Kurzemes Vārds

21:57 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Dzimšanas diena un bažas par pingvīniem
Aija Ansone, Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Sestdien, 3. novembrī
Reti iznāk, ka nedēļas nogale man ir pavisam brīva. Šoreiz to izbaudu, no rīta laiskojoties gultā. Mēģinu ko palasīt. Nemaz tik vienkārši tas nav, jo esmu atradusi no lasīšanas. Ne jau tādēļ, ka grāmatas būtu dārgas vai nepieejamas. Durbes bibliotēkā ir ļoti plašs jaunāko grāmatu klāsts un pat uz bestselleriem jeb dižpārdokļiem lielā rindā nav jāgaida. Tikai esmu pieradusi steigties, nespēju ilgstoši koncentrēties, tāpēc gandrīz nemaz vairs nelasu romānus. Atliek vienīgi žurnāli. Bet šodien atļaujos sevi palutināt ar dzeju. Persiešu Omāru Haijamu, kas nodrukāta mazā, dāvaniņas formāta izdevumā.

Svētdien, 4. novembrī
Pārrunājot redzēto filmu, kā globālās sasilšanas dēļ iet bojā pingvīni, saņemu nesaudzīgu aizrādījumu, ka esmu liekule – raudu par pingvīniem, bet pati neesmu gatava atteikties no ērtībām. Viss! No šodienas sākšu saudzēt dabu! Zinu, ka baterijas nedrīkst izmest gružu konteineros – tas bojā vidi. Esmu redzējusi bukletus, kuros stāstīts, kas ar tām baterijām jādara. Bukleti drukāti uz skaista papīra, noteikti maksāja bargu naudu, bet sen jau nonākuši turpat, kur baterijas. Laikām tā informēšanas sistēma lāgā nedarbojas.

Pirmdien, 5. novembrī
Darbā tiekos ar daudziem jaukiem cilvēkiem. Patīk atskārsme, kad jūti, ka cilvēks ir gudrs, labvēlīgs un radošs. Un viņš nav tikai darbinieks, pilsonis, žurnālists vai dizainers, bet gan arī dziļa un interesanta personība. Šāda apziņa pašai palīdz ikdienā darīt savu darbu.

Otrdien, 6. decembrī
Pērku iepriekš pasūtītās biļetes, jo esmu nolēmusi novembrī apmeklēt vairākus koncertus un teātra izrādes. To man vajag tikpat noteikti kā gaisu, ko elpot. Tikai šie sarīkojumi maksā ļoti dārgi. Jau rēķinu, no kā man vajadzēs atteikties.

Rindā kāda pavecāka kundze lūdz lētāko biļeti. Septiņi lati! Kundze klusējot aiziet. Mani pārņem nepatīkama sajūta, ka kultūra pie mums jau kļūst elitāra.

Trešdien, 7. novembrī
Mana dzimšanas diena! Saņemu daudz sveicienu un jūtos samīļota. Man pat ir uzrakstījuši haiku! Tiešām jūtu, ka ir īpaša diena.

Cepu kolēģiem kūku. Lētāk un vienkāršāk būtu nopirkt, ja ņem vērā manas iemaņas konditorejā. Bet gribu, lai taptu kaut kas personisks, ja jau kolēģi personiski sveica mani.

Ceturtdien, 8. novembrī
Prieks par to, ka Durbē svinīgi atklāj paplašināto bērnudārzu un jaunos amatmācības kabinetus. Ir sajūta, ka mazā Durbe kļuvusi ērtāka un drošāka, ja jau šeit dzīvo jaunas ģimenes, kas labprāt laiž pasaulē mazuļus. Un nav nemaz pārspīlēts teiciens, ka viss labākais jādod bērniem. Jaunās telpas bērnudārzā patiesi ir skaistas, tāpēc arī prieks par padarīto.

Piektdien, 9. novembrī
Ciemos brauc radinieki. Mamma cep pīrāgus, krustmāte gatavo salātus, bet māsa gādā pārsteigumu.

Mēs ar radiem netiekamies īpaši bieži. Bez tam mūsu dzimtā nav pieņemts krist ap kaklu, bučoties un runāt mīļvārdiņus. Esam kā klints – spēcīgi un droši. Pastāv tāda kā vienojoša izjūta. Runājam simbolos un jūtam cits citu.