārds

10:57 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Prast runāt, lasīt, spriest vairākās valodās – tas ir ieguvums
Daina Meistere

Dzīvē izgājuši tie mazākumtautību mācību iestāžu absolventi, kuri pirmie kārtoja centralizētos eksāmenus, kuros jautājumi tika uzdoti valsts valodā. Uzsākot reformu, bija dažādi viedokļi. Vieni, ka daudz vieglāk būs iekļauties Latvijas augstskolās, pāriet uz studijām valsts valodā tiem zēniem un meitenēm, kuri skolas laikā priekšmetus mācās bilingvāli. Otri diametrāli pretēji – nemācoties savā dzimtajā valodā, skolēni zaudēs attiecīgajā mācību priekšmetā, neiegūs vajadzīgo zināšanu kvalitāti.

"Kurzemes Vārds" apzināja, kā nokārtoja centralizētos eksāmenus mazākumtautību skolu absolventi un kā viņiem veicas augstskolās.

Akcents – zināšanas nevis valoda

Izglītības speciālisti, izvērtējot pavasarī pilsētas skolu beigušo audzēkņu centralizētajos eksāmenos parādītās zināšanas, uzsvēra, ka nav lielas atšķirības, kādā skolā jaunais cilvēks ir mācījies.

Iepazīstoties ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, ir redzams, ka mazākumtautību mācību iestāžu beidzēji ir uzrādījuši pat mazliet labākus rezultātus nekā vidēji latviešu skolu beidzēji.

"Ķīmijā, fizikā, bioloģijā uzrādītās zināšanas daudzos gadījumos saņēmušas novērtējumu A, B, C līmenī, un būtiski, ka atzīme ir pilnīgi objektīva, jo darbus taču labo Rīgā. Mazliet nav paveicies matemātikā, lai gan arī tur atšķirība ir minimāla, un šo vērtējumu izskatīs savā sēdē metodiskajā apvienībā, tāpat arī vēsturē," sacīja Bilingvālo skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, A.Puškina 2.vidusskolas skolotāja Gaļina Skorobogatova.

Atbildot skolēns varēja lietot arī savu dzimto valodu, taču, kā uzsvēra G.Skorobogatova, valodas prasmi parāda arī tas, cik dziļi izprasta jautājuma būtība. G.Skorobogatova ir ekonomikas skolotāja, un šajā priekšmetā, kurā nebija centralizētā eksāmena un darbus laboja pilsētā, latviešu skolu un mazākumtautību skolu beidzēju zināšanu līmenis bija līdzīgs. "Kas māk priekšmetu, tas māk, bet, kam neveicas, tam neveicas. Un tas nebūt nav atkarīgs no valodas, bet gan no skolēna – kā viņš ir mācījies visus skolas gadus, tā arī kārto eksāmenus. Jautājumi bija par saturu, nevis par valodu," precizēja pedagoģe.

Ja izvēle izdarīta – problēmu nav

Vidusskolu pēdējo klašu audzēkņi pauž savas tālākās ieceres, anketās uzrādot, ko iecerējuši darīt pēc tam, kad būs aizvēruši skolas durvis. Arī mazākumtautību mācību iestāžu absolventi dod priekšroku izglītības turpināšanai kā vidējās speciālās skolās, tā augstskolās, tikai nedaudzi izvēlas darba ceļu. Un tieši tāpat kā latviešu skolu beidzēju atbildēs dominē Latvijā pazīstamākās augstskolas – Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte, arī Liepājas Pedagoģijas akadēmija un augstskolu filiāles. Tagad, rudenī, var jau skaitīt cāļus – tos, kuri iestājušies, un redzēt, cik ieceres sakritušas ar dzīvi un kur viņi ir tikuši. Īstenība daudz neatšķiras no izsapņotā – mūsu pilsētas mazākumtautību skolu absolventi ir iestājušies un studē kā Latvijas, tā arī ārvalstu augstskolās. Un dara to gan latviešu, gan angļu valodā. G.Skorobogatova norādīja: kas gribēja mācīties, tie arī mācās.

Jūlija Romanovska studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijas biroja administratora studiju programmas 1.kursā. Viņa pavasarī absolvēja 8.vidusskolas krievu plūsmas klasi. Meitene pastāstīja, ka centralizētajos eksāmenos jautājumi bija uzdoti latviešu valodā un viņa atbildējusi latviski. Kaut arī šogad noteikumi atļāva mazākumtautību skolu absolventiem atbildēt valodā, kurā viņiem pašiem ir vieglāk to darīt. Jūlija uzskata, ka viņai nemaz nav tāda liela talanta uz valodām, arī ģimenē runā krieviski, taču tas, ka vidusskolas laikā uzsvars likts ne tikai uz zināšanu apguvi, bet arī uz latviešu valodas prasmi, palīdz, mācoties augstskolā. Jo studiju valoda ir latviešu. Kursā ir vairāki mazākumtautību skolu beidzēji. Viņiem tomēr nav problēmu ne saprasties ar saviem studiju biedriem, ne sarunāties ar mācībspēkiem.

