Kurzemes Vārds

17:17 Ceturtdiena, 18. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Strupceļā iedzīti gan maza, gan liela apjoma saimniekotāji
Pēteris Jaunzems

Iepirkuma cenas ir zemas, izmaksas strauji palielinās, un audzētāji turpina ciest zaudējumus. Tas rāda, ka sarežģījumi cūkkopības sektorā nav atrisināti. Tāpēc lauksaimnieki alkst iegūt skaidrību, kā būtu jārīkojas turpmāk. Šonedēļ seminārs par cūkkopību bija sarīkots Durbes Kultūras namā, kur par cūku pārraudzības organizēšanu runāja Renāte Jaseikiene no Cīravas un tika pārrunātas dažas problēmas.

Vietējo cūkaudzētāju skaits sarūk

Atbildot interesentiem uz jautājumu, kādēļ zālē sapulcējies tikai aptuveni pusotrs desmits klausītāju, Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa teica, ka ne jau laika apstākļi aizkavējuši cilvēkus. Vaina esot tajā, ka rajonā ir palicis gaužām maz lauksaimnieku, kas joprojām vērienīgi nodarbojas ar cūku audzēšanu. Aizvien nozīmīgāku vietu valsts cūkgaļas tirgū ieņem dāņu saražotā produkcija, jo ārvalstu audzētāji ne vien strādā milzīgos un modernos kompleksos, bet arī bauda daudz lielāku finansiālo atbalstu.

Spītējot apstākļiem, Vecpils pagastā, piemēram, ar cūkaudzēšanu vērienīgi vēl nodarbojas Uldis Maskalāns, Ruta Hūna un Jānis Celinskis. Blakus sasēduši, viņi vienprātīgi atzina, ka klājas smagi, jo iestājusies kārtējā ražošanas krīze. Kaut gan ekonomikas mācību grāmatās esot rakstīts, ka krīžu cikls ir septiņi gadi, Latvijas cūkkopību nedienas piemeklējot ievērojami biežāk. "Piecu gadu laikā šī jau ir trešā reize, kad to izjūtam uz savas ādas," sacīja Ruta.

Neapmierina pat realizācijas iespējas

Ne jau tikai zemās iepirkuma cenas ir grūtību iemesls. Sarežģījumi ar audzējuma realizāciju esot pat tagad, kad uzpircēji maksā tikai 69 santīmus par dzīvsvara kilogramu. "Veselu mēnesi nākas gaidīt rindā, kamēr cūkas var pārdot," sacīja Uldis. Par to, ka cūkas pārstrādei var piedāvāt Saldus rajona zemnieku saimniecībai "Lankalni", viņš jau sen esot aizmirsis. Tur dzīvniekus tagad pieņemot tikai tad, ja tos lielā apjomā kautuvei piegādā paši audzētāji. Tāpēc tiekot meklēti citi varianti, taču iespējas neesot apmierinošas.

Uldis netic, ka uzlabot cūkaudzētāju situāciju palīdzētu kooperācija. To, ka tas nav tik vienkārši, apliecinot nesenā sabiedrības "Laidars G" izputēšana. Savukārt Jānis pauda domu, ka apstākļi uzlabotos tikai tādā gadījumā, ja cūkaudzētājiem pavērtos iespēja produkciju eksportēt. Bet pagaidām esot jācenšas visiem paņēmieniem saglabāt to, ko var saglabāt. Uldis pauda cerību, ka kredītprocentu straujo kāpumu izdosies izturēt, palielinot ganāmpulku. Protams, ja lopbarību nepērk, bet graudus izaudzē paši. "Mēs pārtiekam no maizes un ūdens, bet cūkām atvēlam to labāko," sāji pajokoja Ruta, kura arī nevienlīdzīgās konkurences apstākļos vēl nedomā padoties.

Pārraudzība ir dārgs prieks

Rezumējot semināra priekšlasījumā dzirdēto, Durbes novada lauku attīstības speciāliste teica, ka cūku datorizēta pārraudzība ir koks ar diviem galiem. Nākamajā gadā pretendēt uz nacionālajām subsīdijām, kuru mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, un saņemt 138 latus par vienu sivēnmāti var tikai tie audzētāji, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā. Taču, lai pārraudzību nodrošinātu no 2008.gada 1.janvāra, zemniekam jāpērk datorprogramma, kas maksā 500 latu.

Tomēr varot gadīties, ka izeju no sarežģītās situācijas cūkaudzētājiem palīdzēs rast Lietuvas gaļas uzpircēji, kuri par dzīvsvara kilogramu sola maksāt aptuveni 90 santīmu. Lietuvieši gan vēloties, lai cūkas būtu nobarotas līdz 130 kilogramiem.


Sakārtos satiksmi uz Dunalku
Viktors Ulberts

SIA "Liepājas tūre" direktors Jānis Beļaks vienojās ar Liepājas Rajona padomes Sabiedriskā transporta komisiju, ka tiks ņemti vērā pasažieru iebildumi un sakārtota satiksme no Liepājas uz Dunalku.

