Kurzemes Vārds

16:06 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Emīla sekotāji
Ita Cērmane

Diezin vai ir kāds, kurš nesapratīs, par kuru Emīlu ir runa, ja atgādināšu, ka viņš pamanījās iebāzt galvu zupas terīnē tā, ka tā iesprūda. Protams, tas ir filmas "Emīla nedarbi" galvenais varonis. Lai atbrīvotu šīs divkājainās komētas galvu no trauka, bija nepieciešama palīdzība no malas.

Izrādās, galvas un citas ķermeņa daļas ļaudīm mēdz iesprūst ne tikai filmās. Mūsdienās tā notiek visai bieži. Piemēram, britu ugunsdzēsējiem nācies glābt kādu sievieti, kas uz galvas bija iekritusi atkritumu tvertnē pie lielveikala un iesprūdusi. Ugunsdzēsējiem bijušas nepieciešamas hidrauliskās grieznes, lai viņu atbrīvotu. Tā notiek ne tikai ārzemēs, bet arī tepat Latvijā. Novembra beigās ugunsdzēsēji Cēsīs snieguši palīdzību kādam vīrietim, kas bija iesprūdis starp vannu un sienu. Arī Liepājā šī problēma nav sveša. Vēl šoruden kādurīt mūsu ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu glābt sievieti, kuras kāja bija iesprūdusi spraugā starp mājas sienu un kāpnēm. Tāpat glābējiem nācies gan puiku galvas no žogu spraugām atsvabināt, gan bērnu pirkstus no rotaļlietu lamatām atbrīvot.

Tāpat glābēju palīdzība bieži nepieciešama nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Un ne tikai savvaļas, piemēram, baložiem un vārnām, kas, ielidojuši skursteņos, saviem spēkiem no tiem netiek ārā. Bijis ne viens vien gadījums, kad ugunsdzēsējiem nācies no kanalizācijas akām celt ārā suņus un no kokiem nocelt kaķus. Taču reizēm gadās arī literāru šedevru cienīgi incidenti. Atcerēsimies slaveno lācīti Pūku, kurš iesprūda Trusīša alā. Tieši tā nesen gadījās kādam mūsu pilsētas runcim, kas pa vaļā atstātām kurtuves durtiņām ielīda krāsnī un tālāk dūmvadā. Ugunsdzēsējiem nācās nojaukt teju vai pusi krāsns, līdz minci izdevās atpestīt. Bet Vācijā kāds vīrietis izsaucis policiju, jo viņa printerī bijis iesprūdis kāmis.

Nonākam nelaimē paši vai tā piemeklējusi mūsu mazos draugus, sabrūk, deg vai applūst – saucam palīgā ugunsdzēsējus. Neba velti šā dienesta nosaukums ir – Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Viņi gan nav profesionāli dzīvnieku glābēji, taču palīdzību nekad neatsaka. Arī tad ne, ja saimniece raud par savu kokā uzkāpušo kaķi, kaut arī kaķa skelets nekad vēl kokā nav redzēts. Pēc šādiem glābēju pienākumiem pateicas tie, kuriem palīdzība sniegta.

Diemžēl gadījumos, kad mūs piemeklējusi nopietna nelaime, nereti glābējus pārvēršam par monstriem. Atcerēsimies traģisko ugunsgrēku Rīgā, kad liesmas plosījās daudzstāvu namā un, glābjoties no tām, pa logu izlēca un gāja bojā vesela ģimene. "Vainīgi ugunsdzēsēji," glābējus nosodīja vai katrs otrais. Nesen galvaspilsētā uguns apēda trīsstāvu dzīvojamo māju. Cilvēkus izdevās glābt, bet iemītnieki vaino ugunsdzēsējus, ka tie nav nosargājuši īpašumu. Protams, kāds vainīgais jau vienmēr jāatrod – kāpēc jāvaino neuzmanīgā saimniece, kura nepieskatīja kamīnu, ja vainu var uzvelt glābējiem.

Te gribu atgādināt vairākas lietas, kuras mūsu vēlmes un emocijas ietekmēt nespēj. Pirmkārt, glābēju ekipējums ir tāds, kāds tas ir. Nav dzirdēts, ka pēdējo mēnešu laikā ugunsdzēsēji būtu tikuši pie jaudīgām automašīnām un moderna aprīkojuma. Otrkārt, ceļš uz negadījuma vietu prasa laiku. Un, treškārt, kā jau vairākkārt skaidrots, metāla durvis, kas tik labi pasargā mūs no nelūgtiem viesiem, neļauj mājokli glābt no uguns – ugunsdzēsējiem nepieciešamas vairākas minūtes, lai tādas durvis atdarītu.