Kurzemes Vārds

21:06 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Parakstīties vai neparakstīties?
Pauls Kaufmanis

Jau vairāk nekā mēnesi Latvijas pilsoņiem ir iespēja parakstīties par grozījumiem Satversmē, lai piešķirtu tautai tiesības atlaist Saeimu. Pašlaik nobeigumam tuvojas pirmā fāze, kurā nepieciešami vismaz 10 tūkstoši parakstu, kuri jāiesniedz Valsts prezidentam, lai sāktu oficiālu parakstu vākšanu. Krietni gausāk veicas ar parakstu vākšanu citā jautājumā – par tautas vēlētu prezidentu. Tā sākās jau jūnijā, un tagad savākti tikai aptuveni trīs tūkstoši parakstu.

Kas kopīgs un kas atšķirīgs abos šajos gadījumos un kāpēc vienā no tiem ir gūts sabiedrības atbalsts, bet otrā – nav? Pirmkārt, gan pirms pusgada, gan pirms mēneša valstī norisinājās svarīgi procesi, kas iedzīvotājos radīja šaubas par politisko lēmumu pieņemšanas kultūru un kārtību mūsu valstī, tāpēc lēmums par parakstu vākšanas uzsākšanu, šķiet, bijušas sekas emocionālajam noskaņojumam. Ja jūnijā bija aktuāls jautājums, kādai jābūt valsts pirmajai amatpersonai – Valsts prezidentam, tad tagad aktuāls jautājums par valdības vadītāja un Saeimas darbu. Skaidrs, ka pirms mēneša lauvas tiesu parakstu savāca gan tautas sapulcē, gan citās sabiedrības protesta akcijās, kur pulcējās ļoti daudz cilvēku, turpretī pirms pusgada cilvēki nerīkoja tik plašas demonstrācijas. Cits svarīgs aspekts, ka otrajā gadījumā tika noorganizēta iespēja iedzīvotājiem parakstīties jebkurā Latvijas vietā.

Tomēr arī Satversmes grozījumos par iespēju tautai atlaist Saeimu parakstu vākšanas gaita varētu norisināties daudz raitāk. Saprotams ir tas, ka ne Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kas organizē šo parakstu vākšanu, ne Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, kas organizē iepriekšējo, rīcībā nav pietiekami daudz finansiālo līdzekļu, lai izvērstu plašas kampaņas savu mērķu sasniegšanai. Saprotams, ka iedzīvotājam, piemēram, Liepājā nepietiek tikai ar to, ka parakstīties iespējams pie zvērinātiem notāriem, ar kuriem vairumam iedzīvotāju nekad nav bijis nekāda sakara. Apliecinājums tam, ka iedzīvotāju atbalsts kādai iecerei ir lielāks, nekā vēlēšanās uzmeklēt notāra biroju, meklējams kaut vai aptaujā, ko veica portāls liepajniekiem.lv. Grozījumus Satversmē atbalstīja 753 balsotāji, bet parakstījušies šonedēļ bija tikai nedaudz pāri par 300.

Protams, pavisam cits jautājums ir šādu grozījumu lietderība. Loģisks ir arguments – ja tauta ievēlē Saeimu, tad jāparedz arī tautai iespēja to atlaist. Tāpat prezidentam, kas pārstāv mūsu valsti, ir jābauda sabiedrības uzticība, ko nodrošinātu tautas vēlēts prezidents. Tomēr arī šeit diemžēl jāsaskaras ar naudas varu. Turīgāka opozīcija, ietekmējot sabiedrisko domu, var izmantot tautai uzticētās tiesības savā labā, arī prezidenta vēlēšanās lielākas iespējas uzvarēt ir tiem, kam spēcīgāka aizmugure. Apsveicama ir sabiedrības iesaistīšanās politiskajos procesos. Katra vēlētāja paša atbildība ir parakstīties vai neparakstīties par konkrētu priekšlikumu, taču gribētu, lai ikviens savu izvēli rūpīgi pārdomātu, nevis ļautos tikai emocijām.