Iesniegumu komisijai ar aicinājumu nodrošināt, lai pārvadātāji izpilda visus paredzētos reisus uz Dunalkas pagastu saskaņā ar apstiprinātajiem maršrutiem un transporta kustības sarakstiem, bija iesniedzis Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. Problēmas būtība ir tāda, ka maršrutu Liepāja – Dunalka – Cīrava izpildošais šoferis, kurš pats dzīvojot Dunalkā, esot patvarīgi mainījis maršrutu un reisos nav devies no Liepājas, bet gan kooperējies ar kolēģi, kas apkalpo maršrutu Liepāja – Aizpute un reisā no rītiem izbraucis 10 minūtes pēc tam, kad no Liepājas paredzēts izbraukt Dunalkas autobusam. Tad nu Dunalkas šoferis pie pagrieziena uz šo pagastu no aizputnieka pārtvēris pasažierus, kam nepieciešams nokļūt Dunalkā. "Pasažieri bieži vien bija spiesti uz šosejas gaidīt šo Dunalkas autobusu, lai gan tam vajadzēja kursēt no Liepājas. Tāpēc skolotājas nevar laikus tikt uz darbu. Tas nav normāli," pretenzijas pamatoja A.Radzevičs.

Dunalkas pašvaldības vadītāja otrs iebildums bija par braukšanas biļetēm, jo skolotājiem izsniegti tādi paši taloni, kādus dod maršruta taksometra pasažieriem Liepājā. "Man šos talonus skolotāji iesniedz, lai apmaksāju viņu ceļu izdevumus, taču diez vai tos var uzskatīt par finanšu dokumentiem," situāciju skaidroja A.Radzevičs.

SIA "Liepājas tūre" direktors J.Beļaks skaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests atļāvis lietot rajonā šādus talonus, ja maršruts nav dotējams. Bet, runājot par Dunalkas reisa šofera rīcību, J.Beļaks solīja, ka maršruts tiks sakārtots un autobuss reisā dosies no Liepājas, kā paredzēts. Tāpat viņš pauda gatavību atsaukties Dunalkas pašvaldības un iedzīvotāju lūgumam un nodrošināt maršrutā Liepāja – Dunalka – Cīrava lielākas ietilpības autobusu, kā tas jau izdarīts maršrutā Liepāja – Aizpute, un arī aprīkot transporta līdzekļus ar kases aparātiem. Sabiedriskā transporta komisijas locekļi nolēma, ka šo izmaiņu termiņš ir 1.janvāris. Taču J.Beļaks pauda apņēmību to izdarīt ātrāk.


Skolēni iepazīs lauku saimniecības

Rīt 30 rajona jaunieši dosies iepazīt divas Vērgales pagasta saimniecības, pastāstīja vietējās pamatskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Mirdza Sīpola.

Liepājas Lauku konsultāciju biroja rīkotajās aktivitātēs uzaicināti piedalīties pa 10 jauniešiem no Pāvilostas vidusskolas, Vērgales un Kapsēdes pamatskolas. Tikšanās tiek organizēta, lai mudinātu jauniešus pēc skolas beigšanas palikt laukos.

Vispirms skolēni dosies uz Cielavu ģimenes saimniecību "Gausēni", kur viņiem būs lekcija par lauksaimniecību. Pēc tam pusdienas bez maksas varēs paēst viesu mājā "Laikas". Vēlāk īpašnieks Andris Zaļkalns pastāstīs, kā tūrismu var saistīt ar mežsaimniecību.

"Tas, ka bērni paši varēs redzēt un reizē arī klausīties par saimniecībās notiekošo noteikti iedarbosies spēcīgāk nekā lekcija, kas tiktu nolasīta skolā," uzskata M.Sīpola. Viņasprāt, daudzi jaunieši paliktu laukos, ja valsts politika atbalstītu arī mazos zemniekus, ne tikai lielsaimniekus.


Kultūras namā mainīs grīdu

SIA "Aizputes ceļinieks" par 10 tūkstošiem latu apņēmies Kazdangas Kultūras namā ieklāt jaunu grīdu, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Moisejs.

Lai arī jau iepriekš Kultūras nama remontā ieguldīti prāvi līdzekļi, nolemts veikt pārbūvi, skaidroja pašvaldības vadītājs. "Kluba lielajā zālē jau sen ir paaugstinājums, gluži kā kinozālēs. Tagad tam vairs nav funkcionālas nozīmes. Tāpēc nolēmām vienu daļu šī paaugstinājuma pielīdzināt grīdas līmenim, bet pārējo atstāt kā paaugstinājumu, ko varēs izmantot, piemēram, kā īpašu vietu apmeklētāju galdiņiem," teica J.Moisejs. Bez tam mūziķi esot sūdzējušies, ka, spēlējot uz Kultūras nama skatuves, nav labas akustikas. Tāpēc nākotnē, apgriežot skatītāju krēslus uz otru pusi, par skatuvi varēs izmantot arī jaunizveidoto paaugstinājumu.

Pārbūve jāpabeidz līdz 7.decembrim, kad Kazdangas Kultūras namā paredzēta balle pensionāriem.


Gaida viesus no Stiklu skolas

Piektdien Lažas Speciālajā internātpamatskolā ieradīsies viesi no Ventspils rajona, pastāstīja skolas direktora vietniece mācību darbā Anita Odiņa.

Ciemos tiek gaidīti kolēģi no Stiklu Speciālās internātpamatskolas. Paredzēts dalīties pieredzē un kopā atpūsties. "Katrs runās par savām interesēm – direktors ar direktoru, virtuve ar virtuvi," sarunu koncepciju skaidroja A.Odiņa. Viņa piebilda: "Gribam parādīt, cik esam aktīvi un vispusīgi."

Iepriekš – pirms diviem gadiem – Lažas Speciālās internātpamatskolas pedagogi bija uzaicināti ierasties Stiklu skolā.