Kurzemes Vārds

22:59 Otrdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Saeima internātam atvēl daudz mazāk naudas
Ilze Lanka

Vilšanos pirms valsts svētkiem piedzīvoja Vaiņodes internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts, uzzinot, ka internāta remontam valsts grasās piešķirt desmit reižu mazāk, nekā sākotnēji bija cerēts. Izrādījās, ka Saeimas viedoklis krasi atšķiras no Valsts reģionālās attīstības aģentūras vērtējuma. Tad kādēļ nepieciešams izveidot īpašu vērtēšanas komisiju, kas vērtē iesniegtos investīciju projektus, viņš ir neizpratnē.

Vērtē kompetenta komisija

Noteiktajā datumā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā tika iesniegts kārtējo reizi aktualizēts investīciju projekts energoefektivitātes paaugstināšanai Vaiņodes internātpamatskolā. Pavisam tika iesniegti gandrīz 400 projekti, no kuriem atbalstīja tikai 180. "Mēs bijām sestie labākie!" aģentūras mājaslapā uzzinājis R.Ulberts. Atvēlētā summa sasniegusi 693900 latu – tā bija visa nepieciešamā nauda, lai veiktu internāta pārbūvi. Pēc tam atsūtīts arī dokuments, kas apliecina augsto vērtējumu.

Projektus aģentūrā izvērtēja speciāli izveidota komisija. Tās sastāvs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai 2008.–2010.gadā. Projektu pieteikumus atbilstoši administratīvajiem un kvalitātes kritērijiem vērtē Valsts reģionālās attīstības aģentūra, atbilstoši specifiskajiem kritērijiem – vērtēšanas komisija. Tajā ir pa vienam pārstāvim no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Kultūras, Ekonomikas, Veselības un Vides ministrijas, kā arī divi pārstāvji no aģentūras.

Pēc tam rezultātus iesniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kas tos virzīja uz Ministru kabinetu. Arī šajā institūcijā dokuments akceptēts. "Bet tālāk stāsts ir skumjš," nosaka R.Ulberts. Pēc Saeimas balsojuma par valsts budžetu internātpamatskolas direktors atradis informāciju, ka internāta pārbūvei atvēlēti vien 50 tūkstoši latu. Toties pie lielākajām summām tikuši tādi projekti, ko aģentūra nebija atbalstījusi. "Un ne jau man vienam tā bija," norāda R.Ulberts. "Bet priekš kam tad vajadzēja visus projektus vērtēt speciālai komisijai?"

Direktors piebilst, ka arī pērn saņemti 50 tūkstoši latu. "To es savā mūžā noteikti gribētu izdarīt – sakārtot internātu. Un mēs strādājam, lai mērķi sasniegtu," viņš atzīst.

Projektus izskata pirmo reizi

Reģionālās attīstības aģentūras direktore Anna Vītola–Helviga skaidro, ka šādā veidā investīciju projektu vērtēšana notikusi pirmo reizi. Tādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā šā gada 21.augustā. "Aģentūra vērtē projekta kvalitāti, attiecīgā ministrija skatās specifiku – cik nozīmīgs šis projekts ir nozarei. To šajā gadījumā darīja Izglītības un zinātnes ministrija." Atbalstīto projektu saraksts aģentūras mājaslapā vairs nav atrodams. "Nav vairs aktuāls," nosaka A.Vītola–Helviga.

Turpmākajos procesos aģentūrai vairs nav varas. Pēc Ministru kabineta akcepta dokuments nosūtīts Saeimas Budžeta komisijai. Aģentūrā "Kurzemes Vārdam" teica, ka tā ir atbildīga par notikušajām izmaiņām. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns apgalvo: "Es nepārzinu investīciju projektu. Tādas lietas neskatāmies. Detaļās neviens te neiedziļinās." Viņš norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots frakcijās. Viens no cilvēkiem, kas to varētu zināt, esot Krastiņa kungs, kurš tagad ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Atbildību neviens neuzņemas

Ministrijas preses sekretāre Dace Kārkliņa skaidro, ka RAPLM aģentūras sagatavoto atbalstāmo investīciju projektu sarakstu 2008.gadam un pašvaldību plānotās ilgtermiņa saistības 2009.gadam iesniedza Finanšu ministrijā, lai saraksts tiktu iekļauts nākamā gada budžeta likumprojektā uz otro lasījumu. Tas tika akceptēts arī Ministru kabineta sēdē. "Tādējādi ministrija sadarbībā ar aģentūru pašvaldību investīciju projektu pieņemšanu un izvērtēšanu ir nodrošinājusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem," uzsver D.Kārkliņa.

