Kurzemes Vārds

21:01 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Zemnieki žņaudzošā ielenkumā
Pēteris Jaunzems

Kopš aizvadītās nedēļas no prāta neiziet tikšanās ar Kalvenes puses zemkopjiem un tās laikā dzirdētie bēdu stāsti. Ļaudis sūdzējās, ka esot nonākuši ciešā meža zvēru ielenkumā, kas vairs neļauj nodarboties ar saimniekošanu. Atjaunotajās mežaudzēs iestādītās priedītes un egles nograužot stirnas, staltradži un aļņi, sējumus noēdot un izmīdot mežacūku bari, bet to, kas pēc šiem uzbrukumiem vēl palicis neskarts, appludinot bebri, kas sen jau atstājuši biezokņus un pārcēlušies uz meliorētajām platībām.

"Tādai strādāšanai vairs neredzu jēgu. Ja tā turpināsies, bankrots būs klāt, arī ziemai lopbarībai sagatavotās skābsiena balles meža dzīvnieki saplēš un pieķēzī ar mēsliem, tāpēc govis no tām griež galvas projām," lietojot pat tiešāka apzīmējuma vārdus, teica zemnieks, kurš līdz šim aprūpējis vairāk nekā piecdesmit hektāru zemes, čakli audzējis graudus, kartupeļus un citu produkciju. Viņam piebalsoja mežaudzēm blakus saimniekojošie kolēģi, kuriem neklājoties ne par matu vieglāk. Vēlāk, painteresējies par situāciju, kāda valda citos pagastos, uzzināju, ka tur aina nav iepriecinošāka. Tā pati problēma nomoka priekulniekus un kalētniekus. Par meža dzīvnieku uzmācību sūdzējās apriķnieki un vērgalnieki. Pat lielpilsētai tuvajā Grobiņas pagastā lauksaimnieki nejūtas pasargāti no postījumiem.

Tas, ka kāds garausis vai bikla stirniņa kādreiz liela izsalkuma brīdī, kad zeme ir sasalusi un laukus klāj bieza sniega kārta, paviesojas ābeļdārzos vai sējumos, nav nekāds jaunums un ikvienam ir labi saprotams, ka trauslā dzīvība kaut kā līdz pavasarim ir jāizvelk. Tomēr tad runa bija par atsevišķiem jeb ārkārtas gadījumiem. Turpretī tagad meža zvēru uzmākšanās zemniekiem, kas vēlas strādāt, nevis tikai appļaut laukus un saņemt Eiropas Savienības maksājumus, kļūst aizvien iznīcinošāka.

Turklāt neviena amatpersona nespēj pateikt, kā no šī žņaudzošā gūsta atbrīvoties. Meža dienesta darbinieki tikai nevarīgi šūpo galvas, apgalvojot, ka problēma jārisina valsts līmenī, kā arī norāda uz medniekiem, ar kuriem zemniekiem jānoslēdz līgumi par zvēru atvairīšanu. Tomēr neviens nespēja nosaukt kaut vienu piemēru, kur problēmu būtu izdevies atrisināt. Uzzināju tikai to, ka mednieki izvairās slēgt līgumus ar lauksaimniekiem. To darīt viņus neiedvesmo finansiālā atbildība, ko uzvēlusi valdība. Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts, ka gadījumā, ja noslēgts līgums, par zaudējumiem zemniekiem nākas atlīdzināt pašam medību kolektīvam.

Tāpēc neiespējami ir atrast brīvprātīgos, kuri uz šādiem noteikumiem piekristu medīt grūti izsekojamos bebrus, zinot, ka pat veiksmes gadījumā neko neiegūs, jo gan šo dzīvnieku gaļai, gan ādām šobrīd nav pieprasījuma. "Lai man kaut piemaksā, es tos šaut neiešu," sacīja kāds mednieks, kamēr viņa kolēģis sprieda, ka bebri ir savairojušies nemaņā un tādēļ sen jau būtu izsvītrojami no licencēto meža dzīvnieku saraksta. Jāteic, ka šobrīd to gan neviens vēl negrasās darīt. Un tāpat pagaidām vēl gaužām neefektīvi ir mēģinājumi atgaiņāt uzbrucējus ar bises šāvienu atdarinātājiem un asins plazmas līdzekļiem, ko ražo Zviedrijā. Tāpēc zemniekiem atliek tikai atgaiņāties ar cepurīti rokās.