Kurzemes Vārds

20:36 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Bērni zīmē Ziemassvētku kartītes

Kalvenes pagastā tiek rīkots konkurss skolēniem par skaistāko Ziemassvētku kartīti, informēja Kultūras nama vadītāja Daiga Freimane.

Kartītes līdz 30.novembrim var iesniegt skolas zīmēšanas skolotājai Annai Mētrai.

Konkursu rīko Pagasta padome sadarbībā ar pamatskolu. Kartītes izvērtēs neatkarīga žūrija. Katras klases labākā darba autors saņems balvu.

"Lai bērnu darbs neaiziet zudībā, kartītes izmantosim pirmsskolas vecuma bērnu ielūgumiem uz eglīti un pensionāru apsveikšanai Ziemassvētkos," atklāja D.Freimane.


Informēs mežu īpašniekus

13.novembrī pulksten 11 Durbes Kultūras namā paredzēta Informācijas diena mežu īpašniekiem.

Padomus saņems un atbildes uz jautājumiem dzirdēs tie, kas apsaimnieko mežus, kopj jaunaudzes un vēlas sagādāt sev malkas krājumus. Ar klausītājiem tiksies Durbes novada mežsardze Linda Junkarēna, Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs, kā arī Grobiņas mežniecības mežzinis Andris Bērents.


Šogad neņems 200 tūkstošus latu

Embūtes pašvaldība nesteigsies ar valdības piedāvāto 200 tūkstošu latu dotācijas saņemšanu, jo vispirms ir rūpīgi jāizvērtē, kur šo naudu ieguldīt, pastāstīja Embūtes Pagasta padomes priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs.

Tām pašvaldībām, kuras piekrīt apvienoties novados, kas atbilst apstiprinātās reģionālās reformas plānam, valsts piedāvā 200 tūkstošu latu dotāciju katrai. Lai šo naudu saņemtu vēl šogad, līdz 16.novembrim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jāiesniedz pašvaldības priekšlikumi, kādām vajadzībām šī nauda tiks tērēta.

"Mēs uzskatījām, ka lieta ir pārāk nopietna, lai to sasteigtu. Galu galā bez naudas jau nepaliksim, ja pieteiksimies nākamgad," Embūtes pašvaldības nostāju skaidroja O.Jurjevs. Visu vajadzību apmierināšanai ar šo naudu tāpat nepietikšot, tāpēc svarīgi izvēlēties pašas nepieciešamākās. Iespējams, Embūtē par šo jautājumu rīkos iedzīvotāju aptauju.


Interesējas par zemnieku aizvietotājiem
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ seminārs notika tiem Kalvenes pagasta zemniekiem, kas vairāk pievērsušies piena un gaļas liellopu audzēšanai. Ar klausītājiem tikās Liepājas Lauku konsultāciju biroja speciālisti Arta Cinkus un Vita Cielava, kā arī sertificēta ganāmpulku eksperte Enda Bartuševica.

Pagasta lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure pastāstīja, ka šoreiz atsaucības nav pietrūcis. Zālē sapulcējušies vairāk nekā divi desmiti lauku saimniecību īpašnieku, jo Kalvenē zemnieki galvenokārt nodarbojas tieši ar piena un liellopu gaļas ražošanu. Pēdējais cūkaudzētājs, kas audzēja bekonu tirgum, bankrotējis pērn. Kopš tā laika pagastā cūkas audzē tikai pašpatēriņam.

Zemnieki galvenokārt interesējušies par iespējām modernizēt ražošanu, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, un saņēmuši iepriecinošu ziņu. A.Cinkus pastāstījusi, ka pieteikumus tehnikas iegādei, celtniecībai un būvmateriālu pirkšanai varēs iesniegt jau nākamā gada janvārī. Tas nozīmē, ka pienācis pēdējais laiks sagatavot projektus. Turklāt šoreiz modernizācijai izvirzīti atviegloti nosacījumi. Pretendentiem tikai jāpierāda, kur viņi paredzējuši ņemt naudu.

Bet dzīvas diskusijas izraisījušās par zemnieku aizvietotājiem. Izrādās, Kalvenē ir cilvēki, kas vēlētos izmēģināt spēkus šajā arodā. Kaut gan Lauku konsultāciju un izglītības centrā Jelgavas rajona Ozolniekos kursi aizvietotājiem jau sākušies, viņu pulkam ir visas iespējas pievienoties. Taču jārīkojas bez ilgas vilcināšanās.