Sarakstu ir precizējusi Saeima, sagatavojot divus 2008.gada budžeta likuma projekta pielikumus: "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" 18,8 miljonu latu apmērā un "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" gandrīz 2,2 miljonu latu apmērā. "Deputāti izmanto savas likumdevēju tiesības un var mainīt mērķdotāciju sarakstu. Viņi skatās pēc citiem kritērijiem. Tas ir Saeimas lēmums," saka D.Kārkliņa. Jautāta, vai Saeimas sēdē arī notiek debates, kuru projektu atbalstīt, kuru ne, viņa apgalvo – deputātu priekšlikumus vērtēja un apkopoja Saeimas Budžeta komisija.

Iepriekšējā gadā RAPLM rīkojuma projektu par investīcijām iesniedza Ministru kabinetam, kas to apstiprināja. Pēc tam, sagatavojot budžeta grozījumus, mērķdotācijas tika iekļautas atsevišķā pielikumā.


Plānojuma vēl nav piecām pašvaldībām
Ilze Lanka

Kaut gan līdz šā gada beigām visām pašvaldībām jābūt spēkā esošam teritorijas plānojumam, Liepājas rajonā tāda vēl aizvien nav piecām pašvaldībām. Par to informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Trijām iespēja vēl ir

Patlaban visā Latvijā no 553 pašvaldībām spēkā esošs teritorijas plānojums ir tikai 375, ziņoja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. Liepājas rajonā no 28 pašvaldībām plānojums ir spēkā 22. Līdz gada beigām saistošos noteikumus, ar ko apstiprina teritorijas plānojumu, iespējams, paspēs saņemt trīs pašvaldības – Embūte, Vērgale un Sakas novads. Bet "Teritorijas plānošanas likumā" noteikto nevarēs izpildīt Priekules un Vaiņodes pagasts. Pavisam Latvijā šādas būs aptuveni 50 pašvaldības, prognozē RAPLM. Tās esot paudušas gatavību teritorijas plānošanas procesu pabeigt nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Vai Sakas novadam izdosies pabeigt teritorijas plānojuma izstrādi līdz gada beigām, atkarīgs arī no zemju īpašnieku, pašvaldības un vides aizstāvju spējas rast kopēju valodu. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka, vācot parakstus par to, lai tiktu apstiprināts bijušā Sakas pagasta teritorijas plānojums, iedzīvotāji tikuši maldināti. Organizācijas "Zemes draugi" Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta informēja, ka viņiem skaidri nebija izklāstīts, par ko ir jāparakstās.

Pēc publikācijas redakcijā vērsās Aina Kreicberga, kura arī iesaistījusies parakstu vākšanā. Viņa atzina, ka vēstule bijusi diezgan asa. "Bija paraksta lapa bez galviņas, kas bija pielikta klāt, tā ka visi, kas gribēja, varēja izlasīt," skaidroja A.Kreicberga. Viņa piebilda, ka bijuši arī tādi cilvēki, kas atrunājušies ar to, ka līdzi nav briļļu. "Paraksta vākšanas reizē vismaz pieci cilvēki tekstu neizlasīja," neslēpa A.Kreicberga.

Kad apskatīt Pāvilostas pelēko kāpu bija ieradušies Saeimas deputāti, A.Kreicberga Annai Seilei vaicājusi, vai viņa uzskata, ka labāks ir čūksliens nekā sakopts lauks. Atbilde tā arī neesot saņemta. "Tiek uzklausīts tikai viena cilvēka viedoklis. Tas mūs uztrauc," zemes īpašnieku vārdā runāja A.Kreicberga.

Legalizēs divas ēkas

Problēmas uzsākt būvniecību esot ne vien tiem, kam zeme atrodas pie jūras, bet arī citviet. Kādai A.Kreicbergas paziņai māja ir Sakas upes krastā. Bērni gribot būvēt māju, bet neko nedrīkst darīt, kamēr nav teritorijas plānojuma. Ciešot arī lauksaimnieki. Piemēram, Lauku atbalsta dienests neizsniedz atļauju apmežojušās lauksaimniecības zemes kopšanai, par ko var saņemt Eiropas naudu. Kāds cits īpašnieks maksājis zemes nodokli par apbūves teritoriju, līdz pēc kārtējiem grozījumiem viņam pateikts, ka celtniecība tur nebūs iespējama. "Viss ir apstājies, sākot no 2003.gada!" satraukumu pauž A.Kreicberga. Viņa arī precizē, ka "Kurzemes sēta" pēc plānojuma apstiprināšanas netiks legalizēta, kā minēja G.Grimsta. Tāpat arī "Āķīši" un "Olīši", un vairākas citas ēkas. Ciemata robežās paliekot vienīgi "Liedagi" un nu jau nodegušās "Kāpas". Turklāt "Liedagiem" būvniecības atļaujas izsniegtas daudz agrāk, nekā sākts izstrādāt Sakas pagasta teritorijas plānojumu.

