Kurzemes Vārds

17:47 Otrdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Pirktspēja

Jau nākamās nedēļas nogalē reizē ar pirmo Adventi tiks dots simbolisks starts Ziemassvētku gaidīšanas priekam un gada gaišāko svētku materiālajai pusei – iepirkšanās drudzim. Šajā gadā liepājniekiem droši vien nav trūcis raibumu, bet ne vienam no mums tas nav bijis pilnīgi vienāds. Kāds šajos svētkos varēs atļauties veikalā atstāt vairāk latu nekā pērn, cita ienākumus būs paplucinājusi negausīgi rijīgā māsa, kuras vārds sākas ar "i". Bet šo procesu kopumā var nosaukt par pirktspēju.

Ieejot kanālmalas lielveikalā Vecliepājas pusē, dažkārt pārņem neizpratne – straujais cenu kāpums nebūt nav pirktspējas palielināšanās sabiedrotais, tomēr ļaudis tirdzniecības zāles plašumos rīvējas plecu pie pleca kā skudras pūznī. Kur cilvēki to naudu ņem? Statistika rāda, ka darba algas vidējais pieaugums valstī pārsniedz "i" kāpumu, un tāpēc vidējais Liepājas pircējs darbspējīgā vecumā, lai arī krietni atpalikdams no rīdzinieka, kļuvis maķenīt rocīgāks.

Globālākā – Eiropas – mērogā to apstiprina nule publiskotais kompānijas "Gfk GeoMarketing" pētījums. Latvijas iedzīvotāju pirktspēja šogad sasniegusi 4978 eiro (3498 latus) uz vienu iedzīvotāju, kas ir nedaudz virs 41 procenta no vidējā Eiropas rādītāja – gandrīz 12 tūkstošiem eiro (8400 latu). Līdz ar to Latvija pēc iedzīvotāju pirktspējas pakāpusies par četrām vietām, salīdzinot ar pērno gadu, un ierindojusies 25.vietā Eiropā. Baltijas kontekstā pēc šī rādītāja esam nopakaļ Igaunijai (5611 eiro) un nedaudz priekšā Lietuvai (4896 eiro).

Bet jāsaprot, ka vidējais statistikas rādītājs nav reāls cilvēks un nav attiecināms uz visiem pircējiem, jo, palielinoties finanšu plaisai starp cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni un turīgo tautas daļu, vidējais rādītājs nemainās. Pieaugot komunālo maksājumu īpatsvaram kopējos tēriņos, palielinoties energoresursu cenām, visstraujāk ceļoties tieši pirmās nepieciešamības preču (piena, maizes) cenām, mazāk nodrošinātie ļaudis mazāk latu var iemainīt pret citām precēm veikalā un pakalpojumiem. Un tā ir pirktspējas samazināšanās. Tāpēc, iekams valsts nebūs remdējusi negausīgi rijīgās "i" apetīti un iekams nebūs salikti punkti uz citiem ekonomikas "i", jūsmošana par vidējo statistisko ir kā smiekli caur asarām.

Ints Grasis