Pret dabas aizsardzības plānu izskan maz iebildumu
Viktors Ulberts

Tikai daži grozījumi tika ieteikti lieguma "Blažģa ezers" dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā, kas otrdien notika Kalvenes Pagasta padomē, pastāstīja pašvaldības vadītājs Henrijs Junkarēns.

Dabas aizsardzības plānu izstrādā SIA "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment". Dabas liegums "Blažģa ezers" atrodas Kalvenes, Embūtes un Priekules pagasta teritorijā. Tas izveidots 1999.gadā kokvardes aizsardzībai un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā.

Sanāksmē tika sniegta informācija par lieguma dabas vērtībām, aizsardzības mērķiem un plānotajām apsaimniekošanas aktivitātēm. H.Junkarēns, kurš arī piedalījās sanāksmē, pastāstīja, ka plāna autori norādījuši – lieguma "Blažģa ezers" sākotnējais mērķis vairs nav ļoti aktuāls, jo kokvardžu populācija jūtami palielinājusies un izplatījusies kaimiņu rajonos. Taču vienalga Blažģa ezers uzskatāms par unikālu dabas daudzveidības teritoriju, kur mīt tritoni, dažādi putni un kur nav jūtama cilvēka darbība. Iespējams, tādēļ, ka pie šī ezera nevar piebraukt ar autotransportu. Tur var nokļūt tikai kājām.

Izstrādātajā dabas aizsardzības plānā tika ieteikti tikai daži grozījumi, piemēram, atļaut šajā teritorijā bebru medības, taču aizliegt demolēt to veidotos dambjus. Viens zemes privātīpašnieks no Embūtes pagasta vēlējās, lai lieguma teritorijā ļauj izmantot ceļu, kas ved uz viņa mājām, kā arī veikt būvniecību viņam piederošajā zemesgabalā.

H.Junkarēns pastāstīja, ka dabas aizsardzības plāna autori vēl šogad piedāvās izskatīt šī plāna galīgo redakciju.


Pašvaldība ceļu tomēr salabo
Ilze Lanka

Sakas novada zemnieku saimniecības īpašniekiem ir izdevies uzvarēt cīņā par to, lai ceļš uz viņu mājām tiktu savests kārtībā. Pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons pastāstīja, ka šonedēļ tur ir uzvesta grants. Viņš arī atzina, ka novada ceļi kopumā ir ļoti sliktā stāvoklī.

Jūtas vīlies kaimiņos

"Ja asfalta celiņš centrā ir sabrucis, jādomā, ka pāvilostnieki ir tik smagi kā mašīnas," redzot, ka Pāvilostā tiek atjaunots gājēju celiņš no Celtnieku ielas līdz vidusskolai, sacīja lauksaimnieks Vilnis. "Mums ir tāds ceļš, kuru piecpadsmit gadus traktori muļļājuši, ne santīms nav ieguldīts."

Ceļš, kas atzarojas no Sakas – Cīravas brauktuves, netiekot greiderēts, caurteka brūkot kopā, ziemā netiekot tīrīts sniegs. Varot izbraukt tikai no maija līdz septembrim. Kamēr nelīst lietus. Citā laikā pat neatliekamā medicīniskā palīdzība vajadzības gadījumā nevarot tikt pie slimnieka – reiz cilvēku bijis jāizved uz lielā ceļa ar ratiem. "Mūs laikam par sūnciemniekiem uzskata!" vīrietis bija sašutis. Vilnis vairākkārt runājis ar priekšsēdētāju, taču pēdējā laikā viņš no atbildēm esot izvairījies, mēdzis arī neatbildēt uz zvaniem vai vienkārši atslēgt mobilo tālruni.

Tad lauksaimnieks nolēma Sakas Novada domē iesniegt vēstuli ar jautājumiem un iedzīvotāju parakstiem. Taču vīlies. "Beigās iznāk, ka savus kaimiņus nemaz nepazīstu. Kad priekšniecībai jāiet pateikt kaut vienu vārdu, met plinti krūmos," pārsteigts bija Vilnis. Tā nu vēstuli uzrakstījis un iesniedzis viens pats. Uzaicināts uz komisijas sēdi, kur solīts, ka ceļu salabos vēl šogad. Taču lauksaimniekam tam lielas ticības nebija. Viņš arī jutās vīlies, ka neviens no kaimiņiem pēc tam nav jautājis, kā sēdē gājis.