"Mēs, īpašnieki, visu laiku piekrītam – dariet, izņemiet to ciematu ārā. Katrā redakcijā rodas citas problēmas. Kāpēc tad to visu nevarēja vienā reizē?" par "Zemes draugu" rīcību neizpratnē ir A.Kreicberga. G.Grimsta iepriekš norādīja, ka vides aizstāvjiem netika dota iespēja iepazīties ar plānojumu, tā sabiedriskās apspriešanas gaitā esot pārkāpti vairāki noteikumi. A.Kreicberga atceras, ka plānojuma pirmajā redakcijā grāmatas tiešām nav bijušas, taču kartēs visu izsmeļoši esot varēts uzzināt. Pārējās reizēs nekādu pārkāpumu neesot bijis.


Eiropa uzrauga, kā kontrolējam zivju zveju
Pēteris Jaunzems

Vakar Liepājas ostā zvejas kuģi "Ganguts sagaidīja prāvs ļaužu pulciņš. Taču šoreiz tie nebija tuvinieki un draugi, kas alkst atkalredzēties, bet gan Jūras vides pārvaldes Jūras kontroles sektora darbinieki un kopā ar viņiem pārstāvji no Eiropas Komisijas. Viņi bija ieradušies, lai uzraudzītu, cik precīzi un atbilstoši regulu prasībām strādā mūsu vides inspektori.

Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka Eiropas Komisijas uzraugus visvairāk interesējot, kā notiek mencu zvejas noteikumu ievērošana un kontrole. Lai par to pārliecinātos, izlases kārtībā visai skrupulozi tiekot pārbaudīti gan kuģi, gan lomi. Ciemiņi gan paši pie mērīšanas un svēršanas neķeroties, taču uzmanīgi vērojot un bloknotiņos fiksējot, cik prasmīgi un prasīgi pret zvejniekiem ir mūsu speciālisti. Atbildot uz korespondenta jautājumu, Eiropas Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka viņu uzdevums esot pārbaudīt tikai Latvijas zivju zvejas ostas, bet uz citām valstīm ir devušies viņu kolēģi.

Jāpiebilst, ka "Ganguta" apkalpes vīri jūrā laiku nebija pavadījuši velti. Kuģa rūmēs atradās astoņas ar pusi tonnas bušu un aptuveni pusotra tonna mencu. Pārvietojot zivis autotransportā, gan butes, gan mencas izlases veidā tika izmērītas un nosvērtas. Kaut gan pārbaude bija stingra, šoreiz izrādījās, ka zvejnieki nekādus pārkāpumus nav pieļāvuši. Tomēr, kā korespondentam sacīja vecākais inspektors Arturs Holštroms, vienmēr tā nebūt neesot. Ir atklāti vairāki gadījumi, kad lomā atradušās arī neatļauti nozvejotas mencas. Kaut gan sodi esot bargi, visi zvejnieki vēl neesot iemācījušies strādāt godīgi.


Lai zemnieku saimniecības nepārvērstos gruvešu kaudzēs
Pēteris Jaunzems

Otrdien Grobiņā Liepājas un Saldus lauksaimniekiem bija sarīkota daudzpusīga saruna pie apaļā galda. Tās pamattēma – vidējo un mazo zemnieku saimniecību turpmākās saimniekošanas iespējas. Domu apmaiņā piedalījās 22 cilvēki, to skaitā Zemkopības ministrijas speciālisti, zemnieki, sabiedrisko organizāciju un kooperatīvo sabiedrību vadītāji, konsultāciju dienesta darbinieki, augstāko un vidējo mācību iestāžu pārstāvji. Viņi pauda cerību, ka izteiktie priekšlikumi palīdzēs plānot lauku ilgtermiņa attīstību. Vienlaikus diskusija apliecināja, ka zemniekiem nostādnēs pietrūkst īstas vienprātības.

Ideja par diskusiju dzimst Durbē

Sarunas vadības kamolu šķetināt uzņēmās žurnāla "Saimnieks LV" galvenā redaktora vietas izpildītāja Ilze Būmane. Viņa pastāstīja, ka ideja par apaļā galda diskusiju dzimusi šovasar Durbes novada Aisterē, kad Vācijas lauksaimnieka saimniecībā notika Lauku dienas sarīkojums. Arī temats par vidējo un mazo zemnieku saimniecību pastāvēšanu un attīstības daudzveidību neesot ticis izraudzīts nejauši. No tā, cik veiksmīgi to izdosies atrisināt, tieši proporcionāli atkarīga lauku rītdiena.

