Kurzemes Vārds

19:44 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Bijusī pērļu zvejniece lauž solījumu

Inita Gūtmane

Pēc lielās jubilejas izstādes "Mans mūžs", kuras sagatavošana prasīja daudz spēka un enerģijas, Benita Bitāne draugiem un sev mēģinājusi iegalvot, ka nekad vairs neņems rokā otu. Taču solījums ātri izplēnējis gaisā. Pagāja dažas nedēļas, un māksliniece jau atkal cilāja krāsas, otas un mēģināja izdomāt, kā nosaukt tikko tapušos darbus. Gleznošana – tā ir iekšēja nepieciešamība. "Tāpēc gleznošu tik ilgi, cik vien ļaus veselība un pietiks spēka," saka vienmēr optimistiski noskaņotā Bitānes kundze.

"Kurzemes Vārds" pie mākslinieces viesojās, kad viņas darbnīcā bija ielauzužies pēdējie kautrie rudens saules stari, kuri izgaismoja darbus, kas savu pagaidu vietu atraduši pie sienām un uz grīdas. Līdztekus jaunu gleznu radīšanai Bitānes kundze ir nodarbināta ar jaunas personālizstādes izveidi. Viņa apsver, kurus savus lolojumus janvāra sākumā izvietot muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos". 42 lielformāta gleznas bija apskatāmas jubilejas izstādē Liepājas muzejā, bet darbu liepājniecei ir tik daudz, ka visus vienkopus nevarēja parādīt.

Bitānes kundze atklāj, ka nākamajā personālizstādē iecerējusi izstādīt gleznas, kuras tapušas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Iedvesma tiem radusies, lasot Olafa Gūtmaņa dzeju par Sibīrijas tēmu un ar sirdi dzīvojot līdzi Atmodas laika notikumiem. Pašlaik esot skaidrs, ka izstādē būs redzami divi darbi – 1992.gadā tapušais "Ziemeļvējā" un 1991.gadā radītais "Pērkonlaiks". Par pārējiem vēl tiek lemts. Droši vien kāds būs arī par jūras tēmu.

"Iespējams, iepriekšējā dzīvē esmu bijusi pērļu zvejnieks," jautāta, kāpēc jūra tik tuva un ar to klātienē māksliniece sarunājas gan vasaras svelmē, gan aukstos ziemas vējos, gan lietainā rudens dienā, smaidot atbild Bitānes kundze. Jūra un daba par biežajiem apmeklējumiem māksliniecei nepaliek parādā – tā dod spēku, dzīvesprieku un iedvesmu.

Māksliniece saka, ka īpaši pateicīgs laiks viņai esot pavasaris – jo reizē ar dabu mostas arī viņa pati. Taču arī rudenim nav ne vainas. Ja iedvesma ir gleznošanai, tad gadalaikam nav nekādas nozīmes. Bet, ja darbošanās īsti nesokas, Bitānes kundze otu liek malā un pievēršas kam citam, piemēram, lasīšanai vai mūzikas klausīšanai, kas arī devusi ierosmi daudziem darbiem.