Pēc tam Vilnis cītīgi gaidīja rakstisku pašvaldības atbildi uz savu vēstuli. "Neviens neliekas ne zinis. Ne par ceļu, ne par to, ka atbilde jāsniedz, kaut pagājušas jau divas nedēļas," vīrietis sacīja.

Paveikto vērtē neapmierinoši

"Vakar ceļš tika salabots. Un arī atbilde ir aizsūtīta," ceturtdien "Kurzemes Vārdam" apgalvoja U.Kristapsons. Viņš gan ir neizpratnē, kā šāds ceļš vispār var būt ieskaitīts pašvaldības pārziņā esošo sarakstā. "Par ceļu to pat nosaukt nevar! Meža ceļš, kas ved uz vienu māju ar diviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem," norādīja Sakas Novada domes priekšsēdētājs. Pārējie esot tādi vasarnieki, kas bezmaz reizi gadā atbraucot apraudzīt savu īpašumu. Intensitāte arī esot zema – aprēķināts, ka nedēļā pa to brauc labi ja trīs mašīnas. Tomēr iedzīvotāja lūgumu dome nolēmusi izpildīt. Nolīgts SIA "Sinren", kas aizvedis granti. Rēķins par darbu izmaksām gan vēl neesot saņemts.

Arī Vilnis jau pa laboto ceļu braucis, un, jautāts, vai ir labāk, sacīja: "Ir citādāk. Granti iebēra bedrēs ar ūdeni. Domāju, ka drīz izšķīdīs." Viņš precizēja priekšsēdētāja teikto – šis ceļš ved uz piecām saimniecībām, cilvēki tur dzīvo pastāvīgi, lai gan deklarēti tiešām esot tikai divi pensionāri. Bet par atbildi uz vēstuli Vilnis sacīja: "Uzdevu piecus konkrētus jautājumus. Atbildi saņēmu tikai uz vienu, par pārējo ir tikai pieminēts, vispārīgi aprakstīts."

Baļķvedēji darbojas naktīs

U.Kristapsons atzina, ka arī kopējais ceļu stāvoklis bijušā Sakas pagasta teritorijā ir slikts. Vainīgi pie tā esot mežu izstrādātāji. "Padomju laikā būvētie ceļi taču nav domāti tādām nestspējām, kādas tagad ir mašīnām! Tajā laikā smagākās kravas varēja uzkraut kamazam," sprieda U.Kristapsons.

Pašvaldība ierobežojumus liekot "bezmaz visu gadu", bet tas neko nelīdzot. "Pāvilostā ieliņas ir pārskatāmas, bet Sakas teritorijā mežu ir daudz, grūti novaktēt," neslēpa Novada domes priekšsēdētājs. Turklāt daudzi pamanoties baļķus izvest no meža pa naktīm, kad iespēja, ka pārkāpumu kāds konstatēs, ir daudz mazāka. To, vai ierobežojumi tiek ievēroti, uzrauga pašvaldības policists. Viens no pēdējiem viņa guvumiem bijis pulksten pusvienos naktī, kad kokus no meža izvedusi kāda Aizkraukles rajona firma.

Finansējumu brauktuvju uzturēšanai valsts un rajona Autoceļu fonds piešķir, ņemot vērā satiksmes intensitāti. Taču tā pa šiem ceļiem neesot tik liela, lai viegli varētu piesaistīt naudu.

U.Kristapsons piebilda, ka līdzīgas problēmas ir arī citām pašvaldībām, kas ir bagātas ar mežiem, piemēram, Lažas, Dunalkas un Vecpils pagastam.


Aicina pieteikties braucienam uz Vecauci
Pēteris Jaunzems

Biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane nupat kā atgriezusies no Latvijas Lauksaimniecības universitātei piederošās mācību un pētniecības saimniecības "Vecauce" apmeklējuma.

Tur redzēts šoruden ekspluatācijā nodots piena liellopu aprūpes komplekss, kurā kopēju pienākumus veic roboti. Komplekss uzbūvēts, liekot lietā Eiropas Savienības atvēlēto finansējumu. Otra tāda pagaidām valstī vēl nav.