"Diemžēl mūsu politiķi neiedziļinās un nesaprot lauku cilvēku dzīvi. Kā mazās un vidējās saimniecības valstī eksistē? Cik daudz pūļu ir jāpieliek, lai tās mūsdienās spētu pastāvēt? Kaut vienu mēnesi lai viņi atnāk un padzīvo mūsu apstākļos, tad būs pavisam cita izpratne!" aicināja Saldus rajona Nīgrandes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Ģinas" īpašniece Valda Upeniece. Viņa pievērsa klātesošo uzmanību Pārtikas un veterinārā dienesta sarīkotajām pastiprinātajām kontrolēm, kas notiek patlaban. "Tas ir murgs, kas tagad notiek. To naudu, kas tādējādi tiek tērēta, labāk būtu novēlējuši zemniekiem," teica videi draudzīgi saimniekojošā lauksaimniece, piebilstot, ka arī tas, ko pārstrādātāji sākuši darīt ar krējumu, kad piena produktus bagātīgi atšķaida ar augu eļļu, ved pie iznīcības. Tieši tāpēc esot tik liels pieprasījums pēc bioloģiskās saimniecības piedāvājuma. Kad "Ģinu" saimniece atvedot uz tirgu savu produkciju, pienu izpērkot momentā, maksājot par litru 60 santīmu.

Tajā pašā laikā tiekot darīts viss, lai zemniece iedzīvotājiem nevarētu pārdot slaukumu. Viņu ierobežojot gan pieņemtie noteikumi, gan kvotas, kas obligāti jāizpilda. Tāpēc lauku apsaimniekotājiem neesot izvēles un jāatdod produkcija par tik lielu summu, cik pārstrādātājiem labpatīk samaksāt.

Augs pieprasījums pēc zaļās produkcijas

Nīgrandniece vēlējās uzzināt, cik tālu pavirzījies jautājums par gaļas tirdzniecību vietējā tirgū. Pašlaik tas esot kļuvis ļoti aktuāls. Patlaban Liepājas kaimiņrajonā palikusi tikai viena sertificēta lopkautuve. Tas nozīmējot, ka tuvākajā laikā izaudzēto cūku vispār nebūs iespējams realizēt. Bet zemnieku saimniecību audzējumam tirgū esot pieprasījums.

Lai noteikumus vienkāršotu, "Ģinu" saimniece ierosināja veterinārajiem ārstiem dot tiesības izsniegt lopu kaušanas atļaujas. Kāpēc gan tas nevarētu notikt zem klajas debess? Turklāt speciālisti regulāri apsekojot novietnes un esot lietas kursā par dzīvnieku veselību un citām lietām.

Pret to diezgan kategoriski iebilda citi sarunas dalībnieki. Biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane aizrādīja, ka problēma obligāti jāvērtē arī no vides aizsardzības un citiem viedokļiem. Vairāki iebildumi tāpat bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes prorektoram Arnim Mugurēvičam. Kā lauku produkcijas patērētājs viņš uzskata, ka bioloģiskie lauksaimnieki tikai žēlojas par grūtībām, bet faktiski nespēj nodrošināt tirgu ar nepieciešamo produkcijas daudzumu, kaut arī tā būtu dārgāka. Tuvākajā nākotnē, pieaugot iedzīvotāju turībai, uzskata profesors, pieprasījums palielināsies vēl. Turklāt mājražošanas noteikumi, ko izvirza Eiropas Savienība, nemaz neesot tik šausmīgi, ka tos nebūtu iespējams ievērot.

Kamēr netraucē, ir mīļi

Patlaban valstī kārtējo reizi uzmanības centrā nonākušas piena ražošanas un pārstrādes lietas. Apaļā galda diskusijā izskanēja atziņa, ka ministra Mārtiņa Rozes nesenais skaidrojums neko būtisku šajā jomā nav izmainījis, arī valdības nostāja nav pausta saprotami. Tomēr nepārprotami esot redzams, ka lielie pārstrādātāji nolēmuši apēst kooperatīvus, kas uzdrīkstējušies nostāties pret viņiem. Savu redzējumu šajā sakarībā izklāstīja kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Viņš uzskata, ka mazajiem zemniekiem ir jāapvienojas. To, cik tas nozīmīgi, apliecinot piena ražotāju panākumi produkcijas realizācijas jomā.

