Kurzemes Vārds

21:57 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

50 gadi – kā viena diena
Kirils Bobrovs

Var jau būt, ka uz visu pagājušās nedēļas Liepājas norišu fona radio un televīzijas stacijas 50.gadadiena nemaz nebija tik ievērojams notikums. Bet toties tas skar ļoti daudzus, jo mēs visi esam dzīvojuši torņa laikā. Kādreiz nebija satelīta šķīvju, nebija arī daudzo kabeļtelevīzijas kanālu. Bet radio programmas! Vārdu sakot, bez režģotā torņa nekas nebija iespējams.

Mūsu Radio un televīzijas stacijas priekšnieks Uģis Preiss vakar sarunas sākumā pat bija patiesi izbrīnīts: iepriekšējā dienā avīzē taču par visu jau bija uzrakstīts. Vai varbūt kādas tehniskās nianses palikušas neminētas? Nē, gluži otrādi – mums taču nav vajadzīgi sarežģījumi! Tādēļ lai viņš pats kaut nedaudz pastāsta par sevi.

Ja kompakti, tad – lūdzu! Uģis dzimis un audzis Liepājā. Pabeidzis 10.vidusskolu, bet pēc tam Rīgas Radio elektronikas un aparatūras tehnikumu – četros ar pusi gados. Ar tehniķa diplomu viņš arī nokļuvis šeit. Visu pārējo viņš mācījies šeit pat stacijā. Arī alternatīvo karadienestu viņš pavadījis šeit. Kopš tiem laikiem jau pagājuši sešpadsmit gadi, vispirms viņš strādājis par elektromehāniķi, pēc tam par maiņas inženieri, maiņas vecāko un beigās kļuvis par vadošo inženieri. Šis amats nozīmēja lielu atbildību gan par darbu organizāciju, gan par tehniku. Stacijas priekšnieka amatā viņš strādā kopš 2003.gada, un viņa biogrāfijā tā ir pagaidām vienīgā darbavieta. Arī viņa priekšgājējs Oskars Cēbers ne bez lepnuma piebilda, ka, aizejot pensijā, viņš stafeti nodevis cilvēkam, kuram absolūti uzticas un kurš visas praktiskās zināšanas apguvis viņa acu priekšā. Viņam pateicīgs arī pats skolnieks.

Tagad staciju apkalpo desmit cilvēku, pastāstīja Uģis, bet agrāk esot bijis vairāk. Darbinieku skaitu pakāpeniski vajadzējis samazināt sakarā ar daudz modernākas aparatūras nemitīgu ieviešanu. Savā darbībā tā ir daudz drošāka un neprasa īpašu iejaukšanos. Taču darba netrūkst.

Kaut arī tornis redzams no jebkura pilsētas punkta, liepājnieki maz ko zina par Radio un televīzijas stacijā notiekošo. Ļoti iespējams, arī tāpēc, ka masu saziņas līdzekļu pārstāvji visai reti apmeklē šo vietu. Tos, kas izmanto kabeļtelevīziju, un tos, kas dod priekšroku šķīvjiem, mūsu jubilejas tornis varētu nemaz arī neinteresēt. Uģis pastāstīja:

– Taču ir vēl arī tādi televīzijas skatītāji, kuriem ir tikai trīs Rīgas programmas un arī TV "Dzintare". Bez šaubām, daudziem ir vajadzīga arī vismaz viena no Rīgas radio programmām – LR 1, LR 2, LR 3 un LR 4. Bez mums nebūtu iespējama mobilo telefonu sakaru kompāniju attīstība. Un tagad gaidāms vēl viens jaunums. Ideja pieder radio producentam Verneram Bokumam. Viņš iecerējis izveidot "Liepājas neatkarīgo raidītāju". Visa nepieciešamā aparatūra jau ierīkota un noregulēta. Aizkavēšanās radusies tikai ar dokumentu kārtošanu, taču, pēc paša Bokuma vārdiem, jāpagaida vairs tikai divas, trīs nedēļas.

Stacijas priekšnieks vēl pakavējās pie tehniska rakstura pārmaiņām. Telpu remonts un veco iekārtu nomaiņa ritējusi, protams, pakāpeniski. Izrādās, ne jau visas līdzīgas RTS valstī sasniegušas mūsu līmeni. Tāda pati situācijā visādā ziņā ir Daugavpilī. Jo vajadzīga liela nauda. Saruna ievirzījās arī par kaimiņiem. Uģis uzsvēra, ka tālu uz priekšu aizgājuši igauņi. It īpaši tas sakāms par digitālās televīzijas ieviešanu. Pie mums šo problēmu nespēja pārvarēt Rīgā izkropļotās konkurences dēļ. Bez tam Liepājas stacijā ar šādu ieviešanu nevajadzētu rasties nekādām problēmām. Daudz svarīgāka ir iedzīvotāju gatavība uztvert ciparu raidījumus. Provokatorisks jautājums attiecas uz jubilāra apsveikumiem. Jā, tādi bija. Bet Pilsētas dome pat apsveikuma atklātnīti neatsūtīja. Tur palaiduši garām svinīgo brīdi.

Ja par vēsturi, tad U.Preiss ieteica vērsties pie sava veterāna Oskara Cēbera. Viņš atrodas blakus kabinetā. Un tad noskaidrojās, ka šis cilvēks ir arī kolekcionārs. Viņa kabinetā atrodas diezgan reti televīzijas un radio uztvērēji, tā sacīt, no ēras sākuma. Tur varētu izveidot pat savu muzeju. Taču tam, kā zināms, ir vajadzīgs gan laiks, gan vieta. Bet redzētie eksponāti attiecas uz pavisam citu tematu.

Starp citu, īsi pirms jubilejas Oskars bija atnācis uz mūsu redakciju, lai parakņātos avīzes arhīvā. Lieta tāda, ka vairāki dokumenti bija pazuduši, un pēc mūsu publikācijām nolēma atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Izrādās, ka toreiz, 1957. un 1958. gadā, arī mēs atzīmējām retranslatora dzimšanu, pavisam maza uzņēmuma pirmos soļus. Protams, ir jāvāc materiāli par savu vēsturi. Kādreiz to darīja visur.

Pašreizējais tehniskā nodrošinājuma līmenis nav salīdzināms ar to, kāds bija toreiz, pirmsākumos. Pat releju līnija no Rīgas bija ierīkota tikai līdz Kuldīgai. Liepāju pievienoja tikai sešdesmito gadu vidū. Toreiz arī televīzijas raidījumus no mums varēja raidīt ar pārvietojamo staciju starpniecību. Ar katru gadu tornī parādījās arvien jauni raidītāji, tādā veidā mainot arī tā veidolu. Tiesa, vecās, smagnējās metāla konstrukcijas jau noņemtas un aizvietotas ar daudz vieglākām sistēmām. Tie klienti, kas vēlas nodrošināt signālu pārklājumu daudz plašākai teritorijai, pretendē uz augstumu, bet tā aparatūra, kas aprobežojas ar pilsētas zonu, ierīkota zemāk. Interesanti, cik ilgs būs torņa mūžs? Pēc garantijas dokumentiem tas paredzēts 55 gadiem. Taču nekādu problēmu un bažu nav bijis un nav. Tornim vajadzīga tikai aprūpe un pareiza ekspluatācija.