Apvienības vadītāja ir nodibinājusi kontaktus ar augstskolas saimniecības darbiniekiem, tādēļ esot iespēja rajona lopkopības darbiniekiem organizēt pieredzes braucienu uz Vecauci. Viss būšot atkarīgs no tā, cik cilvēku pieteiksies. Interesentus lūdz zvanīt un pieteikties pa tālruni 29332830.


Ieceļ ostas pārvaldnieku
Pēteris Jaunzems

Sakas Novada domes sēdē no četriem pretendentiem izraudzīts cilvēks, kas pēc paša vēlēšanās no darba aizgājušā Zigmunda Smirnova vietā turpmāk strādās Pāvilostas ostas pārvaldnieka postenī.

Tas būs Pēteris Gudkovs, kurš ir dzimis pāvilostnieks, taču patlaban dzīvo un strādā Lapmežciemā. Domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons pastāstīja, ka viņš izpelnījies ievērību kā kuģa kapteinis ar ilgu darba pieredzi jūrā, kur nostrādājis gadsimta ceturksni. Patīkami esot arī tas, ka pārvaldniekam nebūs problēmu ar atgriešanos uz dzīvi dzimtajā mazpilsētiņā, jo šeit atrodas māja, kas pieder viņa sievai.

Visnotaļ simpātiski raksturojumos bijuši arī pārējie trīs pretendenti, kas pieteikušies vakancei, tāpēc izvēle nav bijusi viegla. Arī Olafs Tarizieris esot pāvilostnieks un kuģa kapteinis ar stāžu. Par kuģa kapteini arī strādājis tagad pensijas gadus sasniegušais Valdis Stūre. Vienīgi Arvis Drīliņš esot liepājnieks un gados jaunāks cilvēks. Taču viņš sēdē nav varējis piedalīties, jo patlaban atrodas jūrā.

Jaunais ostas pārvaldnieks "Kurzemes Vārdam" teica, ka tikai pirms dažām dienām atgriezies no Vidusjūras, jo līdz šim strādājis tirdzniecības flotē, tādēļ vispirms gribētu pamatīgāk iepazīties ar ostas lietām un iespējām. Viņš atzina, ka pilsēta un osta pēdējos piecos gados labi attīstījušās, uzbūvēts jauns steķis mazajām zvejas laivām, pabeigti citi darbi. Arī vietējie uzņēmēji esot malači, jo cenšoties strādāt aizvien vērienīgāk. Zvejniecība nedrīkst apsīkt, tā jāsaglabā, taču nākotne, pēc P.Gudkova domām, Pāvilostā pieder tūrismam un jahtām, kā tas novērojams arī citur pasaulē. Turīgi jahtu īpašnieki labprāt vēlētos iesaistīties ostas pilnveidošanas projektos.


Gardā ķirbju – smiltsērkšķu sula un pārdrošie pārrobežas projekti
Pēteris Jaunzems

Bieži vien neparastus risinājumus uzņēmējdarbībai laukos priekšā pasaka pati dzīve un apstākļu sakritības. Cilvēkiem tikai jāpamanās šo pamudinājumu izmantot. To vienmēr centušies darīt Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis un viņa biznesa partneris, Kuldīgas rajona Valtaiķu pagasta kooperatīvās sabiedrības "Kurzemes ogas" vadītājs Imants Lepsis. Viņi jau pāris gadu sadarbojas jaunu un veselīgu pārtikas produktu izstrādē.

Saista dabīgo produktu ražošana

"Tagad modē nākuši tā dēvētie pārrobežu projekti. Arī mums veidojas kaut kas līdzīgs," pus pa jokam, pus nopietni teica "Elpas" vadītājs, paskaidrojot, ka administratīvi teritoriālie pārkārtojumi savulaik atdalījuši Kazdangu no Valtaiķiem, tomēr eknomiskās un sadzīves saiknes tas nav spējis pārtraukt. Tā daļa valtaiķnieku atrodot darbu Kazdangā, bet kazdandznieki savukārt strādājot Valtaiķos. Šī parādība vērojama arī Imanta zemnieku saimniecības "Lāses" augļu un ogu pārstrādes ražotnē.

