Kurzemes Vārds

21:48 Otrdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Nedēļas jautājums

Politiskās norises nav saistāmas ar patriotisma jūtām

Latvijas valsts svētku laikā ikreiz tiek pieminēti vārdi patriots un patriotisms. Svešvārdu vārdnīcā skaidrots, ka patriots ir cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un ir gatavs pašaizliedzīgi darboties tās labā. Portālā liepājniekiem.lv jautājām: vai uzskatāt sevi par Latvijas patriotu? Aptaujas rezultāti rāda, ka par patriotiem sevi uzskata 62 procenti liepājnieku, bet sevī šīs jūtas nesaskata 38 procenti aptaujāto. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad tika uzdots tāds pats jautājums, iedzīvotājos patriotisms krities par vienu procentu.

Nē, patriots noteikti neesmu. Kāds patriotisms var būt valstī, kurā pilsoņu intereses un labklājība valdībai absolūti neinteresē? Tā dzenas tikai pēc sava labuma, bet tautas dzīves līmenis krītas un krītas... Cilvēki bēg prom uz zemēm, kurās par iebraucējiem rūpējas vairāk nekā Latvija par saviem pilsoņiem.

Krievu laikos diezgan aktīvi interesējos par brīvās Latvijas vēsturi. Uz skolu pie direktora pat tika saukti vecāki, lai painteresētos par manām ārpusstundu interesēm. Tad es sevi uzskatīju par īstu Latvijas patriotu, bet tagad, paskatoties uz mūsu valdošās elites devīzi "Grābt, zagt, atmazgāt", arvien vairāk patriotisms nobāl un nobāl, kaut gan sirdī esmu īsts latvietis.

Patriotismam īsti nav saistības ar to, kā rīkojas valdība.

Es laikam piederu pie šā brīža mazākuma. Būtu stulbi stāvēt mēslu čupā un priecāties! Nu, Latvija jau akurāti nav tā salīdzinājuma vērta, bet, tā sulīgi izsakoties, tie bija piemērotākie vārdi.

Diemžēl ir tā, ka vārdiņam Latvija sinonīms ir vārdiņš Rīga, tāpēc: kā normāls liepājnieks var justies patriotiski?

Latvija, tēvzeme, dzimtene, tauta, patriotisms – vienīgie savienojamie jēdzieni. Valsts, valdība – kaut kas abstrakts, ar tautu un Latviju nesavienojams.

Patriots ir interesants jēdziens. Es gan it kā esmu, bet sen jau tas apnicis. Kāpēc man nezagt vai nekrāpt valsti, ja to dara paši valsts ierēdņi? Kāda jēga maksāt nodokļus, ja tos tāpat izlieto jaunās ierēdņu mašīnās un plazmas televizoros? Valsts iestādēs vajadzētu patriotus. Ja vien būtu kāds ģēnijs, kurš prastu atšķirt patriotu no parasta perdeļa, kas grib 3 kilogramu smagu algu par neko.

Man liekas, ka daļa neapzinās šī jēdziena nozīmi. Ja jau jūs tik ļoti uztrauc tas, ka valsts tiek apzagta un nozagta, tad drīzāk esat patrioti, jo jums tas rūp un nav vienaldzīgs. Patriotisms ir kas vairāk nekā parlamenta, valdības un prezidenta patikšana vai nepatikšana.

Patriotisms ir sajūta, kad neatkarīgi no tā, kas notiek "Vecliepājā" vai Saeimā, valsts svētkos sirds prasa pacelt karogu, iedegt logā sveci, kad, esot prom no Latvijas, dvēselē kaut kas velk mājās. Tā ir mīlestība pret savu zemi un pārdzīvojumi par to.

50 padomju okupācijas gadi ir darījuši savu. Esam kļuvuši par ērgļiem, jo ir bijusi iespēja apčakarēt savu valsti. Bet tas jau nemazina patriotismu. Ticu, ka noliedzēji nemaz tā nedomā un svētku nedēļā par to domās ne vienu reizi vien.

Esmu patriots ar darbiem un sirdi. Es mīlu šo zemi – dzimteni, kurā esmu dzimis un uzaudzis. Es varētu apšaut visus liekuļus valdībā, kuri ir iznīcinājuši cilvēkos patriotismu un izzaguši valsti. Un arī tos, kuri vēl nodarbojas ar zādzībām likumīgā kārtā, izmantojot amata stāvokli. Pašā pilsētā tādus varētu nosaukt. Ir arī uzņēmēji, nemaz nevajag rakņāties domē. Bet tādu liekuļi bijuši jau akmens laikmetā, un šie jaunie ir akmens laikmeta liekuļu radinieki, tikai mērkaķu izskatā.

Nu, nav Latvijā latviešos patriotisma! Nav!

Valdības sastrādātajiem mēsliem ar patriotismu tiešām nav sakara! Protams, gudrie vīri nomāc ticību, bet ne jau ticību Latvijai. Viņi grauj uzticību valdībai. Atzīstu, ka nav mūsu valstī kārtības, bet mēs taču vēl augam un 17 gadu laikā nevaram cerēt sasniegt tādu līmeni, kāds ir sasniegts citur daudz ilgākā laika posmā.