Kurzemes Vārds

09:36 Pirmdiena, 28. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Advente

Nenoraidīt īsto dāvanu
Līvija Leine

Vēl tikai viena lappuse šā gada decembra kalendārā jāpāršķir, un Otrā Adventa svētdiena klāt. Ko tā mums nes? Kādi esam to sagaidot? Ko esam sapratuši, ko vēl ne, esot ceļā uz Ziemassvētkiem? Par to Liepājas baptistu Nācaretes draudzes mācītāja EGILA ĶEIRA pārdomas.

Pats galvenais – attiecības

Kad aizdedzam otro Adventa sveci, visvairāk domājam par savām attiecībām ar Dievu. Bet, jo tuvāk nāk Kristus dzimšanas svētki, jo vairāk cilvēki vēlas piedzīvot garīgumu savā dzīvē. Arī savstarpējās attiecībās – ar radiem, draugiem, darbabiedriem. Diemžēl pasaulē bieži sastopamies ar neiejūtību, nevēlēšanos saprast citam citu, neiecietību. Daudzviet arī ar ļoti lielu egoismu, kas valda cilvēku savstarpējās attiecībās.

Šis laiks, kurā dzīvojam, ir diezgan tumšs. Gan dabā, gan dzīvē, gan valstī, gan arī savstarpējās attiecībās. Tas nomāc. Bet arī šajā laikā cilvēka spēkos ir iedegt gaismu. Kaut vai savās mājās, savā dzīvoklī. Neskatoties uz elektrības augstajām cenām, viņš var iedegt otro sveci Adventa vainagā. Jo Adventa laiks vedina domāt par ko labu un jauku. Jo Jēzus bērns gatavojas ienākt šajā pasaulē. Un katra bērniņa nākšana pasaulē ir skaists un brīnišķīgs piedzīvojums gan vecākiem, gan arī tuviem un tālākiem radiniekiem. Katrs, kas uzzina par bērniņa nākšanu pasaulē, ir priecīgs. Saredzēt to palīdz Otrā Adventa svece. Bet tikai tad, ja to iededzam arī savā dvēselē. Tas ir ļoti svarīgi.

Protams, Adventa laiks atver cilvēkus arī labām lietām. Tiek organizētas skaistas, brīnišķīgas labdarības akcijas. Atklātībā parādās rūpes par trūcīgajiem, bāreņiem, izsalkušajiem. Cilvēki ielūkojas savās sirdīs un maciņos, lai viņiem palīdzētu. Adventa laiks cilvēkus uzrunā.

Taču es gribētu, lai cilvēki aizdomājas līdz tam, kāpēc atveramies labdarībai tikai Adventa laikā. Vai ne tāpēc, ka tuvu ir lielais brīnums, ka garīgās vērtības arvien neatlaidīgāk piesaka sevi. Ziemassvētkos taču baznīcas ir pilnas. Cilvēki, turp ejot, sapošas un vēlas arī ko garīgu piedzīvot. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka cilvēki vēlas vismaz gadu noslēgt ar kaut ko labu, labāku, nekā bijis visā tā gaitā. Maziem bērniem taču stāstām: ja esi bijis labs visu gadu, tad dabūsi arī dāvanas, bet, ja sliktu darīsi, dabūsi žagariņus. Iespējams, arī lieli izauguši, gribam dāvanas piedzīvot.

Lielākā dāvana – Dieva dēls

Pati lielākā dāvana, ko Ziemassvētkos varam saņemt –Dievs mums dāvājis savu dēlu par pasaules Glābēju. Un mums tas jāprot novērtēt. Ir svarīgas attiecības cilvēku starpā. Ja tajās valda nesaprašanās, savstarpējas ķildas, strīdi, to iemesls ir grēks, kas ienācis pasaulē caur nepaklausību Dievam. Šis grēks šķir cilvēku no Dieva. Ja nebūtu šī grēka, tad pasaule būtu pavisam citādāka. Bet, paldies Dievam, ka viņš ir sūtījis visiem cilvēkiem brīnišķīgu dāvanu. Tas ir Jēzus Kristus, kurš ienāca šajā pasaulē pirms diviem tūkstošiem gadu. Piedzima, lai glābtu mūs. Mūsu katra uzdevums izlemt, vai vēlamies šo dāvanu saņemt, vai atstāt neievērotu.