"Taču visciešāk mani ar Imantu saista tas, ka abi strādājam tikai ar dabīgajiem produktiem un izvairāmies no ķīmijas," sacīja Gundars, pastāstot, ka eksperimentālā kārtā jau apgūta uzmundrinoša un īpaši sportistiem noderīga veselības dzēriena izlaide. To gatavo no Valtaiķos iegūtām augļu sulām un "Elpas" piena sūkaliņām. Jaunā produkta ieviešanu ražošanā pagaidām aizkavējot tikai birokrātiski šķēršļi, jo Ministru kabineta noteikumi prasa strikti noteikt, vai tā būs augu vai dzīvnieku izcelsmes prece. Atkarībā no tā tiks izstrādāti visi pārējie ražošanas noteikumi. Ierēdņiem, izrādās, galvenais nav rezultāts – preces īpašības vai garša –, bet gan procedūras ievērošana. Taču uzņēmējiem esot svarīgi zināt, kur un kā varētu notikt ražošana. Vai to izdevīgāk organizēt Valtaiķos vai Kazdangā?

"Es jau līdzīga rakstura nepatikšanas esmu piedzīvojis, kad Tadaiķu uzņēmumā "Ābolīts" mēģinājām kūpināt sieru. Arī tur bija augu valsts produkcijas pārstrāde, kurā nedrīkstējām ielauzties mēs, kas esam piensaimnieki. Tāpēc ražošanas eksperimentu, kas deva visai labus rezultātus, tomēr vajadzēja pārtraukt," atceras Gundars. Viņš nejūtas drošs, ka šī reize izrādīsies veiksmīgāka, kaut gan – kas var zināt, jo tagad Latvijā esot vērojami bikli mēģinājumi Eiropas Savienības regulas vairāk saistīt ar saimniecisko darbību.

No nojausmām līdz produktam

"Ne jau tikai likumdošana ir svarīga. Mums, ražotājiem, arī jāskatās, cik projekts būs ekonomiski izdevīgs," sarunā iesaistījās Imants. Līdz šim, viņaprāt, darbošanās jaunu produkcijas veidu izstrādē noritējusi vairāk vai mazāk nojausmas līmenī. Taču šonedēļ viņš apmeklējis Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu, kur ticies ar akadēmiķi Mārtiņu Beķeri, kas vada pētniecisko laboratoriju. Tur cilvēki strādājot pie zinātniski sabalansētas funkcionālās pārtikas veidošanas programmas. Viņus ļoti interesējot Valtaiķos notiekošais, jo dabīgi produkti ir veselībai drošas pārtikas pamatu pamats. Lai radītu funkcionālo pārtiku, dabīgajiem produktiem vēl tikai jāpievieno tajos iztrūkstošās cilvēka organisma uzturēšanai nepieciešamās vielas – dažādi vitamīni un minerālsāļi.

Institūtā sprieduši arī par augļu sulu un sūkalu produktu. Zinātniekus vairāk interesējot stiprinošā dzēriena sastāvs. Tikšanās beigusies ar to, ka noslēgts sadarbības līgums par to, ka laboratorija savos veselīgu produktu izlaides pētījumos izmantos Valtaiķu iestrādes. "Mēs savukārt kompensācijā iegūsim ļoti precīzi veiktu analīžu rezultātus un kvalitātes vērtējumu," par veiksmīgo soli, kas ieceres pavirzījis kaut nedaudz uz priekšu, priecājās Imants.

Cenšas pagarināt ražošanas sezonu

Zemnieku saimniecības "Lāses" augļu un ogu pārstrādes iecirknī darbi organizēti tā, lai, izmantojot tikai dabīgas izejvielas, maksimāli pagarinātu ražošanas procesu, nodrošinot strādātājiem iespēju nopelnīt ne tikai augļu ienākšanās un novākšanas sezonas laikā. Šinī nolūkā organizēta ne tikai sulu ražošana, bet arī augļu un dārzeņu konservēšana, kā arī ievārījumu izlaide.