"Kamēr nevienu netraucējām, bijām mīļi. Taču tagad aina mainījusies. Pārstrādātāji grib redzēt zemniekus ar mēslu dakšām kūtīs, bet ne pie ienākumu dalīšanas," viņš raksturoja situāciju. Tikmēr liellopu gaļas audzētāji piedzīvojuši smagu neveiksmi, un tas rāda, ka nepieciešamās uzticības zemnieku aprindās joprojām pietrūkst. Tādēļ, lai laukos zemnieku saimniecību vietā nepaliktu tikai gruveši un lielie monstri, pēc Pētrēvica domām, kooperatīviem nepieciešams valsts atbalsts. Tas sakāms ne tikai par gaļas audzēšanu un piena lopkopību, bet par pilnīgi visām lauksaimniecības nozarēm.

Arī Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa atbalstīja kooperācijas nepieciešamību, jo esot tās fane. Piena pārdošanu Lietuvai viņa nenosodīja, jo tādējādi zemnieki saņem vairāk naudas.

Kas nākotnē strādās laukos

Par to, kāda nākamgad izskatīsies nacionālo subsīdiju un Eiropas Savienības maksājumu programma, klātesošajiem dažos vārdos pastāstīja Lauku attīstības departamenta direktore. Priekšlikumu apspriešana nule esot beigusies, šogad tas noticis ātrāk nekā pērn. Tūlīt pēc Jaungada klajā nāks grāmatiņa, kurā apkopota visa nepieciešamā informācija. Radikālas izmaiņas nav gaidāmas, bet daži grozījumi programmā esot ieviesti. Valsts atbalstu nākamgad nesaņems meliorācija, jo to finansēs Eiropa. Nauda nav paredzēta arī vaislas dzīvnieku iegādei, bet kredītu dzēšana, kas satrauca daudzus, vēl nākamgad notikšot saskaņā ar līdzšinējo sistēmu.

"Lauksaimniecība ir tāda pati uzņēmējdarbība kā visas citas. Ja esam izraudzījušies šo nišu, tad jādomā, kā strādāt un pilnveidoties. Kur vēl ir kāda nozare, kas saņem tik lielu valsts palīdzību?" vaicāja Liepājas Lauksaimnieku apvienības vadītāja, mudinot kolēģus pārrunāt samilzušo jauno ļaužu izglītošanas problēmu. Aizvien krasāk laukos izjūtams darbaroku trūkums un zināšanu deficīts.

Runa nav tikai par augstskolu absolventiem. Pirms četriem gadiem lauku arodvidusskolas tika nodotas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Vai tā bija kļūda, esot grūti pateikt, taču neesot dzirdēts, ka tas būtu devis pozitīvus rezultātus. Tagad ir izteikta doma, ka kļūmi vajadzētu labot, saglabājot vismaz to, kas vēl vidējās izglītības jomā lauksaimniekiem palicis.

Tomēr Cīravas arodvidusskolas direktors Kārlis Fricsons domā, ka arī atgriešanās vecajās sliedēs būtu gandrīz vai neiespējama, jo aiziets pārāk tālu projām. Zaudēti mācību spēki, materiālā bāze.

Bez tam neviens nespēj pasacīt, vai arodvidusskolās būs kam mācīties. "Jau tagad pastāvam tikai izdzīvošanas režīmā. Strādājam ar katru bērnu, kas pie mums atnācis, bet demogrāfiskā krīze vēl nav pienākusi, tā kļūs jūtama pēc pāris gadiem," brīdināja pieredzējušais Cīravas pedagogs.

Jāceļ nozares prestižs

Prorektors domā, ka nevēlēšanās apgūt lauksaimniecības specialitātes ir sekas zemkopju nemitīgajām sūdzībām par grūto likteni, kas ilgstot kopš Atmodas. Kurš gan gribēšot būt tas muļķis, kas šādā vispārējas vaimanāšanas situācijā izvēlēsies mācīties par agronomu vai zootehniķi? Lauksaimniecības universitātē veiktajā aptaujā 51 procents studentu atbildējis, ka nedomā atgriezties laukos. Tas rāda, ka pienācis pēdējais laiks gādāt par lauksaimniecības prestižu. Ministrija jau esot sākusi pie tā strādāt.

Tomēr profesora aicinājums tika uztverts visai skeptiski: "Nevar bērniem stāstīt niekus, jo viņi nav akli un redz, cik grūti vecākiem klājas!" Savukārt Saldus Lauksaimnieku apvienības vadītāja Māra Jansone bikli ierunājās par viesstrādnieku ievešanu Latvijas laukos, atzīstot, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums. Tomēr citi viņas ierosināto tematu izlikās nesadzirdējuši.