Otrā Adventa laiks īpaši mudina cilvēku sadzirdēt un saklausīt, ka jāatstāj ļaunais ceļš, jāatstāj grēks, jāsāk lūkoties uz labo, uz patieso pusi. Dievs to mums māca un saka. Bet cilvēks skatās vispirms uz laicīgām lietām. Tas, ko viņš redz, jūt, saprot, ir laicīgā pasaule, kas ietekmē cilvēku, viņa dzīvi. Bet Dievs aicina skatīties uz mūžīgām vērtībām. Jo jebkura laicīga vērtība nodilst, zaudē savu aktualitāti. Mūžīgās vērtības nekad nezūd. Un tas ir Jēzus Kristus.

Cilvēkiem Ziemassvētkos ir ļoti viegli aiziet uz baznīcu. Jo daudziem Jēzus ir tikai maziņš, mīļš bērniņš. Uz raudzībām taču visi iet ar prieku. Ir izdevīgi pieņemt šo pozīciju. Bet mums ir jāapzinās, ka Jēzus bija bērniņš, bet vairs tāds nav. Viņš ir Valdnieks, Ķēniņš, Kungs. Mēs nevaram skatīties uz Kristu kā uz bērniņu, kurš mums neko nevar pateikt, pamācīt, kurš nevar likt saprast, ka viņš pestīšanas ceļu ir gājis mūsu dēļ, nomiris pie Golgātas krusta par cilvēku grēkiem, ir augšāmcēlies un dzīvs. Ziemassvētku vēsts mūs māca ne tikai lūkoties uz savam attiecībām ar cilvēkiem – darbā, ģimenē, starp bērniem un vecākiem, bet arī uz skaistām attiecībām ar Dievu.

Īpaši šodien gribu uzrunāt ticīgos cilvēkus. Draudžu cilvēku uzdevums ir palīdzēt tiem, kuri vēl nav baznīcā, saprast, ka Ziemassvētku būtība nav tikai saņemt dāvanas, bet pateikties Dievam par Jēzu, viņa doto dāvanu mums. Un, šo dāvanu saņemot, novērtēt ne tikai dāvanu, bet arī dāvinātāju.

Baptistu baznīcā gan Adventā, gan Ziemassvētkos, gan jebkurā dievkalpojumā galvenais ir pagodināt Dievu. To darām ar pateicību savās sirdīs, izsakot to lūgšanās, dziedot dziesmas. Mēs mācāmies par Dieva mīlestību, ko viņš atklājis Jēzū Kristū, mēs ieklausāmies tajā, ko Dievs vēlas pateikt cilvēkiem, kā dzīvot šodien, kā dzīvot tādu dzīvi, kas iepriecinātu gan pašu, gan citus cilvēkus. Mēs cenšamies cilvēku vidū ieviest mīlestības attiecības, lai cits citam nedarītu pāri, mīlētu cits citu un, protams, mīlētu Dievu.

Novēlu arī katram liepājniekam būt atvērtam, laimīgam, priecīgam un pieņemt Dieva dāvanu – Jēzu Kristu! Viņš taču dāvāts katram cilvēkam personīgi. Nenoraidīsim to! Būsim pateicīgi Dieva priekšā! "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3.–16.)


Katrā logā – sveci!

Īrijā ir tradīcija Ziemassvētku vakarā katrā logā ielikt sveci, lai izgaismotu ceļu Jāzepam, Marijai un Jēzus bērniņam vai jebkuram citam ceļiniekam, kurš dodas garām. Pēc vakariņām uz galda noliek maizi un pienu, durvis paliek neaizslēgtas, lai Svētajai ģimenei, ja tā šajās mājās iegrieztos, būtu pavalgs.