Imants uzskata, ka kopējais ražošanas apjoms nav tik liels, lai nebūtu iespējams atrast produkcijai noietu. Viņu vairāk nodarbinot jautājums, kā aizgādāt preci tur, kur dzīvo maksātspējīgs pircējs. Runa ir par galvaspilsētu, kas no Valtaiķiem atrodas samērā tālu. Tomēr Rīgā "RIMI" lielveikalos jau tiekot tirgota Valtaiķos ražotā ābolu sula. Tā gan nav pildīta stikla burkās, bet īpaša veida papīra iepakojumā, no kura, sulu izlejot glāzē, pakā tomēr neieplūst gaiss. Tā piekļūšana dabīgam produktam esot visnevēlamākā. Ābolu sula no Valtaiķiem nonākot arī uzņēmumā "Pūres dārzi".

Nodoklis sadārdzinās preci

Otra problēma ir iepakojums. Imants un Gundars uzsvēra, ka visā pasaulē dabīgie produkti tiek pildīti stikla traukos. Tur tie uzglabājas labāk un ilgāk. Tomēr stikla taras izmantošana nav lēts prieks. Imants zināja sacīt, ka jau no nākamā gada valdība paredzējusi ievērojami palielināt dabas resursu nodokli, ko aprēķina, ņemot vērā svara vienības. Tieši tādēļ vissāpīgāk nodokļa paaugstināšana ietekmēšot ražotājus, kuri izmanto produkcijai stikla taru, kas ir visai smaga.

Valtaiķnieks aprēķinājis, ka trīslitru burka sadārdzinās produkcijas cenu par 20 santīmiem. "Vai tiešām, rēķinoties ar smago inflāciju valstī, nodokļa paaugstināšanu nebija iespējams kādu gadu novilcināt?" viņš pārmetoši vaicāja. "Trallina, ka cenšas samazināt inflāciju, bet paši to tikai sekmē. Nauda, ko šādā veidā saņems budžets, taču atkal nāks tieši no maksātnespējīgā ļaužu slāņa maciņiem."

Ar līdzīgu problēmu jau nākamgad saskarsies arī Otaņķu pagastā esošais uzņēmums "ORika".

Līdz šim lauku uzņēmējs un zemnieku saimniecības īpašnieks bijis spiests iztikt ar paša nopelnīto naudu, jo nepietiekami lielā ražošanas apjoma dēļ Eiropas Savienības atbalstu neesot baudījis. Vienīgā palīdzība esot nacionālās subsīdijas, ko saņēmis pirms vairākiem gadiem par upeņu un aveņu stādījumu ierīkošanu. Arī kredītus, kas nepieciešami izejvielu iepirkšanai, bankas izsniedzot nelabprāt.

Bagāts ogu gads

Ievērību šoruden ir izpelnījusies zemnieku saimniecības "Lāses" ražotnē sarūpētā ķirbju un smiltsērkšķu sula. To ražo no tuvākajā apkārtnē pazīstamiem audzētājiem iepirktām izejvielām. Pagaidām gan izejvielu iegādes nolūkā līgumi netiekot slēgti.

Kaut gan kāds nīcenieks sūdzējies valtaiķniekam, ka viņam ķirbji šovasar noslīkuši, Imants uzskata, ka šis tomēr patrāpījies īsts ķirbju un smiltsērkšķu gads. Tādam apgalvojumam pievienojas arī Gundars, kuram, pildot sievas pasūtījumu, pēc neoficiāla vērtējuma, šogad izdevies izaudzēt otro lielāko ķirbi Latvijā un vēl divas nedaudz pieticīgāka izmēra lielogas.

Milzenis, kas tagad nogādāts Imantam piederošajā ražotnē, sver 70 kilogramu, un tam ir 2,05 metru apkārtmērs. Tātad tikai par vienu kilogramu tas atpalicis no Rīgas Zooloģiskajā dārzā reģistrētā valsts rekordista. "Tāda, rau, ir mana artava ķirbju audzēšanas un to sulas ražošanas jomā," smējās "Elpas" vadītājs.

Pagaidām gan ķirbju un smiltsērkšķu sulas realizācija notiek tikai Valtaiķos. Liepājā to neesot iespējams nopirkt nevienā veikalā. Imants uzskata, ka ar sulu vien nav iespējams uzturēt tirdzniecības punktu, bet Zaļajā tirgū viņš nevar iekļauties, jo nav tam nepieciešamā sertifikāta, kura saņemšanai ir nepieciešams pierādīt katra produkta ražošanā izmantotā pipariņa izcelsmi.