"Man palīdz un mani atbalsta kursabiedri," sacīja J.Romanovska. Viņas kursabiedrene Anastasija Mironova uz augstskolu atnākusi pēc 48.arodvidusskolas beigšanas, kur ieguvusi pavāra konditora specialitāti. Tagad meitene mācās divgadīgajā profesionālajā programmā, lai kļūtu par biroja administratori. "Es strādāju latviskā kolektīvā – "Čili Picā"," pastāstīja Anastasija, kura tāpat tagad mācās latviešu kursā. Viņa uzsvēra, ka iekļauties latviskā studiju vidē noteikti palīdz tas, ka skolas laikā mācības notika bilingvāli, ka skolotāji centās, lai bērni zinātu ne tikai priekšmetu, bet arī neapmaldītos terminos latviešu valodā.

Anna Valentjukeviča un Anna Ivakina ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas datorzinību 2.kursa studentes. Abas ir beigušas Liepājas 12.vidusskolu. "Mūsu skolā daudzi priekšmeti bija bilingvāli, ar tādu domu, lai mēs saprastu gan to, ko māca, gan latviešu valodu," sacīja studentes. Viņas uzskata, ka ļoti daudz ko devuši tieši skolotāji, kuri centās saviem audzēkņiem dot šīs zināšanas, kuri tāpat tulkoja, ja vajadzēja, skaidroja un izskaidroja. Tagad, kad augstskolā netrūkst priekšmetu, kas jāmācās latviski, meitenēm nav lielu grūtību. Jo viņas var gan rakstīt, gan lasīt, gan runāt valsts valodā. Zinot, ka ies un kur ies studēt, meitenes daudz mācījušās papildus, padziļināti apgūstot kultūras vēsturi, informātiku, viņas interesējās par reklāmu, mākslu. Pat apmeklēja papildu nodarbības pie latviski runājošiem pasniedzējiem. Tāpat daudz ko palīdz arī augstskolas mācībspēku saprotošā attieksme un kursabiedru atbalsts, kuriem var iet un prasīt. "Problēmas reizēm gadās, sevišķi, kad stāstot gribas izteikties gan daiļrunīgi, gan pareizi," smaidot piebilda Anna Valentjukeviča.

Bilingvālā izglītība iet plašumā

Runājot par to, kāda pieredze apgūta, mācot priekšmetus bilingvāli un valsts valodā, G.Skorobogatova pastāstīja, ka viņa nesen atgriezusies no Rīgas. Tur notiek konsultācijas mazākumtautību vidusskolas skolotājiem. Liepājniece vada konsultācijas ģeogrāfijas un ekonomikas skolotājiem. Decembrī līdzīgas mācības notiks mūsu pilsētā.

"Konsultācijās mēs runājam par eksāmeniem, rezumējām to rezultātus. Nolēmām, ka viss notiek tā, kā vajag, mierīgi. Process rit, un, ja nebūs nekāda politiska spiediena, tad viss būs kārtībā," sacīja skolotāja. Viņa pievērsa uzmanību tam, ka ir paredzēta bilingvālās izglītības ieviešana latviešu skolās. Cilvēkiem ir grūti pieņemt visu jauno, jo tagad būs priekšmets, piemēram, ķīmija, fizika, kas būs jāmācās ne vairs tikai dzimtajā valodā, bet, teiksim, jāapgūst arī angliski. Un te lieti noderēs pieredze, kas, ieviešot reformu, apgūta krievu skolās.

"Mēs ar reformas ieviešanu kļuvām bagātāki. Mums ir jauni, mūsdienīgi mācību līdzekļi – DVD diski ar stundu ierakstiem septiņos priekšmetos, kodoplēves, sienas plakāti," sacīja mazākumtautību skolas skolotāja. Viņa vēl pastāstīja, ka Latviešu valodas apguves valsts aģentūras reģionālajā birojā jau notiek semināri latviešu skolu mācību pārziņiem par to, kā strādāt bilingvāli. Arī Bilingvālās apmācības metodiskās apvienības vadītāja ir gatava tikties ar citu apvienību un latviešu skolu skolotājiem, lai dalītos pieredzē, ko nozīmē strādāt bilingvāli.

Uzziņai

A B C līmeņi centralizētajos eksāmenos 2007.gadā (procentos)

Priekšmets Mazākumtautību skolās Latviešu skolās

Bioloģija 68,42 65,2
Fizika 58,3 53,06
Ķīmija 62,5 46,4
Matemātika 39,38 56,5
Vēsture 40,5 57,89